Foto: Pixabay

Pirmo reizi kopš PSRS sabrukuma Krievijas Ziemeļu flotes kuģi izgājuši jūrā ar taktiskajiem kodolieročiem uz klāja, raksta Unian.

Saskaņā ar Norvēģijas izlūkošanas dienesta ikgadējo ziņojumu “Focus 2023”, Krievija Ukrainā ir izlietojusi trīs ceturtdaļas no savām modernajām zeme-zeme raķetēm. Tiek pieņemts, ka “nestratēģiskajiem kodolieročiem būs lielāka nozīme reģionālajā aizsardzībā”, kamēr Maskava neatjaunos savu liela attāluma precīzo ieroču arsenālu.

“Galvenā kodolpotenciāla daļa atrodas uz Ziemeļu flotes zemūdenēm un virszemes kuģiem… Pieaug gan pārpratumu iespēja starp Krieviju un NATO, gan netīšu incidentu risks, kas, savukārt, palielina eskalācijas risku,” teikts ziņojumā.

Tiek atzīmēts, ka potenciālas Krievijas un NATO konfrontācijas gadījumā taktiskie kodolieroči rada nopietnus draudus.

Izlūkdienests uzsver, ka kopš aukstā kara beigām Krievijas Ziemeļu flotes karakuģi nav veikuši reidus ar kodolieročiem.

Iepriekš Norvēģijas izlūkdienesti ziņoja, ka gadījumā, ja karš Ukrainā izvērsīsies konfrontācijā, kurā piedalās NATO dalībvalstis, Krievijas Federācija var izaicinoši izmantot taktiskos kodolieročus.

Krievijas puse var izmantot šādus ieročus, pamatojoties uz to, ka Krievijas Federācijas pastāvēšana it kā tiek apdraudēta. Izlūkdienesti piebilda, ka Krievijas kodoldoktrīna daļēji ir publisks pamats tam, kad un kā Krievijas Federācija var izmantot masu iznīcināšanas ieročus.

Lasiet arī: Nedēļu pēc postošās zemestrīces ēku drupās joprojām atrod izdzīvojušos

Kara studiju institūta analītiķi uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav gatavs ilgstošam karam, jo viņš atturas pieņemt atbilstošus lēmumus. Jo īpaši Krievijas varas iestādes novēloti īsteno liela mēroga militārās reformas. Eksperti uzskata, ka Putina nevēlēšanās riskēt liecina, ka viņš joprojām, visticamāk, neparakstīsies uz kodoleskalāciju vai karu ar NATO.