Jenss Stoltenbergs. Foto: Arbeiderpartiet/Flickr

Sākotnējie atklājumi liecina, ka Polijā nokritusi Ukrainas raķete, mēģinot aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Taču tā nav Ukrainas vaina, jo tā aizsargājās pret Krievijas īstenotajiem masveida uzbrukumiem, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Pēc viņa teiktā, notikušajam nav apzināta uzbrukuma pazīmju, izmeklēšana turpinās, ziņo Ukrinform.

“Šī incidenta izmeklēšana turpinās, mums jāsagaida rezultāti. Pagaidām nekas neliecina, ka tas būtu bijis apzināta uzbrukuma rezultāts. Mums nav nekādu pazīmju, ka Krievija gatavotu ofensīvu militāru darbību pret NATO. Mūsu sākotnējā analīze liecina, ka incidentu, iespējams, izraisīja Ukrainas pretgaisa raķete, kas tika izmantota, lai aizsargātu Ukrainas teritoriju pret Krievijas spārnoto raķešu uzbrukumu. Teikšu skaidri – tā nav Ukrainas vaina. Krievija uzņemas pilnu atbildību, turpinot noziedzīgo karu pret Ukrainu,” uzsvēra Stoltenbergs.

Viņš sacīja, ka NATO sabiedrotie izteikuši dziļu līdzjūtību par traģisko cilvēku bojāeju Polijā. Stoltenbergs atzīmēja, ka vakardienas sprādziens notika laikā, kad Krievija visā Ukrainā veica masveida raķešu uzbrukumu vilni.

Kopš noziedzīgā kara sākuma pret Ukrainu NATO ir palielinājusi modrību austrumu flangā un pastāvīgi uzrauga situāciju. “Mēs esam skaidri norādījuši, ka turpināsim atbalstīt Ukrainu tās tiesībās uz pašaizsardzību. Krievijai ir jāpārtrauc šis bezjēdzīgais karš,” sacīja NATO vadītājs.

Tikmēr Ukraina lūdz nekavējoties nodrošināt piekļuvi sprādziena vietai Aizsardzības ministrijas un Valsts robeždienesta pārstāvjiem. To vietnē “Twitter” uzsvēris Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs, vēsta Ukrinform.

“Mēs esam par kopīgu izpēti raķetes nokrišanas incidentā Polijā. Mēs esam gatavi nodot mūsu rīcībā esošos pierādījumus par Krievijas iesaisti. Mēs sagaidām informāciju no partneriem, uz kuras pamata tika secināts, ka šī ir Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete,» uzsvēra Drošības padomes vadītājs.

Raķete, kas nokrita Polija ciematā netālu no robežas ar Ukrainu, iespējams, nav palaista no Krievijas, tā pēc tikšanās ar Rietumvalstu līderiem paziņojis ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden), raksta ziņu aģentūra Reuters.

Otrdienas, 15.novembra, vakarā graudu kaltē netālu no Polijas robežas ar Ukrainu nogāzusies raķete, kas nogalināja divus cilvēkus. Tas noticis brīdī, kad Krievija intensīvi apšaudījusi Ukrainas teritoriju līdz šim smagākajos uzbrukumos infrastruktūrai kopš februāra.

Lasiet arī: «Čuhņas skandāls»: Kambalu pāris sola vērsties tiesā

Polijas ārlietu ministrs ziņoja, ka raķete nokritusi Pšedovodas ciematā aptuveni sešus kilometrus no robežas ar Ukrainu. Saskaņā ar ASV amatpersonu teikto, sākotnējie pierādījumi liecina, ka raķeti izšāvuši Ukrainas bruņotie spēki, lai pārtvertu Krievijas raidīto uzbrukumu. Iepriekš Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda) presei sacīja, ka raķete, visticamāk, nāk no Krievijas, bet tam nebija konkrētu pierādījumu.

Kāds vietējais iedzīvotājs norādījis, ka upuri ir divi vīrieši, kas strādāja graudu kaltes svēršanas zonā. Krievijas aizsardzības ministrs noraidīja pieņēmumu, ka Krievijas izšautās raķetes varētu būt trāpījušas Polijai, saucot to par tīšu provokāciju, lai eskalētu situāciju. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka viņa rīcībā nav informācijas par notikušo Polijā.

Jebkāda Krievijas veikta Polijas teritorijas aizskaršana var paplašināt Ukrainā notiekošo karu, jo uz Poliju kā NATO dalībvalsti attiecas 5.pants, kas paredz, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visai aliansei.

Baidens sasauca vairāku valstu līderu sanāksmi Bali, kur viņi ir pulcējušies uz G20 samitu, lai apspriestu situāciju. Piedalījās NATO dalībvalstu Vācijas, Kanādas, Nīderlandes, Spānijas, Itālijas un Francijas vadītāji, kā arī Japānas un Eiropas Savienības valstu pārstāvji. Jautāts, vai ir par agru teikt, ka raķeti izšāvuši Krievijas spēki, Baidens atbildēja: «Sākotnējie pierādījumi liecina pret to. Es nevēlos to apgalvot, pirms pabeigta izmeklēšana, bet, spriežot pēc trajektorijas, neizskatās, ka raķete nākusi no Krievijas. Tomēr to vēl redzēsim.» Baidens piebilda, ka ASV un NATO valstis pilnībā izmeklēs notikušo pirms atbildes. NATO valstu līderu sanāksme paredzēta trešdien, 16.novembrī.

Polijas amatpersonas norādīja, ka tiks pieprasīta NATO tikšanās, lai runātu par 4.panta pielietošanu. Plānots trešdien,  16.novembrī, šo jautājumu uzdot ANO drošības komisijas tikšanās laikā.

Sprādziens Polijā noticis laikā, kad Krievija smagi apšaudījusi Ukrainas teritoriju, tostarp Ļvivu, kas atrodas mazāk nekā 80 kilometrus no Polijas robežas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka Krievijas raķešu nokrišana Polijas teritorijā var ievērojami saasināt konfliktu. Viņš gan nesniedza pierādījumus par Krievijas iesaisti.

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis (Mateusz Morawiecki) paziņojis par paaugstinātu militāro gatavību Polijā un aicināja iedzīvotājus saglabāt mieru. Baidens sarunā ar Dudu informējis, ka Vašingtona ļoti nopietni uztver savas saistības ar NATO, un atbalstīs Poliju.

Lasiet arī: Tramps kandidēs ASV prezidenta vēlēšanās; Baidens noreaģējis

Arī citu NATO dalībvalstu pārstāvji izteikuši atbalstu Polijai. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks paziņoja, ka situācija ir nepieņemama un NATO vajadzētu nodrošināt vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu Polijai un Ukrainai.