Foto: Ģirts Raģelis

“Tas, ka tik liela daļa pat latviešu apšauba obligāto militārdienestu, skaidri parāda, ka sabiedrība šeit ir mēreni iepuvusi un viss ir aizgājis greizi,” tā Instagram vietnē raksta režisors Alvis Hermanis, uzsverot, ka šis ir patiesības mirklis Latvijas valstij un visiem tās iedzīvotājiem, visiem kopā un katram atsevišķi.

”Izrādās, ka pat liela daļa latviešu šo valsti uztver tikai kā patērētāji. Un tā arī ir Latvijas problēmas būtība – tiek atbalstīta pilnīgi ačgārna pseidoliberālā vērtību sistēma, kur katrs domā tikai par savu nabu, savu personisko labumu un nevis kopējo. Tādai kopienai nākotnes nav, ja nekas nemainīsies,” norāda režisors.

”Man ir četri dēli un viens no viņiem jau sen dzīvo Igaunijā (mamma igauniete) un pavisam drīz viņam būs jāiet armijā. Tas nozīmē, ka iespējamā kara gadījumā viņš kopā ar visiem pārējiem igauņu vīriešiem dosies karot arī par Latviju Latvijas teritorijā (jo skaidrs, ka Baltijas fronte būs kopēja), kamēr latviešu vīrieši, kā izskatās, emigrēs un no karošanas izvairīsies. Un tagad, kā jūs domājat, – ko igauņi un lietuvieši (kuriem obligātais dienests jau sen attiecas uz visiem vīriešiem) domās par mums latviešiem?

Es uzskatu, ka Krievijas iebrukuma draudu gadījumā mums būtu jācenšas laicīgi nogādāt emigrācijā bērnus un sievietes (izņemot tās, kuras jau iesaistītas dienestā vai zemessardzē), bet visu vecumu vīriešiem būtu jāpaliek šeit un jāaizstāv mūsu zeme. Arī tādiem kā man, kuriem pāri 55 gadiem, gan atradīsies veids kā palīdzēt,” teikts ierakstā.

”Ironiskā kārtā [ aizsardzības ministrs Artis] Pabriks pārstāv partiju, kuras ūberliberālais elektorāts (spriežot pēc sašutuma soctīklos) vairumā nav gatavi aizstāvēt mūsu valsts neatkarību. Tas tikai pierāda, ka Pabriku Madridē iespieda kaktā. Jo visām kaimiņvalstīm (ne tikai ASV) arīdzan pacietība izbeidzās, – jo Latvija šobrīd ir neuzticama un nesaprotama valsts, ķēdes vājais posms. Arī man kopš vakardienas tā liekas. Visšokējošākais – tieši “radošo industriju” ļaudis (spriežot pēc soctīkliem) rādās ir vismazāk uzticami,” uzsver režisors, piebilstot, ka obligātā militārā dienesta tests ir uzstādījis baisu diagnozi.

Lasiet arī: JRT trupā uzaicināta krievu aktrise, kura nostājusies pret Putina režīmu un atbēgusi uz Latviju

Kā zināms, aizsardzības ministrija sākusi darbu pie Valsts aizsardzības dienesta pakāpeniskas ieviešanas Latvijā, kas paredz piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus veci Latvijas pilsoņi– vīrieši, bet sievietes šajā pašā vecuma grupā brīvprātīgi varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo – Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas – dienestu.

“Pēc 2014.gada esam koncentrējušies uz esošās bruņoto spēku struktūras pārapbruņošanu un kaujas gatavības celšanu, un šo mērķi esam arī veiksmīgi sasnieguši. Tomēr esošā drošības situācija pēc Krievijas izvērstā kara Ukrainā ir radījusi jaunus izaicinājumus, tāpēc ir jāstiprina mūsu kaujas spējas un jāveido rezerves. Redzam, ka esošais brīvprātības princips stāties Zemessardzē vai sākt dienestu profesionālajā dienestā ir sācis sasniegt griestus un tālāka skaitliskā sastāva palielināšana var būt riskanta. Šī iemesla dēļ ir jāpalielina to pilsoņu skaits, kuri spējīgi pilnvērtīgi iesaistīties valsts aizsardzībā kara laikā, tādēļ rosināšu Ministru kabinetam atbalstīt ieceri par pakāpenisku pāreju uz Valsts aizsardzības dienestu. Latvijas sabiedrībai ir jāapzinās svarīgākais izdzīvošanas priekšnoteikums – jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība, ka Krievijai būs vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Pirmajā sistēmas ieviešanas posmā Aizsardzības ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai, sākot ar 2023.gada janvāri. Nākamgad plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā. Aizsardzības ministrija izstrādās mehānismu iesaukuma organizēšanai, kas būtu caurspīdīgs un nodrošinātu taisnīgu atlasi.

Pirmajā Valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt aptuveni 1 000 pilsoņu – 500 katrā iesaukumā, un Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde būs vadošā bruņoto spēku vienība apmācības īstenošanā. Dienesta laikā pilsoņi apgūs militāro pamatapmācību, apmācību militārajā specialitātē, kā arī pusgadu tiks integrēti vienībās dienesta pienākumu izpildei un kolektīvai apmācībai.

Dienesta kopējais ilgums būs viens gads, kurā ietilpst arī viens brīvlaika mēnesis. Trīs mēnešu garumā paredzēta kareivja apmācība, vēl trīs mēnešus – apmācība specialitātē, bet pēdējo piecu mēnešu garumā notiks apmācāmo integrācija vienībās un kolektīvā apmācība.

Apmācāmajiem tiks nodrošinātas sociālās garantijas. Plānots, ka viņi saņems kompensāciju līdz 400 eiro mēnesī, ēdināšanu un dzīvošanu kazarmās.

Aizsardzības ministrijas izvirzītais mērķis ir piecu gadu laikā sasniegt Nacionālo bruņoto spēku kara laika struktūru 50 000 pilsoņu apmērā, ko veidotu aktīvās vienības –  14 000, Zemessardzes vienības – 16 000 un 20 000 rezerves vienības.