Foto: Flickr

Ministru kabineta sēdē 16.augustā izskatīta un pieņemta Kultūras ministrijas (KM) sadarbībā ar Finanšu ministriju, Valsts kasi, Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) izstrādātā kārtība, kādā piešķir un izlieto valsts budžeta līdzekļus, kā arī uzskaita un izlieto fizisko un juridisko personu ziedojumus Latvijas teritorijā esošo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāžai.

Kārtība nosaka pašvaldībām no saviem līdzekļiem finansēt to administratīvajā teritorijā esošo objektu demontāžu un ne vēlāk kā līdz šā gada 22.novembrim, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu “ePārskati”, iesniegt pieprasījumus valsts budžeta līdzekļu daļas segšanai atbilstoši faktiskajām izmaksām.

Pēc pieprasījuma saņemšanas KM, pieaicinot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes deleģētus speciālistus, vienas nedēļas laikā izvērtēs un apstiprinās pašvaldību iesniegtos valsts budžeta līdzekļu pieprasījumus. Nepieciešamības gadījumā KM ir tiesīga prasīt no pašvaldības papildu informāciju un dokumentus. Līdz 1.decembrim KM informēs VARAM par izvērtētajiem un apstiprinātajiem valsts budžeta līdzekļu pieprasījumiem, savukārt VARAM pēc KM apstiprinājuma saņemšanas kompensēs pašvaldībām izdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pieprasot līdzekļu piešķiršanu no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Savukārt attiecībā uz Rīgā, Uzvaras parkā esošā monumenta demontāžu kārtība paredz, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldība par virszemes daļas demontāžu valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu atbilstoši faktiskajām izmaksām iesniegs KM līdz  22.novembrim, bet par minētā objekta pazemes daļas demontāžu – viena mēneša laikā pēc demontāžas darbu veikšanas, bet ne vēlāk kā līdz 2023.gada 7.jūlijam.

Saskaņā ar likumu par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas teritorijā objektu demontāžu finansē vienādā apmērā no valsts un tās pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgais objekts atrodas, budžeta līdzekļiem. Objektu demontāžu primāri finansē no šim mērķim saņemtajiem fizisko un juridisko personu ziedojumiem, ja tādi ir, bet valsts finansē ne vairāk kā pusi no kopējām objektu demontāžas izmaksām, kādas tās izveidojušās pēc fizisko un juridisko personu ziedoto resursu izlietojuma.

Fizisko un juridisko personu ziedojumu uzskaiti pašvaldībām jāveic saskaņā ar normatīvajos aktos budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaites jomā noteikto, un informāciju par tiem jānorāda gada pārskatā.

Kā jau iepriekš informēts, 23.jūnijā stājās spēkā likums “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas teritorijā”. Saskaņā ar likumu publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940.gada un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju, vai arī ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Lasiet arī: Saskaņa pieprasa naudu no rezerves fonda netērēt Uzvaras pieminekļa demontāžai

Saskaņā ar MK 14.jūlija noteikumiem ir apstiprināts “Latvijas teritorijā esošo demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu saraksts”. Pašvaldībām objektu demontāžu jāīsteno ne vēlāk kā līdz 15.novembrim. Saskaņā ar likuma pārejas noteikumiem minētais termiņš neattiecas uz Rīgā, Uzvaras parkā esošā monumenta pazemes daļas demontāžu un atbrīvotās teritorijas sakārtošanu, kas jāveic līdz 2023.gada 30.jūnijam.

Saistītās tēmas: demontāžaUzvaras parksUzvaras piemineklis

youtube icon
Abonēt youtube