Foto: clive2001uk/Flickr

Latvijā pēc ilgas gaidīšanas šogad beidzot atvesti pirmie trīs jaunie pasažieru vilcienu sastāvi. Līdz nākamā gada beigām solīts, ka saņemsim visus 32. Taču 250 miljonu vērtajā iepirkumā radušās nopietnas problēmas. Latvijas drošības iestādes iebildušas pret Krievijā ražotajiem sakaru blokiem, kas iemontēti jaunajos Škodas vilcienos, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Karš Ukrainā ļāvis arī pie mums Latvijā saprast, kam jāgatavojas, domājot par militāru vai cita veida apdraudējumu. Dzelzceļam tajā visā ir ļoti būtiska nozīme. Ukrainas kara laikā tieši dzelzceļš palīdzēja no aktīvās kara darbības zonas ātri evakuēt tūkstošiem cilvēku. Vilcieni braukuši pat naktīs ar izslēgtu apgaismojumu, lai mēģinātu izvairīties no okupantu lodēm. Tik pat nozīmīgs dzelzceļš ir pārtikas apgāžu nodrošināšanai kā arī smagās bruņu tehnikas transportēšanai. Tieši tāpēc arī saspridzināts Krimas tilts.

Dzelzceļš palīdz pārgrupēt arī Krievijas bruņojumu. Baltkrievijas dzelzceļa partizāni savā Telegram kanālā publicē ziņas un videoliecības kā šajās dienās ne tikai no Baltkrievijas, bet arī Kazahstānas uz Krieviju dodas dzelzceļa sastāvi ar smago bruņojumu.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pirms vēlēšanām lepojās, ka viņam izdevies beidzot Latvijai sagādāt jaunus pasažieru vilcienus. To ražotājs Škoda vagonka sola visus 32 sastāvus Latvijai piegādāt līdz nākamā gada beigām. Iepirkuma summa ir 257,889 miljoni eiro. Daļu no tā sedz Eiropas nauda.

Pasažieru vilciens līgumu ar Škoda vagonka par jaunu elektrovilcienu iegādi parakstīja 2019.gada jūlijā. Šajā pat mēnesī Satversmes aizsardzības birojs, Valsts drošības dienests  un Militārās izlūkošanas un drošības dienests publicēja ieteikumus, kas jāievēro valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, pērkot tehnoloģijas, ko izmanto īpaši svarīgu jomu infrastruktūrā. Dienesti iesaka izvairīties no valstīm, kas rīko, piemēram, kiberuzbrukumus pret NATO bloku. To skaitā ir Ķīna, Ziemeļkoreja, Irāna un arī Krievija.

Līdz Latvijai šobrīd ir atvesti trīs jauno vilcienu sastāvi. To transportēšanu būtiski apgrūtina karš Ukrainā. Vilcienus nevar vest pa dzelzceļa sliedēm caur Baltkrieviju. Tos Čehijā samontē, notestē, tad izjauc un uz Latviju atved ar kravas automašīnām.

Kā Nekā personīga apstiprina kibertelpas uzraugi CERT.LV, pie viņiem pirms dažiem mēnešiem vērsies Valsts drošības dienests ar jautājumu par kādu iekārtu, kas atrodama jaunajos Škoda vilcienos. Arī tajos, ko šobrīd jau testē Latvijā.

Šī iekārta ir vilcienu kustības drošības kontroles sistēma ar nosaukumu Blok. Tās ražotājs ir 1994.gadā Krievijā dibinātā Pētniecības un ražošanas asociācija Saut. Šis ir trešais lielākais dažādu dzelzceļu sastāvu drošības iekārtu ražotājs Krievijā.

“Iekārtas ir ražotas Krievijā, to funkcionalitāte nodrošina zināmu monitoringu un kaut kādu vadības spēju. Tātad, ņemot vērā, ka Krievija jau gadiem veic kiberoperācijas gan pret NATO bloku kopumā, gan pret Latviju konkrēti, šāds risks mūsu skatījumā nav pieļaujams. Mēs, godīgi sakot, pat netērējam resursus, analizējot  šo iekārtu tehniski, jo jau pēc būtības ir skaidrs, ka tie riski, visticamāk, nav pieļaujami. Taču piedāvājām, ja tāda nepieciešamība ir, tad mums būtu nepieciešams vismaz sešu mēnešu periods, lai veiktu šo analīzi padziļināti,” stāsta CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Valsts drošības dienests atbildē Nekā Personīga apstiprina, ka brīdinājis par Krievijas tehnoloģiju izmantošanu un riskiem, kas saistīti ar paaugstinātiem izlūkošanas, kiberuzbrukumu, kā arī diversiju riskiem.

“Varam apstiprināt, ka VDD akciju sabiedrībām Latvijas Dzelzceļš un Pasažieru vilciens ir sniedzis atzinumu par Krievijā ražotajām vilcienu kustības drošības kontroles sistēmām, ar kurām plānots aprīkot jaunos elektrovilcienus. Dienests savā atzinumā ir norādījis uz augstiem drošības riskiem un rekomendējis konkrēto sistēmu aizstāt ar alternatīvu tehnisko risinājumu,” Valsts drošības dienests atbildējis raidījumam.

VAS Latvijas dzelzceļš no plašākiem komentāriem  atteicās, bet apstiprina, ka arī uzņēmums ir pret šo iekārtu izmantošanu jaunajos Škoda Vagonka vilcienos. “Latvijas dzelzceļš savas kompetences ietvaros ir izvērtējis šo tehnisko risinājumu un nevar atbalstīt šādas sistēmas ieviešanu jaunajos elektrovilcienos. Ņemot vērā to, ka jautājums par šādu un līdzīgu sistēmu ieviešanu nav LDz pamatkompetencē un šādu jautājumu izvērtēšanā, mēs piesaistām citas institūcijas, šoreiz no plašākiem komentāriem atturēsimies,” uzņēmums norādījis raidījumam.

Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs esot neizpratnē par radušos situāciju. Latvijas dzelzceļa sistēma un infrastruktūra joprojām lielā mērā ir atkarīga no sakaru un citu veidu iekārtām, kas ražotas PSRS vai Krievijā un Baltkrievijā. Alternatīvas atrast esot grūti, jo jāmeklē tādas, kas spēj sastrādāties ar veco Latvijas dzelzceļa sistēmu.

Lasiet arī: Ukraiņu astrologs paziņo, kad nomirs Putins un tiks atbrīvota Krima

Lietuvā pirms vairākiem gadiem bija skaļš skandāls, ka jaunajos pasažieru vilcienos nolemts izmantot līdzīgu – arī Krievijā ražotu – kustības drošības kontroles sistēmu Klub U. Tās ražotājs bija no Krievijas militārā kompleksa. Lietuvas Seims pat izveidoja parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Savukārt igauņu jaunajos vilcienos izmantota sistēma VEPS, kas ražota rietumos. VEPS iekārtas varētu izmantot arī Škodas vilcienos, bet to ražotājs Latvijā savu kustības drošības kontroles sistēmu neesot sertificējis.

Valdības locekļi no satiksmes ministra neesot saņēmuši ziņas, ka drošības iestāžu iebildes par Krievijā ražotās drošības sistēmas Blok izmantošanu varētu apdraudēt  jauno Škodas vilcienu iepirkumu.

Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs brīdina – ja viņiem tagad būs jāsāk mainīt “kaitīgā” iekārta, tas var draudēt ar Eiropas naudas zaudēšanu, kas piesaistīta jauno vilcienu iepirkumā. Šobrīd visiem vilcieniem jābūt saražotiem līdz nākamā gada beigām, pretējā gadījumā Eiropa iecerētos 114 miljonus eiro  neatmaksās un nauda būs jāmeklē no valsts budžeta.

Pasažieru vilciens vadītājs apgalvo, ka čehu Škoda Krievijā ražoto iekārtu sistēmu Blok jau iepircis 23 Latvijai paredzētajiem vilcieniem. Savukārt satiksmes ministrs par drošības iestāžu iebildēm un briestošajām problēmām esot uzzinājis tikai pēc tam, kad raidījums ministra birojam nosūtījis to interesējošos jautājumus.