Foto: Unplash.com
Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) kopš 2020.gada dažādu jomu profesionāļi un pētnieki, rezidenti un studenti veic pētījumu, kurā īpaša uzmanība pievērsta grūtnieču uztura un dzīvesveida paradumu saistībai ar liekā svara problēmām, kā arī D vitamīna un omega-3 taukskābju rādītājiem, kas līdz šim Latvijā nebija pētīti.
Ir zinātniski pierādīts, ka uzturs grūtniecības laikā ietekmē gan mātes, gan mazuļa veselību un tā ietekme būs jūtama arī bērna turpmākajā dzīvē. Nepilnvērtīgs uzturs var veicināt daudzu veselības problēmu un hronisku slimību attīstības risku, jo netiek uzņemtas īpaši svarīgās uzturvielas. Par nelabvēlīgiem faktoriem atzīstams gan liekais svars pirms grūtniecības, gan pārāk liels vai mazs svara pieaugums grūtniecības laikā.
Dati rāda, ka omega-3 taukskābju līmenis ir atšķirīgs dažādos grūtniecības trimestros un negatīva ietekme var būt gan pārāk zemam, gan pārāk augstam omega-3 līmenim. Pētnieku konstatējuši, ka grūtniecēm Latvijā visumā uzņemto omega-3 taukskābju daudzums ar uzturu un uztura bagātinātājiem ir tuvu rekomendējamam, tomēr asinīs omega-3 līmenis ir nepietiekams. Tām, kas uzturā regulāri lieto zivis, omega-3 taukskābju līmenis asinīs ir augstāks. Šādi dati prasa turpmāku pētniecību.
Lasiet arī: Valsts apmaksāta epidurālā anestēzija – cik tālu esam?
Iegūtie starprezultāti rāda, ka paaugstināts svars vai aptaukošanās ir nopietna problēma grūtniecības laikā arī Latvijā. Pirms grūtniecības jau trešajai daļai sieviešu ir liekais svars vai aptaukošanās, un grūtniecības laikā tikai ceturtajai daļai svara pieaugums ir atbilstoši rekomendācijām. Lielākajai daļai grūtnieču svara pieaugums ir lielāks par vēlamo – tas ir vēl viens faktors, kas apdraud māmiņas un bērna veselību.
Pētnieki arī konstatējuši, ka grūtniecēm ir nepietiekams D vitamīna līmenis pat vasaras un rudens sezonā, neskatoties uz to, ka lielākā daļa lieto D vitamīna preparātus. Tām, kas bijušas fiziski aktīvas, D vitamīna līmenis bija ievērojami augstāks. Kopumā grūtniecēm ir par maz fizisko aktivitāšu un visbiežāk arī netiek saņemtas rekomendācijas regulāri kustēties, kaut visas oficiālās rekomendācijas uzsver fizisko aktivitāšu nozīmi.
Joda līmenis grūtniecēm Latvijā ir iepriekš pētīts un ir zināms, ka tas ir nepietiekams. Latvijas rekomendācijas nosaka, ka papildus ir jālieto joda preparāti, tomēr joprojām lielāka daļa grūtnieču to nedara un jodu uzņem neietiekami, kas apdraud bērniņa smadzeņu attīstību.
Analizējot uzturu, secināts, ka grūtnieces par daudz uzņem taukus, turklāt tieši nevēlamos piesātinātos taukus un par maz ogļhidrātus, turklāt pārāk daudz tiek uzņemti tieši cukuri dažādu saldumu, našķu veidā, tātad vienkāršie ogļhidrāti, un par maz pilngraudu produkti – saliktie ogļhidrāti.
Kovida pandēmijas ietekmei bija gan pozitīva, gan negatīva ietekme – trešā daļa grūtnieču sāka biežāk gatavot mājās, ceturtā daļa devās biežāk pastaigās, tomēr trešajai daļai grūtnieču pieauga trauksme un ceturtajai daļai ļoti trūku komunikācijas ar ģimeni un draugiem.
Svarīgi atcerēties, ka tieši dzīvesveids un uzturs ir ietekmējamais riska faktors, tātad katrs pats var mainīt savu uzturu, izvēlēties būt aktīvam un atmest kaitīgu vielu lietošanu. Tā ir atbildība gan par vēl nedzimušā bērniņa veselību, gan ģimenes veselību un dzīves kvalitāti nākotnē.
Jāpiebilst, ka pētījums gan vēl turpinās. Ceturtdien, 21.aprīlī, plkst. 14.00 visi interesenti aicināti pieslēgties konferencei, kurā projekta īstenotāji dalīsies ar jau iegūtajām atziņām. Lūgums iepriekš reģistrēties šeit.
Plašāka informācija par Latvijas Zinātnes padomes finansēto fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu “Liekais svars, uztura paradumi un D vitamīna un omega-3 taukskābju rādītāji grūtniecības laikā” (Nr. lzp-2019/1-0335) pieejama RSU mājaslapā: https://www.rsu.lv/projekts/liekais-svars-uztura-paradumi-un-d-vitamina-un-omega-3-taukskabju-raditaji-grutniecibas
