Foto: Pexels

Senāta Krimināllietu departaments 1.septembrī, izvērtējot apsūdzētā aizstāvja iesniegto kasācijas sūdzību, nolēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā apsūdzībā par personu grupā izdarītu slepkavības mēģinājumu 2019.gada augustā Mežciemā, Rīgā, aizdedzinot bezpajumtnieku.

Senāts atzina, ka kasācijas sūdzībā norādītie argumenti ir saistīti ar atšķirīgu viedokli par lietā iegūto pierādījumu izvērtējumu, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ. Tādējādi konstatējams Kriminālprocesa likumā norādītais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību.

Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2022.gada 4.aprīļa lēmums, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums, atzīstot apsūdzēto par vainīgu viņam celtajā apsūdzībā par personu grupā izdarītu slepkavības mēģinājumu. Apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz 15 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem. No apsūdzētā cietušā labā piedzīta 15 000 eiro morālā kaitējuma kompensācija.

Senāts lēmumā norāda – atstājot negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, apelācijas instances tiesa atzinusi, ka pirmās instances tiesa ir detalizēti izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām. Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka apsūdzētais grupā ar personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, izdarīja slepkavības mēģinājumu ar tiešu nodomu.

Tiesa konstatējusi, ka apsūdzētais veica tīšu aktīvu un apzinātu darbību – ar benzīnu aplieta cilvēka aizdedzināšanu –, apzinoties, ka viņa darbību rezultātā var iestāties cietušā nāve, un to vēloties.

Tiesa, izvērtējot apsūdzētā nodoma saturu, ņēmusi vērā nodarījuma izdarīšanas veidu, tas ir, cietušā aizdedzināšanu, izmantojot ātri uzliesmojošu ķīmisku vielu, kas radījusi cietušajam plašus ķermeņa apdegumus, kas bīstami cietušā dzīvībai. Tiesai nav radušās saprātīgas šaubas par apsūdzētā pieskaitāmību, tiesa konstatējusi apsūdzētā vainīgumu, arī daļā par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu alkohola ietekmē. Apelācijas instances tiesa arī atzinusi, ka noticis pabeigts slepkavības mēģinājums, jo apsūdzētais izdarīja visu, ko bija iecerējis, lai noziedzīgo nodarījumu izdarītu līdz galam, taču cietušā nāve neiestājās no apsūdzētā neatkarīgu iemeslu dēļ. Cietušajam izdevās liesmas uz sava ķermeņa apdzēst, kā arī viņam tika sniegta palīdzība.

Lasiet arī: Horens Stalbe: Uzvaras piemineklis nav uzlikts boļševisma vārdā