EP deputāte Tatjana Ždanoka. Foto: Ateak Ireki/Fickr
Ukrainas kara gaitā daudzas lietas, kas vēl nesen likās neiedomājamas, ir īstenojušās. Tā tas bija ar raķešu sistēmu piegādēm Ukrainai un Krievijas naftas aizliegumu. Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments atzina Krieviju par terorisma atbalstītāju. Aptuveni simts deputātu, kas balsoja pret vai atturējās, sevi iezīmējuši kā demokrātijas un brīvības pretiniekus un totalitārā Putina režīma aģentus Eiropā, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
No 705 eiroparlamentāriešiem par terorisma zīmoga uzlikšanu Krievijai nobalsoja 494. 58 bija pret un 44 atturējās.
Kā rāda citi tās pašas dienas balsojumi, vēl vismaz 30 deputāti todien bija darbā, bet šajā balsojumā nepiedalījās, piemēram, visi 12 ungāru valdošās partijas “Fidesz” pārstāvji. Balsojumā neparādās arī Latviju pārstāvošās deputātes Sandras Kalnietes vārds. Viņa “Nekā personīga” skaidroja, ka tā ir kļūda, kas šobrīd tiek labota.
Nebalsoja arī Nils Ušakovs, kurš tobrīd atradās Latvijā, tiesas sēdē, kurā viņš ir apsūdzēts par slēptas videonovērošanas ierīces glabāšanu savā kabinetā Rīgas domē. Uz vienu tiesas sēdi šovasar viņš neieradās, to pamatojot ar darbu Eiropas parlamentā. Tiesnese tādu attaisnojumu neatzina par pietiekamu, lai neierastos uz tiesu.
No Latvijas deputātiem Eiroparlamentā pret rezolūciju balsoja tikai viena – “Latvijas Krievu savienības” pārstāve Tatjana Ždanoka. Uz “Nekā personīga” telefonzvaniem viņa šonedēļ neatbildēja. Ždanoka bija vienīgā no Baltijas, kas balsoja “pret”. Igaunijas “Centra partijas” politiķe Jana Tūma un Lietuvas populistiskās “Zemnieku un zaļo apvienības” pārstāvis Stasis Jakeļūnas arī izcēlās, izvēloties atturēties.
Šopavasar Ždanoku izmeta no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas, kurā viņa līdz tam Eiroparlamentā oficiāli darbojās. Tas notika tādēļ, ka viņa balsoja pret rezolūciju, ar ko nosodīja Krievijas sākto karu Ukrainā. Tā tobrīd rīkojās tikai 13 deputāti visā parlamentā. Tagad pret Krievijas atzīšanu par teroristu valsti balsoja četrreiz vairāk deputātu.
Lielākā daļa deputātu, kas balsoja pret, nāk no dažām grupām. Labēji radikālās “Identitātes un demokrātijas” un kreisās “Progresīvās sociālistu un demokrātu alianses” biedri sašķēlās un to mazākā daļa balsoja Krievijai par labu. Savukārt komunistu un eiroskeptiķu grupā “Kreisie” tādu bija vairākums.
Pret balsoja 17 deputāti no Marinas Lepenas “Francijas Nacionālās frontes”. Šī politiķe līdz šim gadam neslēpa savas saites ar Kremli, tiekoties ar Vladimiru Putinu un saņemot aizdevumu no tagad likvidētas Krievijas bankas. Tagad aizdevums cedēts krievu militārās nozares uzņēmumam “Aviazapchast”.
Pret balsoja arī septiņi deputāti no atklāti prokremliskās Vācijas partijas “Alternatīva Vācijai”, kā arī divi vācu sociāldemokrāti no kanclera Olafa Šolca partijas. Mediju pētījumi atklājuši, ka šie vācu politiķi saņēmuši labumus no Krievijas. Piemēram, 2017.gadā “Alternatīvās Vācijas” pārstāvjiem, arī eiroparlamentāriešiem, krievi uzsaukuši lidojumu uz Maskavu privātā lidmašīnā.
Šie franču un vācu politiķi bija arī starp tiem, kuri devās uz Donbasu un Krimu, lai novērotu tur notiekošās vēlēšanas. Līdzīgu funkciju pildīja eiroparlamentārieši no Austrijas un Beļģijas. Arī Ždanoka, kas it kā novēroja Krimas referendumu par pievienošanos Krievija, tādā veidā pasaules acīs to mēģinot padarīt legālu. Tajā pašā gadā Ždanokas dibinātā biedrība “Latvijas Cilvēktiesību komiteja” no Kremļa paspārnē esoša fonda saņēma 94 tūkstošus eiro. Ziedojumus no Krievijas budžeta naudas organizācija saņēma arī turpmāk – vairāk nekā 400 tūkstošus eiro.
Tieši pēc Krimas aneksijas Lepenas “Nacionālā fronte” saņēma jau pieminēto 9,5 miljonu aizdevumu no krievu bankas, bet pati Marina Lepena saņēma 2,5 miljonu eiro aizdevumu no uzņēmuma, kas pieder krievu spiegam.
Rietumu politiķu klātbūtni Krievijas mediji pasniedza kā pierādījumu tam, ka tai joprojām ir draugi un ietekme Eiropā. Līdzīgu pakalpojumu šie politiķi sniedza, arī viesojoties Sīrijā un demonstrējot atbalstu Asada režīmam. Šīs partijas jau pēc kara sākuma 2014. gadā ar Putina “Vienoto Krieviju” noslēdza sadarbības līgumus.
“Es neesmu pārliecināts, ka viņi nesaprot, kas patiesībā ir Krievija. Es arī neticu, ka viņi ir tik naivi. Es ceru, ka viņi mainīs šo pozīciju, jo visa Eiropa atbalsta Ukrainu, visa pasaule atbalsta Ukrainu. Visas valstis saprot, ka Krievija atkārto visus noziegumus, kas tika paveikti padomju laikā,” komentē Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko.
“Viņi joprojām mēģina šķelt Eiropu, ziema būs izšķiroša, [un parādīs], cik augsts būs rietumeiropiešu sāpju slieksnis, jo pašlaik viņi to vēl pacieš,” teic Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
Čehijā un Vācijā Kremli atbalstošajām partijām jau izdevies organizēt plašus protestus. Treniņu tam viņi ieguva pandēmijas laikā, kad izplatīja sazvērestības teorijas par Covid rašanos un vakcīnām. Tas ir kopīgs teju visiem politiskajiem spēkiem, kas pagājušajā nedēļā neatbalstīja Eiroparlamenta rezolūciju. Piemēram, deputāts no Lietuvas, kurš atturējās nosaukt Krieviju par teroristi, stāsta, kā pandēmija ir Bila Geitsa orķestrēta.
“Viņi, acīmredzot, jūtas Krievijai parādā par kaut ko – mēs varam minēt par ko. Tāpēc viņi mēģina utopiskus risinājumus piedāvāt, kas nedarbojas,” piebilst Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.
Lasiet arī: Nedēļas horoskops: 2.- 8. decembris
Savulaik Latvijas Saeima plānoja Eiropas Parlamenta vēlēšanās ieviest tādus pašus ierobežojumus kā vietējās vēlēšanās, proti, ka tajās nevarētu piedalīties cilvēki, kas aktīvi darbojušies pret Latvijas neatkarību. Normu uz Eiropas vēlēšanām neattiecināja, vaidoties no starptautiskas tiesvedības. Ždanoka Eiropas tiesā apstrīdēja arī vietējos ierobežojumus, bet zaudēja.
Ukraina aicinājusi Eiropu devītajā sankciju paketē īpaši vērsties pret Krievijas ieroču ražotājiem, vēl vairāk ierobežojot tiem piekļuvi rietumu tehnoloģijām. Zināms, ka Eiropas Komisija vēlas ieviest globālus cenu griestus Krievijas naftas produktiem.
Kā zināms, kopš pirmajām kara stundām Krievija Ukrainā īstenojusi kara noziegumus. Tā apšaudīja ar armiju nesaistītas daudzdzīvokļu mājas, dzemdību namus, skolas un lielveikalus. Šāva pa automašīnām, kurās bēga civiliedzīvotāji. Mariupolē raķetes sagrāva drāmas teātri, ko iedzīvotāji izmantoja, lai patvertos no triecieniem. Pie tā lieliem burtiem bija rakstīts “bērni”. Kramatorskā raķete trāpīja pūlī pie dzelzceļa stacijas. Okupētajās teritorijās neapbruņotus iedzīvotājus spīdzināja, sasietus nogalināja, izvaroja, aplaupīja. Gūstā padevušos ukraiņu karavīrus Oļeņivkā uzspridzināja. Ieņēma atomelektrostacijas, uzbrukumā izmantoja kasešu bumbas un citus aizliegtus ieročus. Noziegumi turpinās, bet kopš oktobra sākuma tiem klāt nākuši arī mērķēti uzbrukumi siltumapgādes un elektroapgādes infrastruktūrai.
Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija Krieviju oficiāli atzinušas par terorisma atbalstītāju. Amerikas Savienoto Valstu kongresā tādu rezolūciju atbalstījusi gan pārstāvju palāta, gan Senāts. Tomēr prezidents Džo Baidens Krieviju vēl neizolē tādā līmenī kā citas par teroristu atbalstītājiem atzītas valstis: Sīriju, Irānu, Ziemeļkoreju un Kubu.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments ar lielu balsu pārsvaru pieņēma rezolūciju, kurā atzina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Dokumenta autori neslēpa, ka tā mērķis ir pamudināt tāpat rīkoties arī ASV.
Kamēr Eiropas Parlaments balsoja, Krievija pa Ukrainas pilsētām un elektrostacijām raidīja 70 raķetes. Tas bija viens no masīvākajiem raķešu uzbrukumiem visa kara laikā. Eiropas Parlamenta mājas lapa piedzīvoja kiberuzbrukumu.
Balsojums bija simbolisks un bez juridiskām sekām. Pašlaik Eiropas Savienība nevar teroristu listē iekļaut veselu valsti. Eiropas Parlaments gan tagad aicina dalībvalstis vienoties un piešķirt tādas pilnvaras, bet kamēr to nav, Eiropa turpina Krieviju izolēt ar sankcijām, nu jau gatavojot devīto sankciju paketi.
Eiropas nostāja ir arī signāls Apvienoto Nāciju Organizācijai, kur Krievija aizvien ir Drošības padomes pastāvīgā locekle. Tur tā bloķē jebkādas ANO spējas reaģēt uz karu.