Foto: Dāvis Doršs/Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 24. oktobrī, ticies ar Krišjāni Kariņu un partiju apvienības “Jaunā Vienotība” pārstāvjiem, lai pārrunātu jaunās koalīcijas veidošanas sarunu gaitu. Pēc tikšanās Levits paziņoja, ka koalīcijā būs trīs partijas – “Jaunā Vienotība”, “Apvienotais Saraksts” un Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”—”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”.

“Iespējams, ka varētu būt īpaša, divpusēja vienošanās starp “Vienotību” un “Progresīvajiem”, bet tas ir “Vienotības” jautājums, redzēs, vai viņi to panāks. Svarīgākā ziņa ir tā, ka koalīcijā būs trīs partijas,” uzsvēris Levits.

Tāpat Valsts prezidents darīja zināmu, ka šīs nedēļas laikā koalīcijas partneri centīsies parakstīt sadarbības memorandu starp trim partneriem, kas būtu pamatā šai koalīcijai, ar principiem un programmu, ko šī valdība mēģinātu īstenot nākamajos četros gados.

“Ja šis sadarbības memorands tiks parakstīts, jau tūlīt sāksies intensīvs darbs pie jaunās valdības deklarācijas, kas būs jau daudz konkrētāks dokuments, kurā būs iezīmēti konkrēti projekti un rīcības, kas būs valdības darbības pamatā,” tā Levits.

Kā zināms, Valsts prezidents Egils Levits ir pilnvarojis Jaunās Vienotības (JV) pārstāvi, premjeru Krišjāni Kariņu uzsākt konsultāciju procesu ar pārējām partijām par jaunās koalīcijas veidošanu.

Lasiet arī: Sešu divnieku datums – Vanga brīdinājusi par briesmām 22.decembrī

Levits 3.oktobrī tikās ar 14.Saeimā ievēlēto politisko partiju “Jaunā vienotība”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, “Apvienotais saraksts”, “Progresīvie”, “Zaļo un zemnieku savienība”, “Stabilitātei!” un “Latvija pirmajā vietā” pārstāvjiem.

Valsts prezidents norādīja, ka Ministru prezidenta kandidātu formāli var nosaukt pēc 1.novembra, izvērtējot jaunās koalīcijas līgumu, kam būtu jāietver arī detalizēti nepieciešamo strukturālo reformu plāni un modernas un elastīgas valdības modelis.

“Jau priekšvēlēšanu periodā mēs esam skaidri definējuši, ka Latvijas izaugsme un attīstība ir iespējama vienīgi stingri saglabājot esošo ģeopolitisko kursu ES un NATO valstu saimē, attiecīgi sarunas par kopīgu darbu mūsu valsts labā iespējamas ar visiem tiem jaunajā Saeimas sasaukumā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, kuru vērtību sistēmā šis ir nelokāms virziens tāpat kā “Jaunajai vienotībai”. Uzskatu, ka partiju sarunās svarīgi ir divi stūrakmeņi – primāri ir jāpanāk vienošanās gan par nākamās valdības prioritātēm kopumā, gan konkrētiem darāmajiem darbiem Latvijas ekonomikas izaugsmei un drošības stiprināšanai,” norāda Kariņš.

Jaunajā Saeimā ievēlēti septiņi politiskie spēki – ”Jaunā vienotība”, ”Zaļo un zemnieku savienība”, ”Apvienotais saraksts”, ”Nacionālā apvienība”, ”Stabilitātei!”, ”Latvija pirmajā vietā” un ”Progresīvie”.

Savukārt ”Attīstībai/Par!” nepārvarēja 5% barjeru, paliekot tieši aiz “svītras” un iegūstot 4,97% balsu, liecina CVK vēlēšanu rezultāti no visiem 1 055 iecirkņiem.