Foto: Jeroen Akkermans/Flickr

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien, 15.septembrī, devuši zaļo gaismu piecu miljardu eiro makrofinansiālajam aizdevumam, lai palīdzētu Ukrainai segt akūtās finanšu vajadzības, ko radījis Krievijas iebrukums.

Šī ir otrā un lielākā daļa no ES deviņu miljardu eiro atbalsta paketes, no kuras viens miljards eiro jau ir izmaksāts Ukrainai. Komisija piešķir aizdevumu Kijevas valdībai ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem.

Krievijas iebrukuma dēļ ir strauji pieaugušas Ukrainas ārējā finansējuma vajadzības. Bez tā, ka nodarīti milzīgi postījumi ceļiem, tiltiem, rūpnīcām, mājām, slimnīcām un citai infrastruktūrai, valsts ir zaudējusi arī piekļuvi starptautiskajiem finanšu tirgiem.

Ukrainai, neraugoties uz divpusējā un daudzpusējā finansiālā atbalsta solījumiem, saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda datiem joprojām trūkst desmit miljardu ASV dolāru (9,8 miljardi eiro).

Nosacījums palīdzības piešķiršanai ir tāds, ka Ukrainai ir jāievēro efektīvi demokrātiski mehānismi, neraugoties uz to, ka kara laikā vara ir koncentrēta izpildvaras rokās.

Tiesību aktu parlaments pieņēma pēc “steidzamības procedūras”, ar 534 balsīm par, 30 pret un 26 atturoties.

Makrofinansiālā palīdzība ir ārkārtas resurss, ko Eiropas Savienība ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem piešķir kaimiņvalstīm, kuras cīnās ar grūtībām apmaksāt rēķinus. Kopējais aizdevumu apjoms, ko ES kopš kara sākuma piešķīrusi Ukrainai, varētu pārsniegt desmit miljardus eiro, ja tiks apstiprināts viss ierosinātais aizdevumu kopums.

Pēc Ukrainas valdības datiem, kaitējums infrastruktūrai, videi, pamatvajadzību un iztikas nodrošinājumam lēšams vairāk nekā 100 miljardu eiro apmērā un pieaug ik dienu.

Savukārt kopējās atjaunošanas vajadzības ir sasniegušas 750 miljardus eiro. Ievērojami zaudējumi ir nodarīti Ukrainas civilajai infrastruktūrai: izpostītas aptuveni 2 000 skolas un vairāk nekā 500 medicīnas iestādes; ir iznīcināti vairāk nekā 23 000 kilometru transporta infrastruktūras un vairāk nekā 59 miljoni kvadrātmetru dzīvojamās platības. Kritiskās infrastruktūras objektu un dzīvojamo platību atjaunošana ir prioritāra gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

Atbilstoši ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) šā gada 15.augustā sniegtajiem datiem, Krievijas iebrukuma dēļ savas mājas ir bijuši spiesti pamest teju 17 miljoni Ukrainas iedzīvotāju. Gandrīz 11 miljoni ir pametuši Ukrainas teritoriju, savukārt 6,6 miljoni ir iekšēji pārvietoti Ukrainā. Arvien vairāk ukraiņu atgriežas savā valstī – augusta vidū to skaits sasniedza 4,8 miljonus cilvēku. ANO dati liecina, ka Krievijas kara ietekmē humānā palīdzība nepieciešam turpat 18 miljoniem cilvēku.

Lasiet arī: Krievu ultralabējie pieprasa pakārt Putinu

Ukrainas Nacionālais rekonstrukcijas plāns paredz, ka steidzamākie atjaunošanas pasākumi ir militārā drošība, makrofinansiālā stabilitāte, atbalsts uzņēmējdarbībai un darba devējiem, enerģētikas nozares stiprināšana un loģistikas nozares noturība, sociālais atbalsts iekšēji pārvietotajām personām un iedzīvotājiem, kurus ietekmējis karš, dzīvojamā fonda atjaunošana, kā arī negatīvās ietekmes uz vidi mazināšana.

Proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām – augusta vidū Latvijas atbalsts sasniedza 0,8% no IKP.

Latvijas humānās palīdzības un steidzamo vajadzību atbalsts Ukrainai līdz šim ir bijis aptuveni 14 miljonu eiro apmērā. Turklāt Latvija bija viena no pirmajiem donoriem, kas veica iemaksu piecu miljonu eiro apmērā Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankā (IBRD, Pasaules bankas grupa), lai nodrošinātu steidzamu atbalstu Ukrainas valdībai. Kopš kara sākuma Ārlietu ministrija koordinē un sniedz humānās palīdzības un attīstības sadarbības atbalstu Ukrainai ap 1,75 miljonu eiro apmērā. Tāpat ievērojama daļa Latvijas atbalsta ir bijusi veselības nozarē. Jau no kara pirmās dienas tika sniegta plaša mēroga palīdzība medicīnas nozarei, lai operatīvi reaģētu uz Ukrainas mediķu un cietušo iedzīvotāju steidzamajām vajadzībām.