Publicitātes foto

“Latvijā C hepatīts vairāk ir sastopams starp vīriešiem nekā starp sievietēm. Trūkst padziļinātu pētījumu, lai secinātu, kāpēc, taču tradicionāli vīrieši mēdz būt paviršāki rūpēs vai interesē par savu veselību. Jo īpaši tagad – laikmetā, kad ir valsts apmaksātas efektīvas zāles, ar kurām 95% gadījumu C hepatītu iespējams izārstēt pilnībā divu trīs mēnešu laikā,” intervijā portālam Rīta kafija norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” (LIC) Aknu slimību nodaļas vadītāja un Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas (LIHHASA) viceprezidente, asoc. prof. Ieva Tolmane.

Kā zināms, šonedēļ – 28.jūlijā – tiek atzīmēta Pasaules hepatīta diena.

“Attiecībā uz iedzīvotāju vairākumu varētu teikt, ka valsts savu mājasdarbu ir izdarījusi, tagad tas jāizdara sabiedrībai, un tas nozīmē pārbaudīties uz C hepatītu. Savukārt vēl nepadarīti valsts mājasdarbi varētu būt saistīti ar nacionālām vadlīnijām vai rekomendācijām C hepatīta apkarošanā un dažādu sociālo centru un slēgta ipa iestāžu iemītnieku skrīnēšanā, kas varētu būt savstarpēji saistīti uzdevumi,” uzsver ārste.

“Ļoti zema izplatība ir bērniem, tāpēc visus bērnus mēs neaicinām testēt. Izplatība aug pieaugušā vecumā, kas likumsakarīgi varētu būt saistīts ar kosmētiskām manipulācijām, ar medicīniskām manipulācijām, seksuālo dzīvi, arī atkarībām. Tāpēc pieaugušajam ir jāpārbaudās katram.

Un ieteicams pārbaudīties pat tad, ja cilvēkam jau ir 70 vai 80 gadi, jo mirt no aknu cirozes – tā nav bauda. Tas nav tik mierīgi kā nomirt no infarkta. Mirt no cirozes ir ārkārtīgi smagi un ārkārtīgi grūti. Tā ir ļoti smaga slimība, ilgstoši mokoša un liels apgrūtinājums katram pacientam,” uzsver speciāliste.

“Atkārtošu, ko viena mana kolēģe reiz teica, kad viņai prasīja, kāds tad izskatās C hepatīta pacients. Viņa ieteica pieiet pie spoguļa un ieskatīties tajā – jūs ieraudzīsiet tipisku vidējo C hepatīta pacientu. Tas nozīmē, ka jebkurš Latvijā var būt inficēts ar C hepatītu. Pie mums C hepatīts izplatās ne tikai narkotiku lietotāju vidū, starp kuriem, protams, ir visaugstākā izplatība, bet arī sabiedrībā kopumā, piemēram, dodoties uz dažādiem kosmētikas procedūru kabinetiem, kur nav instrumentu sterilizācijas vai tā mēdz gadīties pavirša, tie ir dažādi manikīri, pedikīri, tetovēšanas saloni. Risks ir arī seksuālās attiecības, tāpat jāatzīst, ka arī medicīnā gadās savas vājās vietas, kuras gan tiek mazinātas, uzlabojot apstākļus un kontroli, bet kādreiz, glābjot dzīvības, diemžēl gadās, ka notikusi inficēšanās. Tas gan ir ārkārtīgi reti. Līdzīgi gadās arī zobārstniecībā. Attiecīgi C hepatīts izplatās arī starp cilvēkiem, kuri nekad dzīvē nav lietojuši ne narkotikas, ne bijuši ieslodzījumā, kuriem ir visai pieklājīgs dzīvesveids.”

Vaicāta, kā varam izvairīties no saslimšanas ar C hepatītu,  asoc. prof. Ieva Tolmane norāda, ka “primāri tā ir klasiskā personīgās higiēnas ievērošana, tīrība, turklāt jāņem vērā, ka inficēšanās ar C hepatītu var notikt tikai saskaroties ar cita asinīm. Tāpēc īpaši uzmanīgiem jābūt tad, kad gadās sniegt pirmo palīdzību svešam cilvēkam, ja viņš ir savainojies. Jādomā par aizsardzību nodarbojoties ar seksu (prezervatīvu lietošana), kā arī lietojot kopīgus medicīnas, kosmētikas rīkus, lietojot narkotikas ar kopīgām šļircēm.”

“Atšķirībā no daudzām infekcijām, pagaidām nav izstrādāta vakcīna pret C vīrsuhepatītu, tāpēc iesaku vakcinēties pret A hepatītu un B hepatītu, kam ir vakcīnas, lai novērstu citas hepatīta infekcijas pievienošanos, samazinot aknu cirozes vai aknu vēža riskus.

Un pats galvenais – vismaz reizi mūžā vai reizi piecos – desmit gados aiziet un veikt C hepatīta testu,” iesaka daktere.

Taujāta, kādi ir C hepatīta simptomi un kādos gadījumos cilvēkiem noteikti būtu jāpārbaudās, ārste stāsta, ka “hroniskais C hepatīts pats par sevi nerada tik lielas problēmas cilvēkam, un bieži vien cilvēks to nemaz nejūt. Tas var noritēt bez jebkādiem simptomiem. Retākos gadījumos var būt nogurums, kādi izsitumi vai miega traucējumi, depresīvs noskaņojums, bet lielākajai daļai cilvēku nav nekādu simptomu. Tāpēc, ja šī slimība savlaicīgi nav atklāta pārbaudot, cilvēks to sajūt tikai tad, kad jau ir izveidojusies ciroze, turklāt ne sākuma stadijā, tad, kad ir dekompensācija, kad sāk krāties šķidrums vēderā vai parādās asiņošanas, kad aknas jau strādā gaužām slikti, un palīdzēt ir ļoti grūti. Un tāpēc pārbaudīšanās, nejūtot neko īpašu, ir svarīgāka par simptomu novērošanu. Nav vakcīnu, nav simptomu, tāpēc C hepatīta antivielu pārbaude – skrīnings – ir galvenā atslēga uz izārstēšanos.”

Atbildot uz jautājumu, kāda ir situācija Latvijā šobrīd un pirms 20 – 30 gadiem, speciāliste uzsver, ka “galvenā atšķirība šai ziņā ir medicīnas attīstībā. Ja pirms 20 – 30 gadiem C hepatīts bija kā tāda liktenīga vēsts, tad tagad tas ir labi ārstējams. Agrāk tika izmantotas zāles ar daudzām blaknēm un zemāku efektivitāti, un ārstēšanās ritēja smagi un mazāk efektīvi, turklāt ne visus varējām izārstēt. Tagad mēs izārstējam 95%-98% pacientu. Savā ziņā C hepatīts ir gandrīz vienīgā hroniskā slimība, kura ir izārstējama pilnībā. Un, kad mēs izārstējam cilvēku, viņam samazinās risks cirozei, samazinās risks aknu vēža attīstībai, samazinās arī kopējās mirstības risks, un, protams, katrs izārstētais cilvēks vairs nav infekcijas avots.

Līdz ar to slimošana vairāk vai mazāk ir atkarīga no stāvokļa, no stadijas, kad ir noteikta diagnoze. Ja tas paveikts savlaicīgi, slimošana var beigties pēc dažām nedēļām. Savukārt cirozes un vēža gadījumā jau ir runa par smagu hronisku slimību ar dažkārt neskaidrām perspektīvām.”

Vaicāta, kāda ir situācija Latvijā, salīdzinot ar Eiropas Savienības rādītājiem, daktere norāda, ka “pirms vairāk nekā 10 gadiem veiktā epidemioloģiskā pētījuma dati rāda, ka mums Latvijā ir augsts inficētības līmenis ar C hepatītu. Pēdējos gados ir pieejama efektīva C hepatīta ārstēšana, līdz ar to arī katrs izārstētais pacients vairs neinficē citus, tāpat ir uzlabojusies likumdošana – noteikti stingrāki sterilizācijas noteikumi zobārstniecībā, stingrāka uzraudzība kosmetoloģijā, taču te vēl būtu ko uzlabot. Tātad tas viss varētu mazināt izplatību, tomēr mums nav precīzu datu. Veselības ministrija šobrīd plāno C hepatīta izplatības epidemioloģisku pētījumu. Kad būs rezultāti, tad redzēsim, kāda situācija ir šobrīd.”

Latvijā ar C hepatītu ir inficēti aptuveni 40 000 iedzīvotāju, taču nav skaidrs precīzāks apjoms inficēto, jo Latvijā joprojām ir daudz cilvēku, kuri nezina, ka ir inficēti ar C hepatītu, jo nekad nav nodevuši analīzes šīs infekcijas noteikšanai. Daudz neskaidrību rada arī tas, ka C hepatīta pārbaudes nav saistošas un ir brīva izvēle pacientiem psihoneiroloģiskajās slimnīcās, sociālajos centros, patversmēs un arī ieslodzījuma vietās, uzsver  asoc. prof. Ieva Tolmane.

Pēc ārstes domām, jāveicina visas sabiedrības interese par skrīningu, katram iedzīvotājam pārbaudoties vismaz reizi mūžā. Tāpat nozīmīga ir tādu profesiju pārstāvju skrīnēšana, kuru veicējiem jāsaskaras ar nelaimes gadījumiem, svešām asinīm, piemēram, policistiem, glābējiem, ārstiem.

“C hepatīta pacientiem būtu nepieciešama arī iespēja vizītei pie infektologa bez ģimenes ārsta nosūtījuma, jo praksē daudzi inficētie ir tādi, kam pat nav ģimenes ārsta, taču viņi apdraud ne tikai sevi, bet arī sabiedrību, jo C hepatīts ir infekcija,” pauž Ieva Tolmane.

Zināms, ka patlaban Veselības ministrija strādā pie HIV infekcijas, seksuāli transmisīvo infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāna 2023.-2027.gadam izstrādes. “Ceram, ka šī plāna īstenošana uzlabos skrīningu dažādās riska grupās, un Latvijai būtu nepieciešamas valsts mēroga vadlīnijas hepatīta izplatības ierobežošanai, līdzīgi kā savulaik infektologi izstrādāja vadlīnijas ģimenes ārstiem,” pauž Ieva Tolmane.

Pasaules hepatīta dienu 28.jūlijā noteica Pasaules Veselības organizācija 2010.gadā. Katru gadu šai dienai ir savs sauklis, un šogad tas ir: “Es nevaru gaidīt!” Es nevaru gaidīt, kad mani inficēs kāds, kurš nav testēts. Es nevaru gaidīt, kad man draudēs aknu ciroze vai aknu vēzis. Es nevaru gaidīt, es pārbaudos uz C hepatītu.