Liela daļa cilvēku pasaulē un Latvijā atzīst, ka grūtības, ko sagādājusi pandēmija, ir iedragājušas viņu emocionālo veselību. Globālas aptaujas* rezultāti liecina, ka cilvēkiem, kuru skatījums uz mājokli pēdējā gada laikā ir kļuvis pozitīvāks, ir arī uzlabojusies emocionālā labsajūta. Ir skaidrs, ka labsajūta mājās būs vitāli svarīga arī nākotnē.

“Pandēmijas laiks no daudziem ir prasījis spēju pielāgoties un meklēt kompromisus arī mājās, un ir pierādījies, ka cilvēki to diezgan labi pieprot. Protams, cilvēki, kuriem nepatīk darbs no mājām vai pēkšņi nav vietas, kur sportot vai nodoties citām brīvā laika aktivitātēm, mājas pārkārtošanu uzskata par papildu stresoru, jo viņiem ir jāiekārto mājas par vietu, kurā viņi nemaz nevēlas darīt minētās aktivitātes. Taču, aprodot ar situāciju, daudziem mājas ir kļuvušas par atbalsta punktu, kur patverties no neziņas pilnās ārpasaules,” stāsta psihoterapeits Artūrs Miksons.

IKEA pētījumā “Dzīve mājās” ir noskaidrojies, ka 39% Latvijas iedzīvotāju, kuri pozitīvi raugās uz savām mājām, saka, ka viņu emocionālā veselība ir uzlabojusies. Psihoterapeits skaidro, ka krīzes brīžos mājokļa funkcija kā patvērumam kļūst nozīmīgāka.

“Lai mājās justos patiešām labi, nekas cits neatliek kā pielāgoties. Saprotot, ka pašreizējos dzīves apstākļus var uzlabot, pilnveidot un pielāgot savām vajadzībām, veidosies arī skaidrāka izpratne par to, ko frāze “laba dzīve mājās” nozīmē katram no mums,” papildina A. Miksons.

“Cilvēki saka, ka viņiem ir kļuvis svarīgāk dzīvot zaļākā apkaimē, tuvāk dabai (32%), lai mājoklim būtu savs dārzs vai balkons (30%), lai katram mājsaimniecībā būtu sava privātā telpa (30%) un lai būtu iespēja dzīvot tuvu draugiem un ģimenei (30%). Šķiet, ka mentālajai veselībai par labu nāk arī atbrīvošanās no liekā. Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs saka, ka viegli tīrāms, sakārtots mājoklis ir kļuvis vēl svarīgāks,” stāsta P. Grīnbergs.

Psihoterapeits A. Miksons norāda, ka kārtība mājoklī ļauj mums justies tā, ka mēs kaut ko kontrolējam, un laikā, kad valda liela nedrošība, tas ir īpaši svarīgi: “Šobrīd, kad joprojām ir ierobežotas iespējas kontrolēt kādus ārējos mūsu dzīves aspektus, māja kļūst par vienu no lietām, ko mēs joprojām varam kontrolēt. Piemēram, cilvēks var ietekmēt to, cik mājīgi ir iekārtots mājoklis, kā tas izskatās, cik tīrīgs tas ir. Iespēja kontrolēt notiekošo mājās cilvēkam var sniegt sajūtu, ka viss ir kārtībā. Esmu novērojis, ka cilvēki, netiekot galā ar kādu darba uzdevumu, izvēlas sakārtot galdu, skapi, istabu. Un īstermiņā šāda praktiska nodarbe palīdz, jo mazina trauksmi un ļauj smadzenēm atslēgties no darba.”

Pētījuma rezultāti liecina, ka arī mentālajai veselībai ir svarīgi pozitīvi ikdienas rituāli. Apzināti organizējot darbu, sociālo dzīvi un atpūtu, mēs varam optimāli izmantot laiku, ko pavadām mājās.

Vairāk nekā puse (54%) Latvijas iedzīvotāju saka, ka svarīgākais viņu labsajūtai ir miegs. Tikpat daudzi atzīst, ka būtiskākais ir atpūta, bet vairāk nekā trešā daļa (38%) saka, ka noteikti vēlas pavadīt mājās laiku vienatnē. Aptuveni trešā daļa iedzīvotāju (36%) apgalvo, ka līdzsvaru nodrošina arī kvalitatīvi pavadīts laiks kopā ar partneri. Visam nosauktajam cilvēki vēlētos veltīt vairāk laika, tāpēc ir skaidrs, ka nākotnes mājoklim ir jānodrošina šādas iespējas.

Saistītās tēmas: mentālā veselība

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube