Publicitātes foto

Tumši rudens vakari tā vien vilina pievērsties kinoekrānam un baudīt kvalitatīvas filmas. Valsts svētku mēnesis ir īstais laiks, kad pārskatīt pašu mājās tapušo filmu klāstu, īpaši izceļot tās, kas ieskandina patriotisma stīgas un atgādina – latvieši visos laikos ir spējuši paveikt lielas lietas.

“Janvāris”

11.novembrī pirmizrādi uz Latvijas kinoekrāniem piedzīvos Viestura Kairiša autobiogrāfiskā spēlfilma “Janvāris”. Tā vēsta par jauniem kinematogrāfistiem 1991.gada barikāžu laikā, kad viņi tiek ierauti Rīgā notiekošajos politiskajos notikumos, cenšoties nokļūt tiem tuvāk un vienlaikus meklējot savu vizuālo valodu. “Mēs ļoti bieži domājam par brīvību, un mēs bieži domājam, ka brīvību veido tauta, nācija, valsts, bet patiesībā brīvību, pirmkārt, veido indivīds. Filma ataino tieši šo indivīda cīņu par brīvību, tautas alkas un cīņu pēc brīvības un to, kā šīs cīņas krustojās. 1991.gada janvāris bija mēnesis, kad mēs kā indivīdi izvēlējāmies un izcīnījām brīvību, kā rezultātā tauta ieguva brīvību. Tas ir stāsts par laiku, kad izvēle būt brīvam katram kļuva par galveno jautājumu. Šobrīd nav svarīgāka jautājuma, kā tā laika izvēli nosargāt un šo izpratni nodot tālāk. Aicinu visus kopā ar saviem tā laika draugiem, kolēģiem, bērniem aiziet uz kino, lai atkal vai no jauna nonāktu tā laika sajūtās, kad bijām, jauni, drosmīgi un brīvi,” aicina filmas režisors Viesturs Kairišs.

Filma jau izraisījusi plašu starptautisku interesi – tās pasaules pirmizrāde notika Traibekas filmu festivālā ASV, kur tā ieguva balvu kā labākā ārzemju filma, Starptautiskajā Romas filmu festivālā “Janvāris” tika atzīta par šī gada labāko konkursa filmu, režisors Viesturs Kairišs saņēma balvu par labāko režiju, bet filmas galvenās lomas atveidotājs aktieris Kārlis Arnolds Avots – Vitorio Gasmana vārdā nosaukto balvu kā labākais aktieris, savukārt Varšavas starptautiskajā filmu festivālā Viesturs Kairišs saņēma balvu par labāko režiju.

Iejūtoties vēsturiskajos 1991.gada notikumos, lomas atveido aktieri Kārlis Arnolds Avots, Alise Dzene (Danovska), Baiba Broka, Lauris Dzelzītis, Imants Strads, Kaspars Dumburs, igauņu aktieris Juhans Ulfsaks, lietuviešu aktieris Alekss Kazanavičs un citi. Filma veidota filmu studijā “Mistrus Media”, tās operators ir Vojcehs Starons, māksliniece – Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece – Rūta Lečaite, grima māksliniece – Ilze Trumpe, komponiste – Juste Janulīte, producenti – Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe.

“Astoņas zvaigznes”

Režisora Askolda Saulīša 2017.gadā tapusī dokumentālā filma “Astoņas zvaigznes” vēsta par latviešu nācijas pašapzināšanās procesa spilgtāko un traģiskāko parādību – latviešu strēlniekiem: par latviešu strēlnieku brīvprātīgajiem bataljoniem, to izveidošanos un cīņām Pirmā pasaules kara laikā, par latviešu strēlniekiem Krievijas pilsoņu karā, par Latvijas valsts pirmsākumiem un Latgales atbrīvošanas cīņām.

Tas ir vēsturiski hronoloģisks pētījums, kas aptver laiku no Pirmā pasaules kara sākuma 1914.gada 1.augustā līdz Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumam 1920.gada 11.augustā, no strēlnieku bataljonu organizēšanās un pirmajām kaujām līdz Krievijas pilsoņu kara beigām, kad liela daļa strēlnieku atgriezās nesen dibinātajā Latvijas valstī. Stāsts nedaudz ieskicē arī 1905.gada revolūciju, kas noteica daudzu latviešu attieksmi pret cara patvaldības režīmu. Filma veidota, izmantojot konkrētu personību dzīvesstāstus, kas papildināti ar vēsturnieku intervijām un nepublicētām fotogrāfijām no arhīvu, muzeju un privātajām kolekcijām. Filmu iespējams noskatīties Nacionālā kino centra portālā filmas.lv.

“Dvēseļu putenis”

2019.gadā tapusī režisora Dzintara Dreiberga filma ar Oto Brantevicu galvenajā lomā ir vēsturiska kara drāma pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem, kas aizved simt gadu senā pagātnē – 20.gadsimta sākuma Latvijā, kas ierauta Pirmajā pasaules karā. Sešpadsmit gadus vecais Artūrs, zaudējis māti, dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu. Pēc pirmizrādes 2019.gada novembrī “Dvēseļu putenis” strauji ieguva Latvijas kinoskatītāju mīlestību, vairojot sabiedrības interesi un zināšanas par Latvijas vēsturē nozīmīgu laikmetu un īsā laikā kļūstot par skatītāko filmu atjaunotās Latvijas kino vēsturē.

“Rīgas sargi”

Vēl pirms “Dvēseļu puteņa” ilgus gadus Latvijas skatītāko filmu topa pirmajā vietā turējās režisora Aigara Graubas 2007.gada veikums – filma “Rīgas sargi”. Arī tās notikumu centrā ir Latvijas valsts pirmsākumi. Ir 1919.gads, Pirmais pasaules karš beidzies, un Mārtiņš pēc daudziem gadiem, kas pavadīti, karojot svešumā, atgriežas Latvijā pie savas līgavas Elzas. Viņš nenojauš, ka izšķirošā cīņa – gan par Elzas sirdi, gan par jaundibināto Latvijas valsti – vēl tikai priekšā. Vācu karaspēks krievu virsnieka Pāvela Bermonta vadībā grasās ieņemt Rīgu, un politiķi domā, ka vienīgā Latvijas cerība noturēties pret vācu karaspēku ir sabiedroto valstu atbalsts. Taču Mārtiņš ar saujiņu drošsirdīgo ir gatavs cīnīties, un Rīgas sargu varonība nostiprina ticību Latvijas valstij gan pašu zemē, gan ārvalstīs.

Lasiet arī: Evelīna Pārkere uzraksta grāmatu, ko lasītāji novērtē kā ļoti vāju

Filma tika veidota ar lielu vērienu – tieši šīs kinolentes vajadzībām tapa kinopilsēta Cinevilla Slampē, kas nu kļuvusi par iecienītu apskates objektu. Filmu iespējams noskatīties Nacionālā kino centra portālā filmas.lv.

“Sapņu komanda 1935”

Vēl viena populāra Aigara Graubas filmas, kas radīta 2012.gadā. Atšķirībā no iepriekš minētajām filmām, kas vēsta par kara laika, valsts dibināšanas un brīvības cīņu notikumiem, šī aicina sabužināt patriotisma spalviņas, atgādinot sev – latvieši var! 1935.gadā Latvijas basketbola izlase uzvarēja Eiropas čempionātā Šveicē. Ceļš līdz uzvarai ir grūts, bet patriotiski iedvesmojošs – sporta funkcionāru neticībai un intrigām pretī stājas treneru spīts un uzņēmība, tautiešu ziedojumi un praktiska palīdzība. Īsts kases grāvējs un sirsnīga izklaide ar izciliem aktieriem, ja savu valsts svētku kultūras programmu gribas atsvaidzināt ar kvalitatīvu izklaidi.