Foto: Pexels

“Es domāju, ka nebūs pārspīlēti teikt, ka Latvijas ekonomikā šī ziema būs grūtākais laiks kopš 2009.gada,” prognozē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

“Patērētāju noskaņojums Latvijā šobrīd ir tikai nedaudz labāks kā 2009.gadā, situācija Eiropas ekonomikā kļūst arvien neskaidrāka, ko vēl vairāk pastiprina arvien tālāka kara eskalācija Ukrainā un nesenā Nord Stream gāze vadu sabotāža. Savukārt Latvijā ļoti augstās energoresursu cenas un gaidāmie apkures rēķini pasliktinās mājsaimniecību finansiālo situāciju,” paredz bankas eksperts.

Viņš uzsver, ka “patiesībā mājsaimniecību finansiālās situācijas pasliktināšanos redzam jau šobrīd, pirms apkures rēķinu saņemšanas.

Noguldījumi bankās vairs neaug, tirdzniecībā tērējam vairāk kā nopelnam, un ir sākuši augt patēriņa kredīti. Aizņemšanās patēriņam un pandēmijas laika uzkrājumu tērēšana ir ierobežots resurss, un tas liek ar bažām raudzīties uz ziemu. Pārtiku, degvielu un zāles cilvēki turpinās pirkt, taču daudzās citās tirdzniecības jomās, it īpaši ilglietojuma preču tirdzniecībā apjomi varētu jūtami mazināties.”

“Labā ziņa gan ir tā, ka situācija Latvijas darba tirgū ir laba un valdības atbalsta pasākumu apjoms jau ir pārsniedzis vienu miljardu eiro. Tas ir ļoti būtiski, jo palīdzēs mājsaimniecībām tikt galā ar lielajiem rēķiniem. Manuprāt, šis atbalsta apjoms jau ir pietiekami adekvāts un šobrīd būtu svarīgi pārliecināties, ka visi, kam ir nepieciešams, saņem atbalstu, jo individuālo situāciju ir daudz.

Vienlaikus ar valsts atbalstu ir jābūt arī uzmanīgiem. Atšķirībā no Covid-19 pandēmijas laika, kad inflācija bija zema un valsts varēja aizņemties par ļoti zemām vai pat nulles procentu likmēm, situācija šobrīd ir būtiski mainījusies. Šobrīd Latvijas aizņemšanās likmes jau ir būtiski augušas un finanšu tirgi ir ļoti uzmanīgi izvērtē valstu rīcību. Piemēram, Lielbritānijas mēģinājumi plaši atbalstīt ekonomiku ir izraisījuši strauju valūtas kursa kritumu un procentu likmju kāpumu, kas jau rada riskus finanšu stabilitātei. Labā ziņa gan ir tā, ka Latvijas iekšējā ekonomika ir gana spēcīga: parāda līmeņi ir zemi, finanšu sistēma stabila un nekustamo īpašumu tirgus ir bez acīmredzamām būtiskām pārkaršanas pazīmēm. Tādēļ par 2008.gada krīzes atkārtošanos pamata runāta nav, taču ekonomikā tuvākajos mēnešos ir gaidāma lejupslīde un mazumtirdzniecībā nākamgad, visticamāk, ir gaidāms kritums,” pieļauj ekonomists.

Šā gada augustā, salīdzinot ar 2021.gada augustu, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā pieauga par 0,7%,liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,3%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 1,4%, autodegvielas – palielinājās par 1,4%.

Lasiet arī: Vairāk nekā 30 000 mobilizēto bez iepriekšējas sagatavošanas nosūtīti uz fronti

Salīdzinot ar 2021.gada augustu, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 7,1%), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 5,0%) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 4,0%). Apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 17,2%), pa pastu vai interneta veikalos (par 8,4%) un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 6,2%).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 21,2%.

Šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pieauga par 0,2%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 0,4%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 2,1%, autodegvielas mazumtirdzniecība palielinājās par 6,1%.