Foto: Flickr

Stividori no Ventspils, Liepājas un Rīgas ostām, kā arī ar nozari saistītu valsts institūciju pārstāvji, pagājušajā nedēļā Ventspilī sanāca Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) paplašinātajā padomes sēdē. Tika pārrunāti ar nozares galvenajiem izaicinājumiem un ar ilgtermiņa attīstību saistītie jautājumi.

Lai arī pirmā pusgada rezultatīvie rādītāji kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu un caur Latvijas ostām bijuši labāki, kā prognozēts (Ventspilī, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, pārkrauts par 25,4% vairāk kravu, Rīgas brīvostā – par 11,5% vairāk, Liepājā – par 15,2% vairāk, dzelzceļa kravu pārvadājumi – par 17,6%), viens no nozares galvenajiem izaicinājumiem joprojām ir jaunu kravu piesaistīšana un pārstrukturizēšana. Kā norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks, biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika valdes priekšsēdētājs Ivars Landmanis, veiksmīgā sadarbība ar Kazahstānu un Uzbekistānu ļauj nākotnē raudzīties ar piesardzīgu optimismu.

«Sadarbība ar šīm Vidusāzijas valstīm uzņēmējiem ir svarīga, taču ne mazāk būtiski, ka tā sekmē arī ostu infrastruktūras uzturēšanu,» norāda BATL vadītājs.

Lai sekmētu jaunu sadarbības partneru piesaisti, nekādā gadījumā nedrīkstētu pieļaut kādus nepārdomātus valsts institūciju lēmumus attiecībā ne uz vienu kravu segmentu. Savukārt LSA uzsver, ka Kazahstānas ogles, kuras tranzītā tiek vestas cauri mūsu valstij, ir paredzētas Eiropas Savienības patērētājiem, un līdz ar to šīs kravas tranzīts šobrīd ir fundamentāli svarīgs produkts visas Eiropas Savienības enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai. Tādēļ likumsakarīgi, ka cita starpā LSA paplašinātajā padomes sēdē tika apspriests arī jautājums par Latvijas dzelzceļa tarifiem šai kravu grupai.

Būtisks bija arī jautājums par Ostu reformas tālāko virzību un to, kā Satiksmes ministrija var iesaistīties nozares izaicinājumu pārvarēšanā. Ir skaidrs, ka ostu nozares tālākai attīstībai nepieciešami uz tās transformāciju un modernizāciju vērsti projekti, tādēļ LSA strādā pie jaunu infrastruktūras projektu attīstīšanas, jaunu pievienotās vērtības pakalpojumu radīšanas, kā arī nodrošina Latvijas un Baltijas valstu eksportu caur Latvijas ostām.

Sēdes laikā dalībnieki izskatīja un debatēja par astoņām aktuālām tēmām, kas šobrīd skar ostu sektoru, savukārt pārstāvji no Satiksmes ministrijas, VAS Latvijas Dzelzceļš, Latvijas Jūras administrācijas, Valsts vides dienesta, VID muitas pārvaldes un Valsts robežsardzes deva ieskatu, kur var uzlabot sadarbību un kādi šo institūciju ieskatā ir ar tranzīta nozari saistītie izaicinājumi.

Apspriežamo jautājumu lokā bija iekļauti tādi būtiski jautājumi kā digitalizācijas procesi ostu termināļos, SKLOIs modernizācija un Baltijas jūras vertikālās atskaites ieviešana, muitas procesu uzlabošana un paātrināšana, enerģētikas attīstība ostās, kārtība par A, B un C kategorijas izsniedzamām atļaujām, sankciju ieviešana un uzraudzība, finansiālais atbalsts, pārvarot nozares krīzi, u.c.

Attiecībā uz finansiālo atbalstu aktualizējās ostās strādājošajiem komersantiem svarīgais jautājums par iespēju saņemt ostas nomas maksu atlaides, ja ostās pārkrauto kravu apjoms turpinās samazināties.

Kā zināms, kopš 10.augusta Eiropas Savienībā stājās spēkā pilnīgs Krievijas ogļu importa aizliegums (izņēmuma statuss ir vienīgi to tranzītam caur Lietuvu uz Kaļingradas apgabalu), savukārt ar šīs valsts naftas produktiem būs iespējams strādāt tikai līdz šī gada 4.decembrim. Uzņēmumus, kuri nodarbojas ar naftas produktu pārkraušanu, tas nostāda ļoti grūtā situācijā, kuras risināšanai ieteicams rast kopsaucēju arī ar valsts institūcijām. Kā Kurzemes Televīzijai pauda LSA padomes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš, ja būs nepieciešamība, risinājuma meklējumos tiks iesaistītas arī Satiksmes, Ekonomikas un Finanšu ministrija.

Ņemot vērā pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās Eiropas Savienības un ASV sankcijas, situācija nozarē tiešām nav viegla, taču uzņēmēji meklē iespējas, kā šajos tirgus apstākļos pārorientēties, un daudzi nopietni soļi jau ir sperti. Piemēram, LSA kā galvenā Stividoru un tranzīta nozares organizācija aktīvi palīdz veidot jaunas iespējas uzņēmumiem diversificēties un attīstīties.

Tranzīta nozare arī sarūkošās kravu plūsmas apstākļos ar saviem maksātajiem nodokļiem un strādājošo nodarbinātību dod nopietnu pienesumu Latvijas ekonomikai. To apliecina arī Latvijas muitas statistika, pēc kuras datiem tikai 2022.gada pirmajā pusgadā preču eksports uz trešajām valstīm caur Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām sasniedzis 2,02 miljardus eiro jeb 67,2% no kopējās eksporta vērtības. Salīdzinājumā ar līdzīgu periodu pērn tas palielinājies par 18,9%. Savukārt importa pieaugums no trešajām valstīm, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, bijis 52%, un tā statistiskā vērtība ir 1,27 miljardi eiro jeb 39,8% no kopējās importa vērtības.

Nākamā paplašinātā LSA padomes sēde notiks Rīgā, un tiks rīkota kopā ar Rīgas uzņēmējiem.

Lasiet arī: Kravu pārvadājumos labi rezultāti, pateicoties privātajiem uzņēmējiem