Foto: Pexels

Šobrīd notiek aktīvs trīs valstu ekspertu darbs pie pirmskolām paredzētā digitalizēto mācību līdzekļu satura izstrādes, kur viena no mācību sadaļām būs veltīta tādu jaunu prasmju attīstīšanai, kas bērniem palīdz izprast energoresursu izmantošanas un taupīšanas principus.

Tāpat šajā sadaļā tiks ietverti tie “Eiropas Zaļā kursa” ideju principi, kurus bērni varēs pielietot gan pirmskolas ietvaros, gan mājās, palīdzot vecākiem ietaupīt.

Mācību materiālu digitalizācijas projekta vadītāja Daina Kājiņa uzsver, ka jaunais, digitalizētais saturs bērniem veidos pavisam citādākus ieradumus nekā, iespējams, tas šobrīd ir ģimenē, bet viennozīmīgi ieguvēji būs visi, jo šādā veidā bērniem mācām saudzīgu attieksmi pret vidi un resursiem, bet ģimenēm tas ļaus ietaupīt ūdens, elektrības, pārtikas izdevumus, kā arī samazināt pārtikas atkritumu daudzumu.

“”Taupi ūdeni, aizvērot ūdens krānu, kamēr tīri zobus” – cik daudzi no mums, pieaugušajiem, tā mājās dara? “Izslēdz gaismu, izejot no telpas” – tie ir tikai daži no ikdienas paradumiem, kurus mainot, mainās energoresursu patēriņš un samazinās izmaksas. Šķiet, ka tas ir tāds nieks, bet ja to pareizinām ar cilvēku skaitu ģimenē vai pirmsskolā? Ar šādu mācību pieeju un jaunu prasmju apgūšanu mēs sākam veidot paaudzi, kas uz dabu un energoresursiem, taupīšanu skatīsies absolūti citādi, nekā mēs to darām šobrīd. Vēl svarīgāk ir tas, kā tieši viņi to apgūs – nevis atļauts/aizliegts vai pienākuma līmenī, bet caur izpēti un rotaļām, lai izprastu, kā tas strādā un ko tas dod,” uzsver pirmsskolas mācību līdzekļu satura digitalizācijas projekta vadītāja Daina Kājiņa.

“Piemēram, par telpu pareizu vēdināšanu – var stāstīt, ka telpas ir jāvēdina, lai būt svaigs gaiss un kā to pareizi darīt. Tomēr pavisam citādi tas paliks atmiņā, un bērnam veidosies jauni paradumi, ja mācību saturā bērni apgūst šīs prasmes caur izpēti un eksperimentiem. Vairākās pirmsskolās ir nopirkti skābekļa līmeņa mērītāji telpām, līdz ar to paveras plašas iespējas izpētei – kā mainās skābekļa rādītāji dažādos dienas laikos; kas notiek, ja logu atveram tikai vēdināšanas režīmā; cik ātri telpā ir optimāls skābekļa līmenis, ja telpu vēdina pareizi – pilnībā atverot logu; kad grīda vēdināšanas laikā kļūst aukstāka – pie daļēji atvērta loga vai pilnībā atvērta u.tml. Tas ir vēl viens piemērs, kur bērni izprot gan cēloņsakarību, gan to, kāpēc ir jārīkojas šādi, nevis uztver to kā obligātu prasību vai pienākumu. Tad to nostiprināt paradumu līmenī ir daudz vienkāršāk, bet izdevumu ziņā lietas sāk automātiski samazināties,” atzīst Kājiņa.

Ģimenēs, kurās ir mazi bērni, zina, ka veidojas diezgan liels pārtikas atkritumu apjoms, jo mazi bērni daudz ko nevēlas ēst.

Arī šo tematu jaunajā mācību satura plānots iekļaut no diviem aspektiem: “apzinātas ēšanas” principu ieviešanas pirmsskolā un ko darīt ar pārtikas atkritumiem. “”Apzināta ēšana” uzsver redzes būtisko nozīmi ēdiena izvēlē – vai tas bērnam liksies interesants, kā arī motivāciju iesaistīt citas savas maņas – tausti, smaržu. “Tomēr arī šajā gadījumā bērnam vienlaicīgi tiek nodrošināta izvēles iespēja ar norādi, ka “Tev drīkst negaršot”, bet pagaršo, pamēģini, lai vari pateikt, ko tu par to domā?” skaidro Kājiņa. “Daudzās pirmsskolas iestādes bērniem ir iespēja pašiem kaut ko iestādīt, audzēt, vērot, kā viņu stādījums aug. Tomēr tik pat būtiski ir tas, kas notiek ar pārtiku, piemēram, augļu un dārzeņu mizām, kas tiek izmestas atkritumos. Viena no iespējām ir veidot komposta kaudzes vai dobes – bērni šajā gadījumā redz, ko daba pati spēj pārstādāt, kā tas notiek, kas ar kartupeļu mizām būs noticis gada laikā, ko spēj paveikt sliekas. No otras puses tā ir iespēja ģimenēm un pirmsskolām nepirkt kūdru vai melnzemi, bet tādā veidā vismaz daļēji veidot to pašiem.”

Starptautisko ekspertu darba grupas pie jauna mācību satura izveides turpinās strādāt gan šogad, gan nākamgad. Latviju projektā pārstāv privātā pirmsskola “CreaKids, Lietuvu – Viļņas privātā pirmskola “Gintarelis”, bet Norvēģiju  – privātā pirmsskola “Læringsverkstedet”. Lietuvas partneri projekta ietvaros būs atbildīgi par attālināto mācību situāciju izpēti un risinājumu izstrādi; Norvēģijas partneru uzdevums būs izstrādāt rīku pirmsskolas vecumu bērnu emocionālās un fiziskās attīstības novērtēšanai, bet Latvija izstrādā digitālo mācību saturu paradumu maiņas veidošanai, dabas aizsardzības veicināšanai, kā arī bērna emocionālās labklājības veidošanai un mākslas jomai.

Lasiet arī: Emsis: Mēs bijām kā narkomāni – atkarīgi no Krievijas gāzes

Visi jaunie digitālie mācību līdzekļi būs pieejami inovatīvu tiešsaistes resursu vietnē www.happykids.lv. Projekta ietvaros tiks izstrādātas digitālo mācību saturu kopas ar uzdevumiem pirmsskolas izglītības programmas apguvei. Tiks izstrādātas arī metodoloģijas bērnu emocionālās un fiziskās attīstības dinamikas novērtēšanai. Savukārt skolotāju vajadzībām tiks izstrādātas digitālās pratības rokasgrāmatas, tādējādi veicinot gan atbalstu pedagogam digitālo rīku integrācijai apgūstāmajā vielā, gan uzlabojot un apmācot pedagogus digitālo rīku izmantošanā. Būtisks uzdevums ir izstrādāt rīcības plānu, uzdevumus un sadarbības modeli katrā dalībvalstī starp pirmsskolu un bērna ģimeni, lai nodrošinātu nepārtrauktu izglītības procesu un kontakta nodrošināšanu attālinātu mācību, karantīnas vai cita iemesla attālinātu mācību periodos.

Projekts “Digitālā pratība pirmsskolas izglītības iestādē” tiek īstenots no 2021. līdz 2023.gadam ar ERASMUS+ finansiālo atbalstu.