Foto: Pexels

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un dezinformācijas riskiem, Dr. sc. comm. Klinta Ločmele ir sagatavojusi aktuālus ieteikumus, kas var noderēt, izvērtējot pieejamo informāciju plašsaziņas telpā un starppersonu saziņā.

Lai sabiedrībā sētu bailes un paniku, kā arī panāktu labvēlīgu noskaņojumu pret Krievijas agresīvo rīcību, tiek izplatīts daudz dezinformācijas un politiskās propagandas,

  • Ne vienmēr mūsu pašu spēkos ir izvērtēt video uzticamību, taču varam nedalīties ar saturu, par kuru neesam pārliecināti, vai tas tiešām ir uzņemts Ukrainā, vai tas nav iestudēts vai safabricēts.

Lasiet arī: Līdz karadarbības beigām Ukrainā pie Krievijas vēstniecības Rīgā ik dienu notiks protesta akcija

  • Ja neesam droši par attēlu un video izcelsmi, varam pārbaudīt interneta meklētājos, ieliekot meklēt konkrēto attēlu vai kadrus (ekrānuzņēmumus) no video. Pat ja vienā nav rezultātu, izmēģiniet vairākus interneta meklētājus – Google, Bing, Yandex, Firefox u.c. Iespējams, noskaidrosiet, ka šie attēli vai video fragmenti ir bijuši publicēti iepriekš citā kontekstā, valstī un gadā. Tā ir vēl viena tipiska dezinformēšanas metode, izmantojot īstus attēlus un video, bet to neoriģinālajā kontekstā, kas arī izskatās ticami.

Īsa pamācība attēlu un video fragmentu pārbaudes veikšanai: https://www.youtube.com/watch?v=7eKG9RuqUE4

  • Lai gan sociālajos medijos publicētajiem attēliem un video zūd liela daļa metadatu, lejupielādējot citur publicētos video vai foto, ir iespējams noskaidrot, kad tie ir uzņemti. Tā, piemēram, izpētot metadatus, ātri tika secināts, ka Vladmira Putina video uzruna bija nofilmēta jau pāris dienas iepriekš. Metadatus var pārbaudīt internetā bez maksas pieejamās metadatu pārbaudes vietnēs, tajās augšupielādējot foto vai video. NB! Sociālajos medijos publicētajam saturam nozīmīgākie metadati par foto / video satura radīšanas laiku, izmantotajām ierīcēm un, iespējams, pat vietu, būs jau zuduši.

Lasiet arī: Ukrainas skaistumkonkursa dalībniece pievienojas Ukrainas armijai, lai aizstāvētu savu valsti

  • Neatkarīga starptautiska pētnieciskā organizācija “Bellingcat” publiski pieejamā izklājlapā piedāvā informācijas atmaskošanu: https://docs.google.com/spreadsheets/d/1bZ5uItSGLfYlCKT2kl0MEGYIF0gEhPaY68KVduwPw8M/edit#gid=0 , piemēram, par konkrēto saturu pētnieki norāda, ka redzamajās fotogrāfijās transporta līdzekļiem nav numura zīmju vai ir citas aizdomas raisošas pazīmes. Tur var iepazīties ar pazīmēm, kas var liecināt par vizuālā satura faktisko neatbilstību un trenēties pēc tam tās pamanīt pašiem.
  • Sekojiet līdzi informācijai no oficiālajiem Ukrainas ziņu avotiem un starptautiskām ziņu aģentūrām, piemēram, ziņu aģentūra AFP nodrošina regulāru un samērā visaptverošu informācijas atjaunošanu sociālajā medijā “Twitter”.
  • Uzmanība jāpievērš arī informācijas intensīviem izplatītājiem sociālajos medijos, aplūkojot to profilus un ierakstu vēsturi – varbūt kādas “Facebook” lapas dienaskārtībā jau iepriekšējās nedēļās vai mēnešos bija propagandas vēstījumu izplatīšana.
  • Plašāk vēl par dezinformācijas atpazīšanu šeit.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube