Foto: Pexels
Saistībā ar augstajām energoresursu cenām, kas Krievijas iebrukuma ietekmē ir daudzkārt pieaugušas, viens no šā gada aktuālajiem jautājumiem ir kā taupīt siltumenerģiju. Nenoliedzami efektīvākais veids ir ēkas energoefektivitātes paaugstināšana, pareiza ēkas vēdināšana, siltumenerģijas taupīšana. Pie pēdējā jāmin arī taupīga siltā ūdens lietošana. Tomēr būtiski atcerēties, ka retāka ūdens krānu, dušas un citu santehnikas iekārtu lietošana veicina legionellas vairošanos.
Legionellas baktērijas vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas), cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos, kur karstā ūdens temperatūra ir zem +50 grādiem pēc Celsija, informē “Rīgas namu pārvaldnieks”.
“Inficēšanās riski ar legionellas baktēriju ir pastāvējuši arī līdz šim, jo siltā ūdens lietošanas paradumi ir ļoti individuāli. Riski pieaug mājokļos, kur reti tiek izmantoti ūdens krāni vai dušas, kā arī netiek veikti profilakses pasākumi katrā mājoklī. Aicinām ievērot speciālistu sagatavotos ieteikumus legionellas izplatības risku mazināšanai, tādējādi pasargājot sevi un līdzcilvēkus,” komentē Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Anita Segliņa.
Neraugoties uz to, ka ar Ministru kabineta lēmumu laika periodā no šā gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir tiesības nedaudz vai īslaicīgi samazināt karstā ūdens temperatūru, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, izvērtējot visus riskus un ieguvumus no temperatūras mazināšanas siltā ūdens uzsildīšanas mezglā, pieņēma lēmumu visās mājās, turpināt nodrošināt ūdens uzsildīšanu siltuma mezglā līdz pat +55 grādiem pēc Celsija, jo pie šīs temperatūras legionellas baktērijas nevairojas un ilgstošā šādas temperatūras ietekmē tās iet bojā.
Legioneloze jeb leģionāru slimība ir relatīvi reta infekcijas slimība, kura bieži norit kā pneimonija (plaušu karsonis). Slimībai raksturīgs straujš sākums, ķermeņa temperatūrai paaugstinoties līdz 39 – 40,5 grādiem, novēro sausu klepu, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumus. Ja tiek novēroti šādi simptomi, iedzīvotāji tiek aicināti nekavējoties vērsties pie sava ģimenes ārsta. Infekcijas avots ir baktēriju (legionellu) saturošs ūdens. Cilvēki inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām. Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks.
Lasiet arī: Burjatija uz fronti sūtīs jurtas ar šamaņiem okupantu «atjaunošanai»
Lai mazinātu iespēju inficēties ar legionelozi, būtiski izprast, ka legionella baktērijas īpaši vairojas ūdens apgādes sistēmās, ja ūdens temperatūra ir robežās no +20 līdz +45 grādiem pēc Celsija un organisko vielu (bioloģiskā aplikuma, nosēdumu u.c.) klātbūtnē, informē Veselības inspekcija.
Individuālie profilakses pasākumi iedzīvotājiem: regulāra dušas galvu un izlietnes krānu aplikuma tīrīšana un dezinfekcija ar hloru saturošiem sadzīves tīrīšanas līdzekļiem; vai regulāra dušas galvu ievietošana verdošā ūdenī; pirms katras mazgāšanās dušā, ūdeni nedaudz notecina; vismaz reizi nedēļā, 1-2 minūtes kārtīgi notecināt gan karsto, gan auksto ūdeni; augstāk minētos pasākumus būtiski veikt pēc ilgstošas prombūtnes.
