Foto: Kārlis Dambrāns/Flickr

Portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti Nacionālās koncertzāles novietnei Uzvaras parkā demontētā Uzvaras pieminekļa vietā. No vajadzīgajiem 10 000 parakstu šobrīd savākti 552.

“Nacionālās koncertzāles projekta novietnei līdz šim netika atrasts tās nozīmei un funkcijai nepieciešamās infrastruktūras kapacitātes prasībām atbilstošs risinājums. Šobrīd ir nebijusi iespēja būvēt Nacionālās akustiskās koncertzāles ēku un infrastruktūras kompleksu tieši uz Rīgas nozīmīgākās ass (14 km garumā) Brīvības bulvāra, Kaļķu ielas, Akmens tilta, Uzvaras bulvāra noslēgumā,” norāda iniciatīvas iesniedzējs Dainis Vītols.

Viņaprāt, “ar šādu saprātīgi pragmatisku risinājumu tiks izbeigti nesaprotamie strīdi par koncertzāles būvniecības vietu un beidzot īstenota iecere, kas liecinās par sabiedrības briedumu – spēju radīt laikmetam atbilstošas vērtības, tās savlaicīgi attīstot un novedot līdz galam.”

“Līdz ar to sabiedrība iegūs vietzīmi – kultūras objektu, kas dos jaunu un spēcīgu arhitektūras un miera ideoloģijas dominanti Uzvaras parkā,” teikts pieteikumā.

Jau vēstīts, ka Uzvaras parks gadu gaitā izmantots dažādiem mērķiem – no mazdārziņiem, cara stādītiem kokiem un dziesmu svētkiem līdz nāvessodu izpildes vietai un Krieviju slavinošiem pasākumiem. Pēc 25.augusta šai vietai būs jāveido jauna nozīme.

“Pašā 20.gadsimta sākumā, precīzāk 1910.gadā Rīga un Vidzeme svin milzīgu jubileju, ideoloģisku jubileju – 200 gadu Krievijas impērijas sastāvā. Šo svētku ietvaros šim parkam tiek piešķirts Pētera vārds un parkā notiek svētku programmas pasākumi, ir atbraucis ķeizars Nikolajs II, kurš šeit stāda kokus,” stāsta Latvijas Universitātes profesore, vadošā pētniece, Dr. Hist. Vita Zelče.

Jebkādu tālāku vietas attīstību aptur Pirmais pasaules karš. Pēc Brīvības cīņām parks iegūst jaunu nosaukumu – Uzvaras parks – par godu uzvarai pār Bermonta karaspēku. Patiesu cilvēku piepildījumu un svētku svinēšanu šeit piedzīvo Kārlim Ulmanim nākot pie varas.

“30.tajos gados, kad ir Ulmaņa autoratīvais režīms, šeit norisinās ideoloģiskas telpas veidošana, jo tā laika režīmiem ir vajadzīgas lielas platības, kur sapulcināt cilvēkus – kaut kādi laukumi, stadioni. Tam tiek izvēlēts Uzvaras parks, šeit top dziesmu svētku estrāde, kur arī notika pēdējie dziesmu svētki Rīgā,” turpina Zelče.

Pēc Otrā pasaules kara, nabadzības un pārtikas trūkuma dēļ, parka teritorijā veido mazdārziņus, kurus piešķir Rīgas centrā dzīvojošajiem.

Daudz drūmāku ainu parks piedzīvo 1946.gadā, kad piespiedu kārtā no skolām un darbiem tiek sadzīti cilvēki pūļi, lai noskatītos kā publiski pakārti tiek vācu virsnieki. Piecpadsmit gadus pēc nāvessodu izpildes, padomju vara atkal pievērsās parkam, to pārdēvējot par godu Padomju Savienības Komunistiskās partijas 22.kongresam.

Lasiet arī: Horens Stalbe: Uzvaras piemineklis nav uzlikts boļševisma vārdā

Kā zināms, 23.augusta pēcpusdienā Uzvaras parkā no pieminekļu kompleksa tika nogāztas trīs statujas.  Trešdienas, 24.augusta, rīts padomju armiju slavinošā pieminekļa kompleksā sācies ar sievietes tēla statujas jaukšanu. Savukārt 25.augustā plkst. 16.43 ovāciju pavadībā nogāzts 79 metrus augstais obelisks ar zvaigznēm virsotnē. Obelisks iegāzies baseinā, saceļot lielas šļakatas un radot skaļu blīkšķi.

“Uzvaras parkā darbi turpinās, pēc tam notiks labiekārtošana. Atgādinu, ka 2,1 miljons eiro ir kopējās izmaksas. Lielāko daļu veido baseina demontāža, skulptūru un obeliska nojaukšana — tikai ap 7% no visām izmaksām,” tā vietnē Instagram raksta Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

No kopējām demontāžas izmaksām lielāko daļu veido baseina demontāža – 45%, kā arī tehnisko telpu un pamatu demontāža – 24%.

2% veido būvlaukuma uzturēšana, 3% –komunikāciju pārkrārtošana, 7% – obeliska skulptūru demontāža, bet  18% – teritorijas labiekārtošana.