Foto: Pexels

Pēdējo nedēļu ikkatrs piedzīvo drūmu emociju virpuli – mutuļo dusmas, bailes, neziņa un skumjas u.c.. Tomēr šajā laikā ir svarīgi parūpēties par savu emocionālo veselību un atļaut sev atgriezties ikdienas ritmā. Gjensidige Latvija sadarbībā ar Krīžu un konsultāciju centru “Skalbes” dalās ar padomiem, kā parūpēties par savu emocionālo veselību.

“Šis laiks ir sāpīgs katram no mums. Mēs vienoti ik dienu sekojam līdzi traģiskajiem notikumiem Ukrainā. Bailes un sāpes ir iezagušās mūsu sirdī un nelaiž vaļā jau vairāk nekā nedēļu. Tomēr šajā laikā svarīgi neaizmirst parūpēties par savu emocionālo veselību – atļauj sev nodarboties ar hobijiem, izrunājies ar sev mīļajiem cilvēkiem, kā arī turpini profesionālo darbību un centies ievērot ierasto rutīnu,” stāsta Gjensidige Latvija vadītāja Sanita Glovecka.

Savukārt Krīžu un konsultācijas centra “Skalbes” psiholoģe Tatjana Goluba uzsver, ka tas, ka cilvēks šobrīd jūtas nobijies, apjucis vai satraukts, ir normāli – visas šīs emocijas ir atbilstoša un cilvēciska reakcija uz esošo spriedzes situāciju. Lai būtu kontaktā ar savām emocijām, bet tajā pašā laikā nenoliegtu tās un nepazustu tajās, ir svarīgi pievērst savam emocionālajam stāvoklim pastiprinātu uzmanību. Tajā skaitā, ik dienu, trenējot emocionālo noturību – “izrunāt” emocijas pašam ar sevi un pieņemt tās.

Septiņi psihologa padomi emocionālā līdzsvara uzturēšanai:

1. Saglabā normālu dzīves ritmu un režīmu. Izvērtē, kas ir svarīgākais tavā ikdienā, turpini pie tā pieturēties. Turpini darīt tās lietas, kas dod dienai kontroles un sakārtotības izjūtu, kā, piemēram, mācības, sports, kopīgas aktivitātes ar ģimeni, hobiji. Dienas plāns un rutīna lielā mērā palīdz arī bērniem, kas piedzīvo spriedzi un pārmaiņas.

2. Nenoslīksti ziņu jūrā. Centieties nesekot ziņām līdzi visu dienu, bet pārbaudi tās tikai, piemēram, no rīta un vakarā. Pastāvīga sekošana līdzi negatīvām ziņām var traucēt normālai darba izpildei, veicina nemieru un neļauj koncentrēties. Svarīgi atcerēties, ka uzticēties drīkst tikai pārbaudītiem ziņu avotiem.

Lasiet arī: Dezinformācijas draudi un ieteikumi informācijas izvērtēšanai

3. Atceries – tas ir normāli, ja spriedzes situācijā domas nav gaišas un līdzsvarotas. Tomēr ir riskanti, ja uz ilgu laiku iestrēdz negatīvo domu aplī, kas fokusējas tikai uz katastrofām. Atceries, ka aiz mokošām domām paslēptas jūtas un mēģini tās atpazīt un nosaukt, piemēram, ja visu laiku griežas prātā doma: “Kāpēc tā notika?”, iespējams, aiz tās ir tādas jūtas kā apjukums, šoks, sašutums.

4. Tu nepalīdzēsi citiem, ja vispirms nepalīdzēsi sev. Tāpēc dienas laikā pārjautā sev: “Kas man šobrīd vajadzīgs? Kā es šobrīd varu parūpēties par sevi?”. Šajā gadījumā palīdzēs ikdienišķas lietas: paņemt pauzi, padzert tēju, ieiet dušā, pagulēt. Centies pabūt klusumā vai otrādi – sarunāt tikšanos ar kādu. Ieklausies sevī.

5. Izkusties! Trauksme, nomāktība, nogurums ievērojami samazinās, piemēram, 30 minūšu pastaigas laikā.

6. Cilvēks no tavas apkārtnes, kuram tu uzticies, vienmēr ir lielisks iekšējā miera resurss. Uzklausīt, atbalstīt, samīļot vienam otru, atrast domubiedrus un pat pārslēgties sarunā uz kaut ko citu, kas nav satraucošs, pasmieties kopā. Tas šādās situācijās vienmēr ir noderīgi. Var arī aizvērt acis un iztēlē ieraudzīt kādu, kurš tevi mīl, kuru tu vēlies redzēt, iztēloties, kādus atbalstošus vārdus viņš tev saka, kā viņš tevi samīļo. Ja nav kāda, ar ko dalīties, vienmēr var zvanīt uz palīdzības tālruņiem.

Ja jūti, ka esi ārpus emocionālās kontroles, vienmēr varat meklēt profesionālu palīdzību krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes”, zvanot darba dienās no plkst. 9.00 – 17.00 pa tālruni +371 27722292 vai 116123.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube