Foto: Vadim Zaliva/Flickr

Maskava pirmo reizi atklāti atzinusi savu sakāvi kopš iebrukuma Ukrainā šā gada 24.februārī. Kremļa amatpersonas un valsts propagandas mediji plaši apspriež Krievijas sakāves iemeslus Harkivas apgabalā, informē Kara izpētes institūts (ISW).

Vienlaikus Kremlis tā arī nav atzinis sakāvi Čūsku salā vai to, ka Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no Kijivas, apgalvojot, ka mērķis ir Donbasa «atbrīvošana» un atkāpšanās no Čūsku salas esot bijis «labās gribas žests».

Krievijas Aizsardzības ministrija sākotnēji līdzīgi izteicās par neveiksmi Harkivas apgabalā, sakot, ka karaspēks tika izvest no Harkivas, lai «pārgrupētos», tomēr pēc izskanējušās kritikas tiešsaistē Kremlis atzina savu sakāvi. Tas tiek uzskatīts kā mēģinājums pasargāt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu no tiešas kritikas, tādējādi vainu uzveļot Krievijas Aizsardzības ministrijai un militārajai pavēlniecībai.

Atsaucoties uz Pentagona preses sekretāru ģenerāli Patu Raideru (Par Rydere), ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainas panākumi īstenotajā pretuzbrukumā nav pārsteigums tās sabiedrotajiem. «Es domāju, ja kāds arī bija pārsteigts, balstoties uz ziņojumiem, ko mēs esam redzējuši saistībā ar Krievijas militāro spēku atbildi, tad tā bija Krievija,» sacīja Raiders.

Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja žurnālistiem, ka ukraiņu karaspēks ir panācis Krievijas puses atkāpšanos tālāk uz Harkivas ziemeļaustrumiem un daudzi iebrucēji ir aizbēguši pāri robežai.

Tajā pašā laikā Ukrainas premjerministra vietniece Eiropas integrācijas jautājumos Olga Stefanišina izdevumam France24 sacīja, ka Krievijas amatpersonas pēdējo dienu laikā ir sazinājušās ar Ukrainu, lai uzsāktu sarunas, un pēc viņas domām šī soļa mērķis ir apturēt Ukrainas karspēka  straujo virzību uz priekšu.

Stefanišina sacīja, ka Ukraina runās ar Krieviju tikai tad, kad Ukraiņi sasniegs savus militāros mērķus.

Tikmēr CNN ziņo, ka 47 pašvaldību deputāti Krievijā ir parakstījuši petīciju, kurā pieprasa prezidenta Vladimira Putina atkāpšanos. Tas ir par 29 deputātiem vairāk nekā pirmdien, 12.septembrī.

Kā zināms, kopš 24.februāra, kad agri no rīta Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, dzīvību zaudējuši aptuveni 53 650 krievu karavīru, 9 000 Ukrainas karavīru un 382 bērni. Kara dēļ dati nav pārbaudāmi. Bēgļu gaitās devušies vairāki miljoni cilvēku, no tiem Latvijā reģistrēti aptuveni 37 629. Kopš septembra sākuma Ukrainas armijai izdevies atkarot vairāk nekā 3 000 kvadrātkilometru okupētās teritorijas, kas ir vairāk nekā Krievija iekarojusi kopš aprīļa.

Lasiet arī: Okupanti Balaklejā spīdzinājuši ukraiņus īpaši tam izveidotos cietumos