Dr. Benjamiņš Landa. Foto no Kaniņu dzimtas arhīva

Šogad 1. februārī Žaņa Lipkes 123. dzimšanas dienā memoriāls ar savu apbalvojumu Sudraba pagale vēlas godināt un pieminēt Otrā pasaules kara gados Prodes pagastā dzīvojošās Baložu-Kaniņu dzimtas un viņu kaimiņa Alberta Krievāna varonību, drosmi un līdzjūtību, glābjot ebreju izcelsmes ārsta Benjamina Landas (1909-1966) un viņa sievas Hannas (1904-1989) dzīvību.  

Šo glābšanas stāstu izpētījis un mūsdienām saglabājis Latvijas ebreju kopienas Holokausta vēstures pētnieks Meijers Melers (1929-2015), informā Lipkes memoriāls.

Roberts (1900-1972) un Emīlija Kaniņi (1911-2010) pazina Vācijā un Šveicē studējušo Dr. Landu kopš laika, kad ārsts strādāja Subatē, bijis Ilūkstes apriņķa Veselības aizsardzības nodaļas vadītājs. Kad sākās ebreju vajāšana un masveida nogalināšana, Kaniņi izrādīja līdzjūtību, drosmi un palīdzēja Landām paglābties no nāves.

Roberts un Emīlija Kaniņi Subatē. Foto no muzeja “Ebreji Latvijā” krājuma

Vispirms Roberts Kaniņš paslēpis Landas pie sievas brāļa Pētera Kelečus Lietuvā Roķišķu rajona Obeļu pagasta Dumbļu ciemā, kur pāris slēpās aptuveni divas nedēļas. 1941. gada vasaras beigās, kad Lietuvā slēpties kļuva pārāk bīstami, Kaniņi abus atveda uz savu saimniecību – Jaunsētnieki – Prodes pagastā.

Dr. Benjamiņa Landas un viņa sievas Hannas pirmā slēptuve Prodes pagastā – Kaniņu dzimtas mājas Jaunsētnieki. Foto no Kaniņu dzimtas arhīva

Neparasti, ka dr. Benjamins Landa arī šeit turpināja pieņemt pacientus, un nepagāja ilgs laiks līdz par ebreju pāri uzzināja nacisti, un policija pieprasīja viņus izdot varas iestādēm. Kaniņi šim ultimātam nepakļāvās, bet palīdzēja Landām nokļūt līdz Daugavpils geto. Roberts un Emīlija turpināja ārstam palīdzēt, vedot uz Daugavpili pārtikas paciņas. Pilsētas geto teritorijā viņi nevarēja iekļūt, tāpēc pārtikas paciņu ar uzrakstu: “Landam!” nometuši pie kājām ebreju strādniekiem, kurus kolonnā dzina spaidu darbos pilsētā. Šādas paciņas vienmēr nokļuvušas pie adresātiem.

1943. gada rudens sākumā, uzzinājuši, ka Daugavpils geto oktobrī ir paredzēts likvidēt, Roberts Kaniņš kopā ar māsas Annas Balodes (1897-1986)dēlu Robertu Balodi (1919-?) atkārtoti deva patvērumuBenjaminam un Hannai Landām. Nakts aizsegā abi Roberti ebreju pāri izveda no Daugavpils cietokšņa teritorijas ratos, paslēptus zem siena panta. Šoreiz abi tika paslēpti Baložiem piederošanā Māliņu saimniecībā Prodes pagastā, kurā tobrīd neviens nedzīvoja. Par bēgļiem zināja Kaniņi “Jaunsētnieku” saimniecībā un Anna Balode ar dēliem Robertu un Vili (1923-1916) un meitu Zelmu (1926-?) Aizkalnu mājās.

Baložu ģimenes kopbilde no izsūtījuma Sibīrijā, 1950-tie gadi. Foto no Baložu dzimtas arhīva

Rūpēties par Landu pāri, sagādāt viņiem pārtiku un informāciju par ārpasauli palīdzēja arī kaimiņš Alberts Krievāns (1900-1974), kurš tobrīd strādāja par Ilūkstes apriņķa priekšsēdētāja sekretāru un grāmatvedi.

Landas Māliņos slēpās 7-8 mēnešus, bet diemžēl kāds no apkārtnes ļaudīm pāri pamanīja, atpazina viņos ebrejus un nodeva. 1944. gada pavasarī Māliņos ieradās policija, aizturēja gan ebrejus, gan īpašuma saimniekus – Annu ar dēlu Vili. Pieķerts, Benjamins Landa tēlojis, ka Baložus nepazīst un teicis: “Piedod, saimniec, ka mēs tavā mājā ienācām bez atļaujas!” Šī frāze Annu Balodi ar bērniem paglābusi no smagāka soda. Pēc dažām nedēļām apcietinājumā visi glābēji atgriezās mājās.

Benjaminu un Hannu Landas ieslodzīja Jelgavas cietumā. Abi izdzīvoja un pēc kara pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Arī pēc kara abi uzturēja siltas attiecības ar saviem glābējiem, nekad neatteica ārsta konsultācijās, kad kādam no glābējiem vai viņu bērniem radušās veselības problēmas.

Dr. Benjamiņa Landas portrets – dāvana viņu glābēju Kaniņu meitai Birutai. Foto no Kaniņu dzimtas arhīva

Kaniņu, Baložu un Krievāna varoņdarbs visspilgtāk raksturo frāzi: “Kas izglābis vienu dzīvību, izglābis visu pasauli,” jo dr. Benjamins Landa savas karjeras laikā pieņēmis neskaitāmas dzemdības, un ar savu ķirurga talantu pats izglābs neskaitāmu pacientu dzīvības.

Apbalvojums “Sudraba pagale” katru gadu tiek pasniegts 1. februārī,  Žaņa Lipkes dzimšanas dienā. “Sudraba pagale” saistās ar Žaņa Lipkes glābšanas darbu – tieši zem malkas kaudzes tika paslēpta viena no ieejām bunkurā, kurā ebreji bija raduši glābiņu no vajāšanas un drošas nāves. Katram no Lipkes draugiem un palīgiem bija jāiegulda daļa no sevis, lai nosargātu līdzcilvēkus, norāda Lipkes muzeja pārstāvji.

Tēlnieka Aigara Bikšes veidotais Žaņa Lipkes memoriāla apbalvojums “Sudraba pagale”. Foto: Rolands Krutovs

Pirmo Žaņa Lipkes memoriāla iedibināto balvu “Sudraba pagale” Latvijas simtgadē saņēma Lipkes memoriāla koncepcijas veidotājs režisors Viktors Jansons un vēsturnieks un muzeja “Ebreji Latvijā” dibinātājs Marģers Vestermanis. Nākamajos gados apbalvojums tika piešķirts ebreju glābējam, Žaņa Lipkes palīgam Kārlim Jankovičam, daugavpilietim un vecticībniekam Arsēnijam Korņilovam, kā arī Žaņa Lipkes stāsta iemūžinātājam Dāvidam Zilbermanam Ņujorkā, ASV. 2021. gadā balva ceļoja uz Aizputi, kur Žaņa Lipkes memoriāls godināja pieķertus un bargi sodītus ebreju glābējus no Dzeņu-Pūķu-Šusteru dzimtas. 2022. gadā muzejs balvu pasniedza Žaņa Lipkes palīdzes Emīlijas Ābeles piemiņai.

“Sudraba pagali” veidojis mākslinieks Aigars Bikše.

Lasiet arī: «Laulības gredzenu pārdeva par spaini kartupeļu» – apkopoti atmiņu stāsti uz Sibīriju izsūtīto māšu piemiņai