Foto: Pexels

Pēdējo divu nedēļu laikā Krievijā jau divas reizes pārcelti pazemes kodolieroču izmēģinājumi, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo Generall SVR.

Trešdien, 12.oktobrī, tika atcelti pazemes kodolieroču izmēģinājumi, kam bija jānotiek Arhangeļskas apgabalā plkst. 23.30 pēc Maskavas laika.

Gatavošanās kodolieroču izmēģinājumiem norisinājusies visstingrākajā slepenībā. Trešdienas vakarā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tika paziņots par nepieciešamību pārcelt izmēģinājumus uz citu dienu un laiku, jo it kā nav notikusi pienācīga sagatavošanās. Tas ir jau otrais gadījums pēdējo divu nedēļu laikā, kad pārcelti pazemes kodolieroču izmēģinājumi, ziņo Generall SVR.

Publiskajā telpā parādījusies informācija, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins uz frontes līniju nosūtījis tā dēvēto kodolvilcienu. Iespējams, Kremļa saimnieks plāno pielietot kodolieročus pie Ukrainas robežas, ziņo The Times.

Tiek ziņots, ka Krievija it kā plānojot pielietot kodolieročus Melnajā jūrā, par ko NATO jau ir brīdinājusi savas dalībvalstis.

Polijas aizsardzības analītiķis Konrāds Mužika norāda, ka Krievijas centrālajā daļā pamanītais vilciens ir saistīts ar Krievijas Aizsardzības ministrijas 12.galveno direktorātu un ka tas “atbild par kodolmunīciju, tās uzglabāšanu, apkopi, transportēšanu un izsniegšanu vienībām”.

Tuvākā mēneša laikā varētu pastiprināties Krievijas kodolretorika, brīdina Latvijas Aizsardzības ministrija.

Turpinoties Krievijas militārajām neveiksmēm tās nepamatoti sāktajā karā Ukrainā, publiskajā telpā arvien vairāk ir novērojama kodolšantāžas retorika. Tai skaitā nav izslēgts, ka notiks Krievijas stratēģisko kodolspēku militārās mācības “Grom”, kas tradicionāli norisinās oktobrī. Šādi Krievija cenšas risināt savas militārās neveiksmes un ietekmēt situāciju Ukrainas frontēs, brīdina ministrija

“NATO alianse Krievijas kodoldraudus uztver nopietni un rūpīgi seko notikumu attīstībai. Vienlaikus, kā vairākkārt ir uzsvēris NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un NATO dalībvalstu līderi, šī Krievijas bezatbildīgā retorika nekādi nemazinās rietumvalstu atbalstu Ukrainai cīņā par savu suverenitāti un teritoriālo nedalāmību,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Latvijas Aizsardzības ministrija paredz, ka Krievijas īstenotā publiskā šantāža par kodolieroču aktivitātēm varētu pieaugt. Šāda publiskā komunikācija no Krievijas puses jau iepriekš īstenota apzināti, lai sētu paniku gan Ukrainā, gan starptautiskajā sabiedrībā. Saskaņā ar Krievijas militāro doktrīnu, draudēšana ar kodolieročiem nav nekas jauns un Krievija dažādos līmeņos to ir atkārtojusi jau gadiem ilgi.

Lasiet arī: Kļuvis zināms, kurus cilvēkus Putins ņemtu līdzi bunkurā kodolkara gadījumā

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir bīstams cilvēks, kas rīkojas emociju iespaidā. Viņš patiešām varētu pielietot kodolieročus, uzskata viņa paziņa, bijušais Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Sergejs Žirnovs.

“Es domāju, ka situācijā, kādā Putins atrodas šobrīd, viņš to var izdarīt. Es baidos, ka viņš to var izdarīt. Koalīcija pret Putinu vēl ir gana spēcīga. ASV un NATO kopējais militārais potenciāls ir vairākas reizes lielāks nekā Krievijas kopējais potenciāls un pat nedaudz pārspēj tās kodolpotenciālu. Ne viss Krievijas kodolpotenciāls, kas tiek lēsts nedaudz vairāk kā 6 000 kaujas galviņu apmērā, ir kaujas gatavībā,” Žirnovu citē Unian.

Pēc viņa stāstītā, Žirnovs ar Putinu iepazinies 1980.gadā, kad tagadējais Krievijas prezidents viņu pratināja. “Toreiz viņš man šķita tāds cilvēks, kurš priecājas par savu varu un ļoti vēlas tikt paaugstināts amatā, tāpēc centās man “piešūt lietu”. Viņam tas neizdevās,” atceras Žirnovs.

Žirnovs piebilst, ka 1984.gadā kopā abi  iestājās Andropova vārdā nosauktajā institūtā, kur gatavoja speciālistus izlūkošanai ārvalstīs. “Pēc apmācībām Putina raksturojumā bija teikts, ka viņš ir cilvēks, kurš emociju iespaidā var pieņemt lēmumus, kas būs bīstami viņam un dienestam. Viņu ārvalstu izlūkošanas dienestā nepaņēma… Šis raksturojums apstiprinās tagad. Putins ir ļoti bīstams cilvēks, kurš rīkojas emociju iespaidā,” brīdina Žirnovs.

Ukraiņu militārie eksperti uzskata, ka Krievijas kodoluzbrukuma draudi ir šantāža, lai piespiestu Ukrainu piekāpties krievu nosacījumiem. Tikmēr Rietumu eksperti arvien biežāk pauž bažas, ka Putins ir iedzīts stūrī, tāpēc varētu pielietot kodolieročus.

Krievijai ir tiesības pielietot kodolieročus, ja tas būs nepieciešams, vietnē Telegram paziņojis bijušais prezidents Dmitrijs Medvedevs.

Viņaprāt, kodoluzbrukuma gadījumā Rietumi neiestāsies par Ukrainu. Turklāt ASV un Eiropas valstu izteiktos brīdinājumus attiecībā uz kodolieroču izmantošanu karā pret Ukrainu viņš nodēvējis par “rituālo verbālo caureju”. Viņš, kā jau ierasts, apvainojis citu valstu līderus, tā, piemēram, ierakstā Lielbritānijas premjerministri Elizabeti Trasu nodēvēdams par “prātā jauniņo Londonas tanti”, kas, viņaprāt, ir pilnībā gatava uzsākt apmainīšanos ar kodoluzbrukumiem ar Krieviju.

“Krievijai ir tiesības pielietot kodolieročus, ja tas būs nepieciešams… Turklāt mēs izdarīsim visu, lai nepieļautu kodolieroču parādīšanos mums naidīgajos kaimiņos. Piemēram, “nacistiskajā” Ukrainā. Iedomāsimies, ka Krievija ir spiesta pielietot jo īpaši bīstamus ieročus pret “ukraiņu režīmu”. Uzskatu, ka NATO neiejauksies konfliktā šajā situācijā,” raksta politiķis.

Kā vēsta Unian, ASV, izmantojot privātus kanālus, Kremlim nosūtījušas brīdinājumu par “katastrofālām sekām” gadījumā, ja Krievija pielietos kodolieročus pret Ukrainu. Vienlaikus Vašingtona norādījusi, ka šobrīd neredz pazīmes tam, ka Maskava gatavotos kodoluzbrukumam.

Jau vēstīts, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nopietni apsver iespēju sarīkot kodolkaru. Tā paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītāja vietnieks Vadims Skidickis.

“Iespējams, ka Krievija izmantos kodolieročus pret Ukrainu. Viņi mēģinās apturēt mūs un iznīcināt mūsu valsti,” intervijā ITV News sacījis eksperts. Skidickis piebildis, ka kodolieroču izmantošana var atstāt iespaidu arī uz citām valstīm, tostarp Poliju, Turciju un Bulgāriju. “Tas ir apdraudējums citām valstīm. Taktisko kodolieroču sprādziens ietekmēs ne tikai Ukrainu, bet arī Melnās jūras reģionu… Mēs atceramies Černobiļas gadījumu. Iespējams, būs vēl viena katastrofa mūsu teritorijā, Austumeiropā.”

Pēdējo mēnešu laikā no krievu propagandistu un ierēdņu puses nemitīgi izskan kodoldraudi. Trešdien, 21.septembrī, tie izskanējuši arī no Putina mutes. Arī  Medvedevs iepriekš savā Telegram vietnē rakstījis, ka okupētajās Ukrainas teritorijās norisināsies referendumi un tās tiks pievienotas Krievijai. Savukārt šo pievienoto teritoriju aizstāvēšana notiks ar visiem Krievijas rīcībā esošajiem ieročiem, tostarp, kodolieročiem. “Visiem NATO valstu iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka Krievija ir izvēlējusies savu ceļu. Atpakaļceļa nav,” norādījis Medvedevs.

Krievijas Valsts domes deputāts Andrejs Guruļevs iepriekš vietnē Telegram rakstījis, ka Krievijas kodoluzbrukumu mērķis būs nevis Ukraina, bet gan Vācija un Lielbritānija. Turklāt viņš ir pārliecināts, ka kodolieroču izmantošana no Maskavas puses neizraisīs vispārēju kodolkaru.

Pēc deputāta teiktā, Maskavai “nav interesanti” veikt kodoluzbrukumu Ukrainai, jo šajā valstī krieviem jādzīvo, vēsta Unian.

“[ASV prezidents] Baidens, spriežot par to, kā mēs izmantosim kodolieročus, runā par sekām, kas skars Krieviju. Viņu analītiķi it kā nav slikti, bet par ko viņi runā – ka mēs izmantosim kodolieročus pret Ukrainu? Ukraina nav interesanta, mums tur vēl jādzīvo, mērķi būs pavisam citi,” raksta Guruļevs. Pēc viņa teiktā, Kremļa mērķis būs Vācijas un Lielbritānijas teritorijas, ko deputāts draud pārvērst tuksnesī.

Lasiet arī: Krievijā mobilizē mirušos un tos, kuri nekad nav dienējuši

Pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska domām, Krievijas draudi kārtējo reizi apliecina to, ka Krievija ir jāatzīst par terorisma sponsorvalsti, ziņo Unian.

Eiropas Savienības diplomāti šādus draudus uztver kā paniku un izmisumu Kremlī. Tomēr pēc šādiem izteikumiem pieņemts lēmums ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju un palielināt ieroču piegādi Ukrainai.

Arī Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs uzskata, ka kodolieroču pielietojuma varbūtība no Krievijas puses pieaugusi. Viņš pārliecināts – ja Krievija  spers šādu soli, Rietumvalstis un ASV var iesaistīties karā.

Tikmēr Bellingcat pētnieks Hristo Grozevs norāda, ka Krievijas kodolarsenāls nav pārbaudīts gadiem, tādēļ pastāv liels risks, ka tas nefunkcionē, kā vajadzētu.