Foto: LTV/ Aksels Roberts Zirnis

No 15.septembra ceturtdienās pie Latvijas Televīzijas skatītājiem atgriezīsies “Īstās latvju saimnieces”. Septītajā raidījuma sezonā septiņas saimnieces no Zemgales, Vidzemes, Sēlijas, Latgales un Kurzemes rādīs savu kulināro meistarību un pārsteigs ar viesmīlību, lai cīnītos par pārējo dāmu atzinību un iegūtu galveno balvu.

Jauno sezonu atklās Elīna Cēsniece no Zemgales. Pēc tam cita pēc citas viesības rīkos trīs vidzemnieces – Vineta Cipe, Ināra Zadaua un Sanita Matule. Bet saimnieču viesību maratonu noslēgs Anna Macāne no Latgales, Nora Poiša no Sēlijas un Iveta Celkarte no Kurzemes. Septiņas ceturtdienas pēc kārtas saimnieces gādās par neaizmirstamām maltītēm. Būs apzeltīti smiltsērkšķi, kūpināta bebra gaļa, Lubāna ezera un Baltijas jūras zivis, vīgriežu saldējums un citi gardumi, bet pāri visam – sirsnīgas dziesmas, patiesas emocijas un Latvijas skaistā daba, sola raidījuma veidotāji.

Iepazīstinām ar saimniecēm:

Elīna Cēsniece ir “Īsto latvju saimnieču” vēsturē jaunākā dalībniece – viņai ir tikai 27 gadi. Smiltsērkšķu dārzā “Zelt” Zemgalē viņa saimnieko kopā ar dzīvesbiedru Eduardu un mazo meitiņu Olīviju. Saimniecībai piešķirta vides kvalitātes zīme “Zaļais sertifikāts”, kas apliecina – te tiek saimniekots, saudzējot apkārtējo vidi, saglabājot ainavas un bioloģisko daudzveidību, kā arī ievērojot vietējās tradīcijas.

Vineta Cipe apsaimnieko Āraišu vējdzirnavas, rūpējoties par apmeklētājiem un nodrošinot iespēju izzināt dzirnavu vēsturi. Saimniecībā gada lielākais notikums ir Maizes diena, kurā pulcējas maizes cepēji no visas Latvijas. Dzirnavās iespējams nobaudīt sātīgus meldera ēdienus, piemēram, miežu biezputru ar cūkas kraukšķiem vai saldo maizes zupu ar putukrējumu.

Ināra Zadaua saimniecībā “Ziedkalni” audzē rudens avenes un upenes, kuras iespējams atbraukt salasīt arī pašiem. Savu lauku viensētu Ināra ar vīru iekopa aizaugušā Ogres upes līcī 1990.gadā. Ināra no vietējo ražotāju izejvielām cep piparkūkas, kuras ved uz tirdziņiem gadskārtu svētkos, arī Ogres un Lielvārdes pilsētas svētkos.

Sanita Matule atjauno bioloģiski vērtīgas pļavas un aizraujas ar visu, kas aug dabā. Viņas sētā ceļmallapas var izaugt tik lielas kā rabarberi. Sanita vāra gārsas zupu, taisa nātru pesto, vāc lauku tējas, cepumos iecep margrietiņas un rudzupuķes, no dabā atrodamām zālītēm meistaro skaistumkopšanas līdzekļus. Viens no viņas meistarstiķiem ir darvas smēre pret odiem, dunduriem, knišļiem un citiem “mošķiem”, domāta medniekiem un visiem tiem, kas dodas mežā. Savā sētā dabisku pļavu ielokā Antiņciemā Ķemeru Nacionālā parka teritorijā uzņem tos, kuri meklē atelpu no pilsētas burzmas.

Anna Macāne saimnieko “Zvejniekos” Lubāna ezera krastā. Viņa nodarbojas ar lauku tūrismu, piedāvājot gan aktīvu, gan mierīgu atpūtu. Saimniecībā ir sporta laukumi un inventārs, lauku pirts ar dīķi, ciemiņi var arī makšķerēt, vērot putnus, medīt, ogot un sēņot. Sertificētās vides gides Annas lielā mīlestība ir Teirumnieku purva taka, kurp viņa ved “Zvejnieku” ciemiņus. Saimniece vada pārgājienus ne tikai pa purva laipām, bet arī pa apkaimes mežiem un Lubāna ezera apkārtni, iepazīstinot ar šīs teritorijas kultūrvēsturisko mantojumu un dabas bagātībām. “Zvejniekos” ceļ godā Latgales kulināro mantojumu, gatavo pēc senām receptēm un izdomā arī šo to jaunu.

Nora Poiša ar vīru pamazām atjauno Lielbornes muižu, kas atrodas dabas parka „Daugavas loki“ teritorijā, aizsargājamo ainavu apvidū Augšdaugava. Iekopts arī apkārtnes parks un iztīrīts muižas dīķis. Mājas iekārtošanā Nora metusi pie malas kautrību un aizkarus, galdautus, segas un paklājus diedelējusi draugiem, radiem, paziņām. Saimniece muižas viesiem piedāvā izsmalcinātus ēdienus no vietējām izejvielām.

Iveta Celkarte ir atraktīva sieva, kas runā tāmnieku mēlē. Viņas vīrs Oskars ir zvejnieks vismaz piektajā paaudzē, bērnībā abi dzīvojuši kaimiņos. Zvejnieku sētā “Dieniņas” kūpina un pārdod pašu ķertās zivis, klāj zivju ēdienu galdus, kā arī izklaidē viesus ar stāstiem iz dzimtas un Bērzciema vēstures.

Septiņas uzņēmīgās saimnieces arī šajā sezonā sacentīsies par pārējo atzinību, jo, kā ierasts, pēc viesībām pārējām saimniecēm būs jāvērtē namamātes spēja pārsteigt gan ar izklaidi, gan ēdienu. Saimniece, kura būs guvusi vislielāko atbalstu no pārējām, saņems galveno balvu – 1 000 eiro.

Noslēdzošajā sērijā 10.novembrī skatītājiem būs iespēja ielūkoties raidījuma tapšanas aizkulisēs.

Lasiet arī: Sievietēm līdz 40 gadiem valsts apmaksāta medicīniskā apaugļošana šobrīd ir bez rindas