Foto: Pexels

Finanšu ministrs Jānis Reirs 15.septembrī ierosināja disciplinārlietu un no amata atstādināja Valsts ieņēmumu dienesta  (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Galvenais iemesls – kārtējais korupcijas skandāls VID un lieli trūkumi šīs iestādes iekšējās kontroles mehānismos un uzraudzībā. Šoreiz skandāls izvērties īpaši skaļš, jo par krimināllietas safabricēšanu un 100 000 eiro izkrāpšanu tiek vainotas augsta ranga VID amatpersonas.

Pirmos signālus par to, ka pret viņu tiek gatavota pasūtījuma krimināllieta, “Stiga RM” īpašnieks kokrūpnieks Andris Ramoliņš saņēma jau pērnā gada rudenī, ziņoja TV3 raidījums raidījums “Nekā personīga”. Uzņēmējam tika piedraudēts gan ar skaļu aizturēšanu un kratīšanām, gan kārtīgu “šmuci” medijos. Pie viena tikšot arestēts viņa kā fiziskas personas īpašums, bet pats aizturēts vismaz uz 48 stundām. Labvēļi no VID rindām Ramoliņam paziņojuši, ka no visām šīm nepatikšanām iespējams tikt vaļā samaksājot 100 000 eiro. Tālākie notikumi jau kā asa sižeta filmā – speciāli saziņai ar izspiedējiem iegādāti telefoni, kuri tiek turēti lidojuma režīmā un ieslēgti noteiktā laikā, tikšanās negaidītās vietās un laikos, tajā skaitā arī kapos, prasību rakstīšana datora ekrānos, un gala rezultātā – izspiedēju aizturēšana. Tagad safabricētais kriminālprocess pret Ramoliņa ģimenes uzņēmumiem ir atcelts, bet VID ģenerāldirektore, kura tā arī nav spējusi ieviest kārtību savā pārraudzībā esošajā iestādē, atstādināta no amata.

“Melnais saraksts” un rotācijas nestrādā

Diemžēl ar korupcijas apkarošanu pašu rindās VID īsti nesokas, lai arī mēģinājumi ir bijuši, un dažs no tiem visai īpatnējs. Piemēram, bēdīgi slavenais tā saucamais VID darbinieku “melnais saraksts”, kuru 2016.gada 1.martā finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai iesniedza toreizējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Dīvainā kārtā šī saraksta tapšana sakrita ar valdības maiņu (Laimdotas Straujumas valdību nomainīja Māra Kučinska valdība), un kuluāros tolaik runāja, ka patiesais iemesls nav vis skandāli Finanšu policijā, bet gan politisks uzstādījums un dažu bijušo VID amatpersonu vēlme atjaunot savu ietekmi šajā dienestā. Pie varas esošie politiskie spēki gan to kategoriski noliedza.

Sākotnējā informācija par VID “negodprātīgo darbinieku sarakstu” bija tiešām skandaloza. Publiskajā telpā parādījās informācija, ka paskaidrojumi par to, no kurienes ņemta nauda dažādiem dārgiem pirkumiem, pieprasīti no 173 VID darbiniekiem. Vēlāk izrādījās, ka šajā sarakstā iekļautas “tikai” 29 VID amatpersonas, kuras savās amatpersonu deklarācijās uzrādījušas vislielākās skaidrā naudā uzkrātās summas, kā arī lielākos izsniegtos aizdevumus. Kāds liktenis šo sarakstu piemeklēja tālāk, zināms nav.

Praktiski uzreiz pēc iespējamo “negodprātīgo darbinieku” saraksta nonākšanas ministres gaišo acu priekšā, Inārai Pētersonei tika uzdots jau tuvākajā laikā veikt visu svarīgāko VID struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju.

Rezultātā septiņi VID darbinieki tiks aizrotēti uz amatiem ārpus dienesta, un VID solīja, ka kopumā rotācijas skars 39 darbiniekus. Bija paredzēts nākotnes korupcijas risku mazināšanai turpmāk šādas rotācijas veikt ik pēc pieciem gadiem, taču čiks vien sanāca. Gada sākumā Ieva Jaunzeme paziņoja, ka “kara apstākļos, īpaši muitā, rotācijas veikt nevar”. Tiesa, Finanšu ministrijai Jaunzemes paskaidrojumi nelikās pārliecinoši, un šī gada jūnijā saistībā ar rotāciju neveikšanu tika izdots rīkojums par dienesta pārbaudi. Kā norādīja FM, “VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme nespēj efektīvi īstenot korupcijas un interešu konflikta mazināšanas pasākumus, kas izriet no auditos konstatētiem trūkumiem un secinājumiem”.

Korupcijas sērga zēlusi gadiem

Būtu aplam teikt, ka korupcijas sērga VID struktūrvienībās uzplaukusi vien Ievas Jaunzemes laikā. Šī problēma pastāvējusi teju vai kopš iestādes pāstāvēšanas pirmsākumiem. Runājot par korupciju VID struktūrās, visbiežāk tiek minēti tieši muitnieku “grēki”. 2011.gadā KNAB pat nāca klajā ar atzinumu – korupcija muitas pārvaldē ir sistemātiska un tā izplatīta visos līmeņos. Proti, “darbinieki viens otru kukuļo par to, lai noklusētu kādu pārkāpumu, lai dotu kukuli par to, lai kolēģis pieņem kādu prettiesisku lēmumu, kā arī pastāv savstarpēja piesegšana un neziņošana.”

Kopš šī ziņojuma ir pagājuši 11 gadi, bet korupcija muitā tā arī nav izskausta. Vērts atgādināt, ka pērn aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā aizturētas 29 amatpersonas. Prokuratūra 20 muitniekiem cēla apsūdzības, pret vairākiem darbiniekiem lietas izbeidza pierādījumu trūkuma dēļ. Daļa šo muitnieku no darba aizgāja paši, septiņus atbrīvoja uz disciplinārlietas pamata.

Kukuļu izspiešana nav nekas jauns

Arī kukuļu izspiešana no uzņēmējiem nav nekas jauns. Ieskatam tikai daži gadījumi. 2016.gadā VID finanšu inspektors pieprasīja kukuli 1 400 eiro apmērā no zemnieku saimniecības “Dimzas” līdzīpašnieces. Uzņēmēja ar samaksu nesteidzās, un inspektors bijis ar mieru samierināties ar 700 eiro. Naudas nodošanas laikā viņu aizturēja.

2011.gadā VID Finanšu policija operatīvā eksperimenta laikā aizturēja divus VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētājus brīdī, kad starp tiem tika sadalīts saņemtais kukulis. Viena no Izmeklēšanas daļas amatpersonām, izmantojot savu dienesta stāvokli, pieņēma kukuli 5 000 latu (7 114 eiro) apmērā, un lielāko daļu summas – 4 000 latu (5 691 eiro), nodeva kādai citai Izmeklēšanas daļas amatpersonai. Kukulis tika pieņemts par drošības līdzekļa – apcietinājuma nepiemērošanu personām, kas iesaistītas kādā no VID Finanšu policijas pārvaldes lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem.

Lasiet arī: Kukuļa izspiešanas lietā no kokrūpnieka Ramoliņa, iespējams, iesaistīti četri VID darbinieki

2008.gadā VID Finanšu policijas vecākais izmeklētājs ar trešo personu starpniecību pieprasījis kukuli 15 000 latu (21 343 eiro) apmērā, lai netiktu sākta pārbaude par kukuļdevēja uzņēmuma darbību. Kādā citā lietā bijušais VID darbinieks, uzzinot par fiziskas personas auditu, uzkūdīja viņu dot kukuli VID amatpersonām un organizējis kukuļa došanu 20 000 latu (28 458 eiro) apmērā.

2006.gadā VID Finanšu policijas pārvaldes Vidzemes reģionālās iestādes izmeklētājs ar starpnieka palīdzību pieprasīja 1 500 latu (2 134 eiro) kukuli no kāda Gulbenes uzņēmēja par atteikumu sākt kriminālprocesu saistībā ar uzņēmuma finanšu darījumiem.

Līdzīgu piemēru, visticamāk, netrūkst. Tādēļ visprātīgākais, ko var darīt uzņēmējs gadījumos, kad no viņa kādas valsts institūcijas pārstāvis mēģina izspiest naudu, ir vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Vēlreiz vērts atgādināt, ka ne vien kukuļa pieņemšana, bet arī tā došana un piedāvāšana ir krimināli sodāms nodarījums.