Vladimirs Putins. Foto izgūts no Instagram @leadervladimirputin

Krievija sevi iedzinusi strupceļā, taču vēl var iziet no kara un nesabrukt. Lai tā notiktu, nepieciešams atņemt varu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, uzskata Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirils Budanovs.

“Krievija nevar tieši šobrīd apstāties, jo tas tikai paātrinās tās sadalīšanos un sabrukšanu. Krievija iedzinusi sevi strupceļā, no tā ir reāli iziet. Ar atzīšanos, ka viss bijis kļūda, taču tas automātiski nozīmē varas transfēru,” ekspertu citē Unian.

Pēc viņa sacītā, Krievijā jau sākušies procesi, lai Putinu atceltu no varas. “Ir konkurence, tas nav viens kandidāts [uz Putina vietu], ir vairāki. Par dažiem no viņiem parādījusies informācija masu medijos, par citiem nē,” norāda Budanovs.

Tāpat Budanovs norādījis, ka Putinam ir vismaz trīs dubultnieki.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arvien biežāk izskan runas par to, ka Putinam varētu atņemt varu vai pat viņu nogalināt. Eksperti uzskata, ka Putina režīms var ciest krahu apvērsuma rezultātā. Tostarp varētu notikt mēģinājumi pierunāt Putinu atkāpties, lai tiktu atcelta vismaz daļa ārvalstu sankciju, kas ieviestas pret Krieviju.

Tiek pieļauts, ka Putina vietu varētu ieņemt pašreizējais Krievijas premjers Mihails Mišustins. Krievijas Valsts domes bijušais deputāts Iļja Ponomarjovs iepriekš norādīja – ja pie varas nokļūtu Mišustins, viņš mēģinātu apturēt karadarbību Ukrainā. Tikmēr Lielbritānijas vēstniece Ukrainā Melinda Simmonsa norādījusi, ka šobrīd Krievijā nav tāda Putina aizvietotāja, kura valdīšana neapdraudētu Ukrainas drošību.

Telegram kanāls Generall SVR vēsta, ka Putins aizvadītajās brīvdienās atpūtu apvienojis ar konsultēšanos pie šamaņiem. Šī nav pirmā reize, kad Krievijas prezidents vēršas pie “augstākajiem spēkiem” un tiekas ar šamaņiem, lai gūtu padomu un aizsardzību.

Neskatoties uz to, Putinam brīvdienās pienākuši regulāri ziņojumi par problēmām frontē un okupēto teritoriju zaudēšanu. Svētdienas vakarā Putinam bijusi videokonference ar militārā bloka vadību, kas sanāksmes laikā nav izrādījusi ne mazāko entuziasmu un optimismu. Lielākā daļa militārā bloka ekspertu Putinam norādīja, ka mobilizācija situāciju nemainīs, labākajā gadījumā vien uz laiku atliks Ukrainas armijas uzbrukumu, bet tas nozīmēs vēl lielākus krievu karavīru zaudējumus. Arī Krievijas Aizsardzības ministrijā izskan runas, ka karš ir zaudēts un tā turpināšana ir bezjēdzīga un pat noziedzīga. Šī pozīcija jau vairākkārt gan ziņojumos, gan personīgi pausta Putinam. Sanāksmes laikā Krievijas prezidents vairākkārt uzsvēris, ka jārīkojas ātrāk un Ukrainas armijas pretuzbrukums jāaizkavē, izmantojot mobilizētos. Tāpat Putins kārtējo reizi piedraudēja, ka teritoriju zaudēšanai sekos personīgā atbildība par notikušo, taču tas situācijas uzlabošanos frontē nekādi neuzlabo un tiek uztverts jau ar aizkaitinājumu militāro ekspertu vidū, vēsta Generall SVR. Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs sanāksmes laikā pat iesaucies “Kauns! Kāds kauns!”.

Lasiet arī: VIDEO | Biedējošas līdzības – vai Putins vārdos un notikumu datumos kopē Hitleru?

Kopš septembra sākuma Ukraina gūst ievērojamus panākumus, atkarojot okupantu sagrābtās teritorijas. Aizvadītajās dienās atgūta Limana, un ukraiņu karaspēks tuvojas Hersonai. Turpretī krievu karaspēka zaudējumi pārsnieguši kārtējo psiholoģisko robežu – 60 000 kritušu karavīru.

Kā zināms, Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir parakstījis dekrētus, kuros teikts, ka Krievija «atzīst» okupētos Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalus kā «neatkarīgus», vēsta ukraiņu ziņu medijs The Kyiiv Independent.

Šāds solis sekoja pēc tam, kad Krievija okupētajās teritorijās Ukrainā sarīkoja pseidoreferendumus, kuros  iedzīvotājiem no 23. līdz 27.septembrim bija jābalso par to, vai viņi vēlas, lai Žaporižjas un Hersonas apgabali «pievienotos» Krievijas Federācijai.

Saskaņā ar Krievijas iecelto amatpersonu teikto, otrdien, 27.septembrī, četros apgabalos balsu skaits, kas iegūts pēc rezultātu apkopošanas, svārstījās no 87% līdz 99,2% par labu tam, lai pievienotos Krievijas Federācijai.

Pseidoreferendumi sekoja pēc tam, kad Ukrainas bruņotie spēki veiksmīgi īstenoja negaidītu pretuzbrukumu, tādejādi izraisot haosu Krievijas karaspēka ierindās.

Kopš 24.februāra, kad agri no rīta Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, dzīvību zaudējuši aptuveni 60 110 krievu karavīru, 9 000 Ukrainas karavīru un 396 bērni. Kara dēļ dati nav pārbaudāmi. Bēgļu gaitās devušies vairāki miljoni cilvēku, no tiem Latvijā reģistrēti aptuveni 37 629. Kopš septembra sākuma Ukrainas armijai izdevies atkarot vairāk nekā 5 000 kvadrātkilometru okupētās teritorijas, kas ir vairāk nekā Krievija iekarojusi kopš aprīļa.