Foto izgūts no Twitter @ijabs

Pie Eiropas Parlamenta (EP) deputātes un Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas kabineta durvīm Eiropas Parlamentā parādījies asinīm notraipīta Krievijas prezidenta Vladimira Putina plakāts.

Šāds plakāts pielikts pie visu 44 EP deputātu durvīm, kas nobalsojuši pret Krievijas atzīšanu par terorismu atbalstošu valsti.

Eiropas parlamentā arī ir mežabrāłi. Šāds šorīt visiem 44, kas balsoja pret Krievijas atzīšanu par teroristisku valsti #StandwithUkraine 🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇺🇦🇺🇦🇺🇦🇪🇺🇪🇺🇪🇺 pic.twitter.com/oNnASN6HKd

— Ivars Ijabs (@ijabs) November 24, 2022

Kā zināms, Ždanoka trešdien, 23.novembrī, Strasbūrā balsojusi pret Krievijas atzīšanu par teroristisku valsti.

Rezolūcija tika pieņemta ar 494 balsīm par, 58 balsīm pret un 44 atturoties.

Tā kā ES pašlaik nevar oficiāli atzīt veselas valstis par terorisma atbalstītājām, Parlaments aicina ES un tās dalībvalstis izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu un apsvērt iespēju iekļaut Krieviju šādā sarakstā. Tas ļautu veikt virkni būtisku ierobežojošu pasākumu pret Maskavu un būtiski ierobežot ES attiecības ar Krieviju.

Parlaments aicina Eiropas Savienību turpināt Krievijas starptautisko izolāciju, tostarp attiecībā uz Krievijas dalību starptautiskās organizācijās un struktūrās, piemēram, ANO Drošības padomē. Deputāti arī vēlas, lai vēl vairāk tiktu samazinātas diplomātiskās attiecības ar Krieviju, ES kontakti ar Krievijas pārstāvjiem tiktu ierobežoti līdz absolūtam minimumam, kā arī tiktu slēgtas un aizliegtas ar Krievijas valsti saistītas iestādes Eiropas Savienībā, kas izplata propagandu visā pasaulē.

Ņemot vērā to, ka Kremlis arvien vairāk pastiprina terora aktus pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, EP aicina dalībvalstis Padomē ātri pabeigt darbu pie devītās sankciju paketes pret Maskavu. Deputāti arī vēlas, lai ES valstis aktīvi novērstu un izmeklētu spēkā esošo sankciju apiešanu un sauktu pie atbildības par to, kā arī kopā ar Eiropas Komisiju apsvērtu iespējamos pasākumus pret dalībvalstīm, kas cenšas palīdzēt Krievijai apiet noteiktās sankcijas.

Norādot, ka Krievijas bruņotie spēki ir pastiprinājuši uzbrukumus civiliem mērķiem, tostarp enerģētikas infrastruktūrai, slimnīcām, medicīnas iestādēm, skolām un patversmēm, pārkāpjot starptautiskās tiesības, EP ar šādu soli varētu pavērt plašākas iespējas starptautiska tribunāla izveidei.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Ždanoka bija starp tiem 13 deputātiem, kas balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā. Tādēļ viņa bija spiesta pamest Eiropas Parlamenta Zaļo un Eiropas Brīvās alianses grupu.

Ždanokas dienas EP skaitītas

Kā ziņots, Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka no Latvijas ievēlēts Eiropas Parlamenta deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, zaudēs savu mandātu, un viņa vietā stāsies nākamais kandidāts no tā paša saraksta, no kura viņš ievēlēts.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, grozījumu mērķis ir veidot tādu pašu tiesisko regulējumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātiem, kāds tas paredzēts gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu izdarījis Saeimas deputāts.

Jau līdz šim likumā bija norāde uz to, ka Eiropas Parlamenta deputāta mandāts nav savienojams ar faktu, ka persona ir atzīta par vainīgu noteiktas kategorijas kriminālnoziegumos. Likumā noteikts, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās nevar kandidēt un tikt ievēlēta persona, kura Latvijas Republikā bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot gadījumu, kad persona ir reabilitēta.

Līdz ar grozījumiem likumā noteikts, ka par kandidātu Eiropas Parlamenta vēlēšanās nevarēs pieteikt un ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kurš ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki). Aizliegumi attieksies arī uz personu, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

Lasiet arī: Pirmajā adventē iedegs Rīgas galveno egli un atklās Ziemassvētku tirdziņu

Kā vēsta portāls lsm, Latvijas Krievu savienības līderei Tatjanai Ždanokai ir aizliegts kandidēt vēlēšanās Latvijā, jo viņa bijusi komunistiskās partijas biedre pēc 1991.gada. Tomēr viņa ir Eiropas Parlamenta deputāte jau kopš pirmajām tā vēlēšanām Latvijā 2004.gadā. Kā vienu no taustāmākajiem saviem panākumiem Eiropas Parlamentā pati Ždanoka ir minējusi to, ka Latvijas nepilsoņiem tika atļauts brīvi pārvietoties Eiropā. “Es to arī panācu, izmainot vīzu reglamentu tādā veidā, ka mūsu nepilsoņi līdzās pilsoņiem ir iekļauti tajā sarakstā, kuriem ir tiesības bez pārbaudes šķērsot ES un Šengenas zonas robežas,” uzsvēra Ždanoka.