Foto: Vadim Zaliva/Flickr

Turpinoties pašreizējai notikumu attīstībai, ar augstu ticamību iespējams prognozēt, ka ar mainīgu intensitāti karadarbība turpināsies vismaz līdz nākamā gada pavasarim, prognozē Latvijas Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Pašreizējos apstākļos Krievijas bruņotajiem spēkiem trūkst karavīru resursu un kaujas spēju Ukrainas pretestības pārvarēšanai, ko pastiprina Ukrainas īstenotie uzbrukumi Krievijas loģistikas infrastruktūrai. Krievijas ārpolitiskā rīcība un politiskie signāli norāda, ka Krievija pašlaik nav ieinteresēta virzīties uz konflikta izbeigšanu. Nemainoties Krievijas ārpolitiskajiem uzstādījumiem, turpināsies Krievijas agresija pret Ukrainu un arī saspīlējums ar Rietumvalstīm, norāda SAB.

Svarīgs apstāklis Ukrainas tālākās aizsardzības spējās pret Krieviju un spējā atgūt okupētās teritorijas ir Rietumvalstu ieroču un munīcijas piegādes.

Viens no faktoriem, kas pastiprina Ukrainas aizsardzību un noturību, ir sabiedrības politiskā saliedētība, kas kopš Krievijas iebrukuma ir augstā līmenī. Vairākums Ukrainas sabiedrības ir vienota uzskatā, ka Ukrainai izdosies atvairīt Krievijas uzbrukumu un atgūt okupētās teritorijas. Tāpat vienotība ir novērojama jautājumā par Ukrainas virzību uz Eiropas Savienību un NATO, vairākumam to atbalstot, kas liecina, ka Ukrainas sabiedrībā redzamas skaidrs atbalsts valsts ģeopolitiskajai orientācijai prom no Krievijas. To pastiprina absolūtā vairākuma negatīvs viedoklis gan par Krieviju, gan Baltkrieviju, teikts SAB publikācijā.

Iespēja, ka drīzumā sagaidāma Krievijas prezidenta Vladimira Putina nomaiņa vai gāšana plašu sabiedrības protestu rezultātā vai politiskās elites iekšēji īstenota apvērsuma formā, ir vērtējama kā zema. Pēdējos gados un pastiprināti no šī gada 24.februāra Putina režīms ir sistemātiski vērsies pret politisko opozīciju, gan īstenojot atentātus pret opozīcijas līderiem, gan plaši apcietinot opozīcijas organizēto pasākumu dalībniekus un žurnālistus. Kopš 24.februāra režīma īstenotās represijas ir paplašinājušās, ietverot ne tikai politisko opozīciju, bet faktiski ikvienu, kurš publiski neatbalsta un kritizē režīmu un tā īstenoto iebrukumu Ukrainā, norāda SAB.

Kā pastiprinošs apstāklis Krievijas sabiedrības ierobežotajai spējai ietekmēt režīmu ir jānorāda Krievijas valsts faktiskais monopolista statuss informatīvajā telpā, kas valstij ļauj tiešā veidā ietekmēt sabiedrisko domu ne tikai attiecībā uz politisko opozīciju, bet arī par valstī un pasaulē notiekošo. Kopā ar vārda brīvību ierobežojošajiem likumiem un režīmam pakļauto tiesu sistēmu, Kremlis faktiski nodrošina tam kritisku viedokļu neizplatīšanos publiskajā informācijas telpā.

Krievijas elite ir ieinteresēta saglabāt zināmu status quo, jo ir atkarīga no režīma kopumā un Putina personīgās labvēlības, kas nodrošina piekļuvi resursiem. Potenciāla vēršanās pret režīmu nozīmē riskēt ar savu pozīciju, labklājību un, iespējams, pat dzīvību, informē SAB.

Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos pastiprināsies sankciju iespaids uz Krievijas ekonomiku. Šo procesu nobremzēt pilnībā, vismaz īsā laikaposmā, nav iespējams. Līdz ar to ekonomika stagnēs, kas savukārt ietekmēs Krievijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Augstās energoresursu cenas, kā arī Krievijas valdības pieņemtie administratīvie normatīvi īstermiņā notur sankciju spiedienu, taču ilgtermiņā sekas būs smagi jūtamas sabiedrībai un valstij kopumā.

Lai gan plaši sabiedrības nemieri un neapmierinātībastraujas ekonomiskās lejupslīdes vai politisko represiju dēļ nav gaidāmi, režīmam būs nepieciešams novērst sabiedrības uzmanību no savas atbildības, uzsverot ASV, NATO lomu un nozīmi Krievijas pretdarbībai Ukrainā, kā arī pašas Krievijas suverenitātes apdraudējuma tēmas. Jāpiebilst arī, ka liela Krievijas sabiedrības daļa atbalsta uzbrukumu Ukrainai un aicina uz agresīvāku uzbrukuma intensitāti, teikts publikācijā.

Iekšpolitiski Putina režīmam ir un arī turpmāk būs nepieciešami panākumi Ukrainā, ko savai sabiedrībai pasniegt kā uzvaru, kas pamatotu, kāpēc brīvprātīga Krievijas atkāpšanās no šobrīd okupētajām teritorijām tuvākajā laikā nav gaidāma. No tā izriet, ka Krievija okupētās teritorijas plāno iekļaut savā jurisdikcijā ar režisēta plebiscīta palīdzību.

Lasiet arī: Krievu ultralabējie pieprasa pakārt Putinu

Ciešot lielākus zaudējumus, Krievija arvien vairāk uzstās uz aktīvāku un tiešāku Baltkrievijas iesaistīšanos karā. Baltkrievijas teritorijas izmantošana iebrukumam Ukrainā, Aleksandra Lukašenko publiskais atbalsts iebrukumam un regulārie draudi Baltijas valstīm un citām Rietumvalstīm liecina par Aleksandra Lukašenko pakļaušanos Putina iegribai. Tomēr Baltkrievijas armijas iebrukuma Ukrainā iespējamība šobrīd vērtējama kā zema, jo tas var pastiprināt sabiedrības negatīvo attieksmi pret Lukašenko.

Militāri Krievija arī turpmāk būs draudu avots, un tās rīcībā ir pietiekams ieroču, munīcijas un citu materiāltehnisko līdzekļu krājumi, kā arī industrijas spējas tos atjaunot. Tomēr sankciju radītās tehnoloģiju nepieejamības dēļ Krievijai var rasties problēmas ar moderna bruņojuma ražošanu un esošā bruņojuma modernizāciju. Lai kompensētu moderna bruņojuma trūkumu un Ukrainā ciestos karavīru un teritoriāloszaudējumus, Krievija var palielināt kodolieroču lomu sava ārējā tēla veidošanai vai ilgstošai šantāžai, pieļauj SAB.

Nemainoties Krievijas ārpolitiskajiem uzstādījumiem, nemazināsies arī saspīlējums, kas valda Rietumvalstu un Krievijas starpā.  Vispārēja attiecību normalizēšana ar Rietumvalstīm nav sagaidāma pašas Krievijas rīcības dēļ, uzskata SAB.

Krievijas rīcībā joprojām ir industriālā kapacitāte un materiāltehnisko līdzekļu, tostarp munīcijas, krājumi, lai izrādītu pretestību Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Krievijai joprojām pastāv iespēja izsludināt mobilizāciju, kas ļautu būtiski papildināt pieejamo personālu. Līdzšinējā nevēlēšanās izsludināt atklātu mobilizāciju, par ko liecina centieni piesaistīt karavīrus ar finansiālām kompensācijām vai no ieslodzījuma vietām, ir skaidrojami ar Kremļa vēlmi izvairīties no sabiedrības pretreakcijas. Savukārt Ukrainai nākas rēķināties ar salīdzinoši mazāku resursu pieejamību, kas saistīta arī ar Rietumvalstu gatavību un spējām atbalstīt Ukrainu.