Foto: Pexels
Kopš mobilizācijas izsludināšanas – no trešdienas, 21.septembra, līdz sestdienas, 24.septembra, vakaram – Krieviju ir pametis 261 000 vīriešu, ziņo Novaja Gazeta. Eiropa.
Minētie skaitļi nodoti Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijai, un jau kopš trešdienas tiek apsvērta doma slēgt robežu vīriešiem iesaukšanas vecumā. Vairāki krievu mediji vēsta, ka robežas varētu tikt slēgtas jau pirmdien, 26.septembrī.
In Sheremetyevo, long queues at the entrance to the airport
Thousands of Russians are trying to leave the country as soon as possible in connection with the mobilization.
Notice how many men are in line. pic.twitter.com/yuFPC9FYde
— NEXTA (@nexta_tv) September 25, 2022
Tikmēr Meduza, atsaucoties uz avotu valdībā, vēsta, ka reālais mobilizēto vīriešu skaits varētu sasniegt 1,2 miljonus vīriešu. Lielāko daļu vīriešu plānots iesaukt lauku reģionos, kur cilvēki ir mazāk izglītoti, bet atbalsts karam ir augstāks nekā pilsētās.
Novaja Gazeta. Eiropa, atsaucoties uz avotu Krievijas prezidenta administrācijā, vēsta, ka rīkojuma 7.punktā, kas netika publiskots sabiedrībai, norādīts par plāniem iesaukt līdz miljonam vīriešu. ŠIs skaitlis vairākkārt labots, rezultātā paliekot pie miljona.
Tikmēr Rietumu sabiedrību šokē un pārsteidz internetā pieejamie video, kur mobilizētie vīrieši neprotestējot dodas uz fronti, kāpjot vilcienos un lidmašīnās. Jāpiebilst gan, ka plaši sieviešu nemieri norit Dagestānā un Jakutijā, savukārt burjatiem tiek organizēti autobusi uz Mongoliju, kas aicina šo un citas mazās Krievijas tautas glābties no mobilizācijas un bēgt prom.
Women in Yakutsk are protesting against mobilization: “Let our children live!”
— Julia Davis (@JuliaDavisNews) September 25, 2022
Līdz pavēstes saņemšanai krievi drīkst pārvietoties valsts robežās, taču “labāk to nedarīt.” “Jūs varat mierīgi braukt komandējumā uz Krasnodaru vai Omsku, taču es jums neieteiktu braukt uz Turcijas kūrortiem. Atpūšaties Krimas un Krasnodaras apgabala kūrortos,” Valsts domes pārstāvja Andreja Kartapolova teikto rezervistiem citē Doždj.
Kā paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, daļējas mobilizācijas rezultātā Krievijas armijā tiks iesaukti 300 000 rezervistu, ziņo Unian. Pēc viņa teiktā, tas ir 1,1% no kopējiem mobilizācijas resursiem.
Jāpiebilst, ka mobilizācija Krievijā ir izsludināta tikai trīs reizes – 1914.gada 18.jūlijā Pirmajā pasaules karā, 1941.gada 23.jūnijā Otrajā pasaules kara laikā un šā gada 21.septembrī pēc iebrukuma Ukrainā.
Ņemot vērā Krievijā izsludināto mobilizāciju bruņotajos spēkos, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) aicina Krievijas valstspiederīgos, kas uzturas Latvijā, nekavējoties informēt dienestu, ja tiek saņemta pavēste par iesaukšanu Krievijas armijā. VDD atgādina, ka saskaņā ar Krimināllikuma 77.1 un 95.1 pantu Latvijas pilsoņiem (t.sk. dubultpilsoņiem), nepilsoņiem un ārzemniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, par dienestu Krievijas bruņotajos spēkos un piedalīšanos karā pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem draud kriminālatbildība. Tāpat dubultpilsoņiem saskaņā ar Pilsonības likuma 24.panta pirmo daļu par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem var atņemt Latvijas pilsonību.
Informāciju par saņemtām mobilizācijas pavēstēm var sniegt, rakstot VDD uz e-pasta adresi dd@vdd.gov.lv vai zvanot uz dienesta diennakts tālruni 67208964. VDD garantē informācijas sniedzēju konfidencialitāti.
Lasiet arī: Krievijā mobilizē mirušos un tos, kuri nekad nav dienējuši
Kā zināms, kopš 24.februāra, kad agri no rīta Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, dzīvību zaudējuši aptuveni 56 700 krievu karavīru, 9 000 Ukrainas karavīru un 396 bērni. Kara dēļ dati nav pārbaudāmi. Bēgļu gaitās devušies vairāki miljoni cilvēku, no tiem Latvijā reģistrēti aptuveni 37 629. Kopš septembra sākuma Ukrainas armijai izdevies atkarot vairāk nekā 3 000 kvadrātkilometru okupētās teritorijas, kas ir vairāk nekā Krievija iekarojusi kopš aprīļa.