Foto: Lyudmila _ F/Flickr

Pēdējās dienās notikušajos pseidoreferendumos  četros okupētajos Ukrainas reģionos ar lielu balsu vairākumu ir nobalsots par pievienošanos Krievijas Federācijai, ziņo krievu masu mediji.  Tikmēr sociālajos tīklos pieejamie ieraksti vedina domāt, ka Krievija pati aptver, ka savās darbībās aizgājusi par tālu, tāpēc gatavojas iespējamajam uzbrukumam.

Saskaņā ar Krievijas iecelto amatpersonu teikto, otrdien,27.septembrī, četros apgabalos balsu skaits, kas iegūts pēc pilno rezultātu apkopošanas, svārstījās no 87% līdz 99,2% par labu tam, lai pievienotos Krievijas Federācijai. Krievijas parlamenta augšpalātas vadītājs paziņoja, ka 4.oktobrī palāta varētu apsvērt aneksijas iespēju, vēsta CNN.

Vietnē Telegram pieejamie video ieraksti un fotoattēli liecina, ka vēlēšanu komisijas pat nav papūlējušās kārtīgi viltot referenduma rezultātus. Ļoti daudzi biļeteni ir tukši.

Tajā pat laikā Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un prezidenta Vladimira Putina sabiedrotais Dmitrijs Medvedevs pēc rezultātu paziņošanas Telegram vietnē veica ierakstu: “Rezultāti ir skaidri. Laipni lūgti mājās, Krievijā!”.

Ir plānots, ka prezidents Vladimirs Putins piektdien, 30.septembrī, uzrunās abas Krievijas parlamenta palātas un, iespējams, izmantos šo uzrunu, lai oficiāli paziņotu par okupēto Ukrainas teritoriju pievienošanos Krievijai, atsaucoties uz Lielbritānijas Aizsardzības ministriju,  ziņo britu medijs The Guardian.

Savukārt Ukrainas prezidents Volodmirs Zelenskis savā ikvakara runā, otrdien, 27.septembrī, paziņoja, ka «aizstāvēs» savus iedzīvotājus Maskavas kontrolētajos reģionos. Videoierakstā vietnē Telegram Zelenskis paziņoja: “Mēs rīkosimies, lai aizsargātu mūsu iedzīvotājus gan Hersonas apgabalā, gan Zaporožjes apgabalā, gan Donbasā, gan pašlaik okupētajos Harkovas apgabala rajonos, gan Krimā.”

Viņš arī paziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki «virzās uz priekšu» frontes līnijā, taču sīkākus komentārus nesniedza. “Runājot par fronti, es teikšu īsi un bez detaļām, lai gan ziņas ir labas: mēs virzāmies uz priekšu un atbrīvojam savu zemi,” sacīja Zelenskis.

Daudzas pasaules valstis norādījušas, ka nekad neatzīs pseidoreferendumu rezultātus, savukārt Krievija iepriekš norādījusi, ka jebkurš uzbrukums anektētajām teritorijām tiks uztverts kā uzbrukums Krievijai, un vajadzības gadījumā, lai aizstāvētos, tā izmantos arī kodolieročus.

Acīmredzot, Krievija sagaida, ka viltus referendumu rezultāti izraisīs citu pasaules valstu sašutumu un dusmas, jo vietnē Telegram parādās ieraksti, kas liek domāt, ka Krievija gatavojas iespējamam uzbrukumam. Sociālajos tīklos tiek izplatītas kartes ar bumbu patvertnēm Maskavā un Sanktpēterburgā.

Tāpat atklātībā nonākusi informācija, ka Krievija lielā steigā un daudzumā iepērk kālija jodītu.

Izgūts no Telegram @Unian

Ukraiņu militārie eksperti uzskata, ka Krievijas kodoluzbrukuma draudi ir šantāža, lai piespiestu Ukrainu piekāpties krievu nosacījumiem. Tikmēr Rietumu eksperti arvien biežāk pauž bažas, ka Putins ir iedzīts stūrī, tāpēc varētu pielietot kodolieročus.

Krievijai ir tiesības pielietot kodolieročus, ja tas būs nepieciešams, vietnē Telegram paziņojis bijušais prezidents Dmitrijs Medvedevs.

“Krievijai ir tiesības pielietot kodolieročus, ja tas būs nepieciešams… Turklāt mēs izdarīsim visu, lai nepieļautu kodolieroču parādīšanos mums naidīgajos kaimiņos. Piemēram, “nacistiskajā” Ukrainā. Iedomāsimies, ka Krievija ir spiesta pielietot jo īpaši bīstamus ieročus pret “ukraiņu režīmu”. Uzskatu, ka NATO neiejauksies konfliktā šajā situācijā,” raksta politiķis.

Kā vēsta Unian, ASV, izmantojot privātus kanālus, Kremlim nosūtījušas brīdinājumu par “katastrofālām sekām” gadījumā, ja Krievija pielietos kodolieročus pret Ukrainu. Vienlaikus Vašingtona norādījusi, ka šobrīd neredz pazīmes tam, ka Maskava gatavotos kodoluzbrukumam.

Jau vēstīts, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nopietni apsver iespēju sarīkot kodolkaru. Tā paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītāja vietnieks Vadims Skidickis.

“Iespējams, ka Krievija izmantos kodolieročus pret Ukrainu. Viņi mēģinās apturēt mūs un iznīcināt mūsu valsti,” intervijā ITV News sacījis eksperts. Skidickis piebildis, ka kodolieroču izmantošana var atstāt iespaidu arī uz citām valstīm, tostarp Poliju, Turciju un Bulgāriju. “Tas ir apdraudējums citām valstīm. Taktisko kodolieroču sprādziens ietekmēs ne tikai Ukrainu, bet arī Melnās jūras reģionu… Mēs atceramies Černobiļas gadījumu. Iespējams, būs vēl viena katastrofa mūsu teritorijā, Austumeiropā.”

Pēdējo mēnešu laikā no krievu propagandistu un ierēdņu puses nemitīgi izskan kodoldraudi. Trešdien, 21.septembrī, tie izskanējuši arī no Putina mutes. Arī Medvedevs iepriekš savā Telegram vietnē rakstījis, ka okupētajās Ukrainas teritorijās norisināsies referendumi un tās tiks pievienotas Krievijai. Savukārt šo pievienoto teritoriju aizstāvēšana notiks ar visiem Krievijas rīcībā esošajiem ieročiem, tostarp, kodolieročiem. “Visiem NATO valstu iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka Krievija ir izvēlējusies savu ceļu. Atpakaļceļa nav,” norādījis Medvedevs.

Krievijas Valsts domes deputāts Andrejs Guruļevs iepriekš vietnē Telegram rakstījis, ka Krievijas kodoluzbrukumu mērķis būs nevis Ukraina, bet gan Vācija un Lielbritānija. Turklāt viņš ir pārliecināts, ka kodolieroču izmantošana no Maskavas puses neizraisīs vispārēju kodolkaru.

Pēc deputāta teiktā, Maskavai “nav interesanti” veikt kodoluzbrukumu Ukrainai, jo šajā valstī krieviem jādzīvo, vēsta Unian.

“[ASV prezidents] Baidens, spriežot par to, kā mēs izmantosim kodolieročus, runā par sekām, kas skars Krieviju. Viņu analītiķi it kā nav slikti, bet par ko viņi runā – ka mēs izmantosim kodolieročus pret Ukrainu? Ukraina nav interesanta, mums tur vēl jādzīvo, mērķi būs pavisam citi,” raksta Guruļevs. Pēc viņa teiktā, Kremļa mērķis būs Vācijas un Lielbritānijas teritorijas, ko deputāts draud pārvērst tuksnesī.

Lasiet arī: Krievijā mobilizē mirušos un tos, kuri nekad nav dienējuši

Pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska domām, Krievijas draudi kārtējo reizi apliecina to, ka Krievija ir jāatzīst par terorisma sponsorvalsti, ziņo Unian.

Eiropas Savienības diplomāti šādus draudus uztver kā paniku un izmisumu Kremlī. Tomēr pēc šādiem izteikumiem pieņemts lēmums ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju un palielināt ieroču piegādi Ukrainai.

Arī Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs uzskata, ka kodolieroču pielietojuma varbūtība no Krievijas puses pieaugusi. Viņš pārliecināts – ja Krievija  spers šādu soli, Rietumvalstis un ASV var iesaistīties karā.

Tikmēr Bellingcat pētnieks Hristo Grozevs norāda, ka Krievijas kodolarsenāls nav pārbaudīts gadiem, tādēļ pastāv liels risks, ka tas nefunkcionē, kā vajadzētu.