Foto: Pexels

Par 2023.gada dzīvotni Latvijas Dabas fonds (LDF) ir izvēlējies kritalu. Kritala ir mežā guļošs, atmiris koks – tas ir viens no nozīmīgākajiem dabiskas meža struktūras elementiem, kam ir neaizstājama loma dzīvības daudzveidības nodrošināšanai mežā.

Ar kritalām saistīti vairāki simti – gandrīz katra ceturtā, mežā dzīvojošā suga. Atmirušo koksni izmanto sēnes, gļotsēnes, ķērpji, sūnas, gliemeži, kukaiņi – kritala tiem ir gan dzīves, gan barošanās vieta. Arī putniem un zīdītājiem kritalas sniedz iespēju paslēpties, atrast barību vai izaudzināt mazuļus. Dabiskā vecā mežā kritalas ir bioloģiski daudzveidīga, veselīga un ilgtspējīga meža rādītājs.

“Mūsu izvēlētā šī gada dzīvotne – kritala stāsta par to, ka mežā un dabā kopumā nav nekā lieka – tas, ko mēs, cilvēki, dažkārt uzskatām par nevajadzīgu, traucējošu vai neestētisku, patiesībā ir neaizstājams dzīvības avots. Kritalas vēsta par dabas procesiem – par to, kā koks lēnā un ilgstošā procesā atkal kļūst par augsni, šajā laikā nodrošinot mājvietu un barību neskaitāmām citām dzīvām radībām. Vērojot un izpētot kritalu, mēs varam izprast mežu kā sistēmu, kurā katram tā elementam ir sava vieta un funkcija. Tāpēc šogad mēs aicinām novērtēt un iepazīt kritalas un daudzveidīgo dabas pasauli, kas ar tām saistīta, līdz ar to arī iepazīt un novērtēt dabisku mežu un tā dažādību,” saka Latvijas Dabas fonda eksperts Jānis Ķuze.

Kā rodas kritalas? Kad koks mežā ir beidzis zaļot – vecuma vai kādu ārēju apstākļu ietekmē, tas kļūst par sausokni – stāvošu sausu vai nokaltušu koku bez lapām vai skujām, ar sausiem zariem un nokaltušu mizu. Ar laiku vējš nogāž koku pavisam un tas kļūst par kritalu. Tāpat ārēju apstākļu ietekmē nokrīt un par kritalām kļūst augoši koki.

Kad koks ir nogāzies un koksne sastopas ar kukaiņiem, augsnes sēņu sporām un baktērijām, notiek tās sadalīšanās, kas kritalas dzīvē ir svarīgākais process. Ja pirmajos kritalas gados uz tās vēl ir saglabājušās atmiņas no dzīvā koka laikiem – uz dzīviem kokiem augošas sūnu un ķērpju sugas, tad pamazām tās nomaina sugas, kuras pielāgojušās dzīvei tieši uz atmirušas koksnes. Kritalai turpinot sadalīties, parādās vēl citas – zemsedzes sūnu un vaskulāro augu sugas, līdz jau pēdējā sadalīšanās stadijā tā pāraug ar zemsedzes sugām. Līdz ar to viens kritis koks savas sadalīšanās laikā, mainoties koksnes struktūrai, nodrošina vairāku viena otru nomainošu sugu sabiedrību eksistenci.

Kritalās kāpurus meklē dzeņi, mitrumā un ēnā gulošas kritalas patiks sūnām un gliemežiem, bet citas kukaiņu sugas apmetīsies tieši uz saulainās vietās guļošām kritalām. Daudzi kukaiņi vairākās paaudzēs dzīvo vienā kritalā un pēc tam, kad tā sadalījusies, pārceļas uz kādu tuvējo kritalu. Tāpat kritalas tīk ķirzakām un vardēm – tās sauļojas siltajā un sausajā kritalas daļā, bet paslēpjas zem tās, kur ir vēss un mitrs.

Bieži vien tiek uzskatīts, ka kukaiņi, kas mājo uz kritalām, var kaitēt dzīvajiem kokiem, un tāpēc kritalas no meža jāaizvāc. Taču kukaiņu sugas, kas apdzīvo kritalas, dzīvos kokus neapdraud, jo uz tām un dzīviem kokiem mājo dažādas kukaiņu sugas. Turklāt, jo vairāk sadalījusies kritala, jo šīs atšķirības ir lielākas. Izņēmums ir tikai gadījumi, kad mežā pēc lielām vētrām ir daudz svaigu kritalu ar mizu – uz tādām var vēl mājot mizgraužu sugas. Tomēr, kad mizas vairs nav, arī mizgrauži no kritalām pazūd.

Kritalas ir arī meža tilti un pārejas – kādā mitrākā vietā vai nogāzušās pār grāvi tās palīdz pārvietoties gan sīkajiem zīdītājdzīvniekiem, gan plēsējiem, gan kukaiņiem, arī aktīvās atpūtas cienītājiem, kas dodas pārgājienos pa mežu.

Lielākas kritalas noder plēsīgajiem putniem par medību novērošanas punktiem, savukārt vilki, lūši un lāči tās izmanto par slēptuvēm. Sēnes un kukaiņi pamazām veicina kritalu noārdīšanos, līdz tās satrup pavisam un trūdošā koksne iesaistās vielu apritē mežā un palīdz iesakņoties un ieaugt jaunajiem kociņiem

Kritalas sadalīšanās notiek vairākus gadu desmitus un katrā sadalīšanās posmā, mainoties koksnes struktūrai, mainās arī to apdzīvojošās sugas. Sugu daudzveidību uz kritalām nosaka arī to atrašanās vieta – saulē vai ēnā, sausumā vai mitrumā, kā arī koka suga. Tāpēc svarīgi, lai mežā atmirusī koksne būtu pieejama dažādās vietās un pēc iespējas dažādāka – gan nesen krituši koki un vidēji sadalījušās kritalas, gan pilnībā satrupējušas kritalas, kas gandrīz saplūdušas ar zemi.

Lasiet arī: Politologs: Kremļa elite visā nopietnībā gatavojas pilsoņu karam

Latvijas Dabas fonds šī gada laikā turpinās tuvāk iepazīstināt ar kritalām un ar tām saistīto dzīvības pasauli, kā arī dažādu pasākumu veidā aicinās cilvēkus iesaistīties kritalu vērošanā.

Gada dzīvotni nosauc kopš 2015. gada, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmei. Gada dzīvotne 2015 bija bioloģiski vērtīgie zālāji, Gada dzīvotne 2016 – niedrāji, Gada dzīvotne 2017 – lauku sēta, Gada dzīvotne 2018 – dižkoks, Gada dzīvotne 2019 – veci vai dabiski boreāli meži, Gada dzīvotne 2020 – parkveida pļava, Gada dzīvotne 2021 – upju straujteces un dabiski upju posmi, Gada dzīvotne 2022 – pilsēta.