Foto: Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija/Flickr

Krievijas armijai ciešot virkni zaudējumu Ukrainā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu dot rīkojumu uzbrukt vietām, kas nodrošina militārās palīdzības sniegšanu ukraiņiem, pieļauj amerikāņu senators Marko Rubio.

Tostarp tas varētu attiekties uz lidlauku Polijā, ziņo CNN.

Pēc politiķa domām, Krievija var raidīt triecienus vietām, caur kurām notiek bruņojuma piegāde Ukrainai, ja Putins sapratīs, ka tā dēļ ne vien zaudē karu, bet arī varu Krievijā.

Uzbrukums kādā no NATO valstīm, piemēram, lidostai Polijā, amerikāņu senatoru satrauc daudz vairāk nekā iespējamais kodoluzbrukums Ukrainai, par ko šobrīd daudz tiek runāts.

Vienlaikus politiķis nespēj iedomāties, pie kāda scenārija Putins varētu uzvarēt karā pret Ukrainu. Viņaprāt, Krievijai ir divi tālākās rīcības varianti: mēģināt noturēt jau sagrābtās teritorijas, kas var ilgt gadiem, vai arī turpināt atkāpties.

Kopš septembra sākuma Ukraina gūst ievērojamus panākumus, atkarojot okupantu sagrābtās teritorijas. Aizvadītajās dienās atgūta Limana, un ukraiņu karaspēks tuvojas Hersonai. Turpretī krievu karaspēka zaudējumi pārsnieguši kārtējo psiholoģisko robežu – 60 000 kritušu karavīru.

Kā zināms, Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir parakstījis dekrētus, kuros teikts, ka Krievija «atzīst» okupētos Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalus kā «neatkarīgus», vēsta ukraiņu ziņu medijs The Kyiiv Independent.

Šāds solis sekoja pēc tam, kad Krievija okupētajās teritorijās Ukrainā sarīkoja pseidoreferendumus, kuros  iedzīvotājiem no 23. līdz 27.septembrim bija jābalso par to, vai viņi vēlas, lai Žaporižjas un Hersonas apgabali «pievienotos» Krievijas Federācijai.

Saskaņā ar Krievijas iecelto amatpersonu teikto, otrdien, 27.septembrī, četros apgabalos balsu skaits, kas iegūts pēc rezultātu apkopošanas, svārstījās no 87% līdz 99,2% par labu tam, lai pievienotos Krievijas Federācijai.

Pseidoreferendumi sekoja pēc tam, kad Ukrainas bruņotie spēki veiksmīgi īstenoja negaidītu pretuzbrukumu, tādejādi izraisot haosu Krievijas karaspēka ierindās.

Kā zināms, kopš 24.februāra, kad agri no rīta Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, dzīvību zaudējuši aptuveni 60 110 krievu karavīru, 9 000 Ukrainas karavīru un 396 bērni. Kara dēļ dati nav pārbaudāmi. Bēgļu gaitās devušies vairāki miljoni cilvēku, no tiem Latvijā reģistrēti aptuveni 37 629. Kopš septembra sākuma Ukrainas armijai izdevies atkarot vairāk nekā 5 000 kvadrātkilometru okupētās teritorijas, kas ir vairāk nekā Krievija iekarojusi kopš aprīļa.

Lasiet arī: Gaišreģis Finks:  Krievija sabruks kā kāršu namiņš

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21.septembrī valstī izsludinājis daļēju mobilizāciju. Kā vēsta TASS, pēc Putina teiktā, Rietumi ir parādījuši, ka to mērķis ir iznīcināt Krieviju un ka tie ir mēģinājuši Ukrainas iedzīvotājus pārvērst par lielgabalu gaļu. Mūsu mērķis ir atbrīvot Donbasu, izteicies Putins.

Kā paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, daļējas mobilizācijas rezultātā Krievijas armijā tiks iesaukti 300 000 rezervistu, ziņo Unian. Pēc viņa teiktā, tas ir 1,1% no kopējiem mobilizācijas resursiem.

Tikmēr, kā vēsta Unian, interneta vietnē Google Krievijā meklētākā frāze ir “kā aizbraukt no Krievijas” – pēdējo reizi cilvēki tik ļoti par to interesējušies februāra beigās, pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā.