Foto: Pexels

Apzinoties dramatisko situāciju Latvijas veselības aprūpē un smagās sekas, ko jau šogad izraisīs nepietiekamais valsts finansējums, nozarē strādājošo un slimnīcu profesionālās organizācijas ir uzsākušas gatavošanos ārkārtas situācijas izsludināšanai medicīnā.

Par smago situāciju Latvijas veselības aprūpē vēstules nosūtītas Eiropas Komisijai, Eiropas ārstu pastāvīgai komitejai (CPME) un Eiropas Medicīnas speciālistu apvienībai (UEMS), lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību. Par gaidāmo valsts veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos jau ir informēti Saeimas deputāti, Latvijas Valsts prezidents un Tiesībsargs, informē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB).

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA), Latvijas Māsu asociācija (LMa), Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība (LAPPOS), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB), Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA) un Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA) kopīgā tikšanās vienojās nekavējoties sāk gatavoties ārkārtas situācijas izsludināšanai gan primārajā, gan ambulatorajā, gan neatliekamajā medicīnā.

“Veselības aprūpē strādājošie un slimnīcas ir vienotas uzskatā, ka pie esošā veselības aprūpes finansējuma un valdības attieksmes, vēlākais vasarā nozarē iestāsies smaga krīze. Ģimenes ārstu prakses aizveras vai slēdz savas filiāles, trūkst darbaroku un naudas prakšu tālākai uzturēšanai. Savukārt slimnīcās, ambulatorajās iestādēs izveidojušās nepieredzēti garas rindas uz izmeklējumiem, kuru sniegšanu šogad nāksies būtiski samazināt vai pilnībā pārtraukt finansējuma trūkuma dēļ. Ārsti un māsas masveidā plāno pamest nozari un arī valsti… Tāpēc nozare, izjūtot atbildību par Latvijas sabiedrības veselību un iestājoties par pacientu tiesībām, sāk savlaicīgu sagatavošanās darbus ārkārtas situācijas izsludināšanai visā valstī,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Pēc slimnīcu veiktajiem aprēķiniem – kopējais zudums jeb valsts nesamaksātā summa (parāds) slimnīcām 2022.gadā ir 88 miljoni eiro. Valsts noteiktie tarifi par pakalpojumiem jau sen nesedz pat pašizmaksu, situāciju kritisku padarījusi arī augstā inflācija, dārgie energoresursi, apkure un materiāli.

Tāpat joprojām daļa ģimenes ārstu prakšu nav saņēmušas naudu par janvāri, bet 2023.gadā papildus paredzētie nedaudz vairāk par četriem miljoniem eiro nesegs pat inflāciju un energoresursu izmaksas. Budžeta projektā atvēlētie nepilnie 30 miljoni mediķu atalgojuma palielināšanai, kā arī nepietiekamais finansējums onkoloģijas u.c. plānu ieviešanai, situāciju būtiski neuzlabos.

Veselības nozarē strādājošo un slimnīcu organizācijas vērš uzmanību, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Latvija arī šogad un turpmākajos gados bezjēdzīgi zaudēs savus cilvēkus – vismaz 13 dienā un vairāk nekā 150 gadā! Tikai nepiešķirot finansējumu onkoloģijas plānā iekļautajiem medikamentiem šogad cīņu ar slimību var zaudēt vairāk nekā 100 pacientu…

Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums šogad būs zemākais Eiropas Savienībā (ES) un 2023.gadā un nākamajos gados noslīdēs zem 4% no IKP. Samazinājums ir arī absolūtajos skaitļos – no diviem miljardiem eiro 2022.gadā uz 1,6 miljardiem eiro 2023. un 2024.gadā. Lai Latvija panāktu kaimiņus un tuvotos Eiropas vidējam līmenim, saskaņā ar valdības pieņemtajām “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam” veselības aprūpes nozarei būtu jānovirza 6,5% no IKP, bet Latvijas valdības tēriņiem nozarei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) – aptuveni 15%, informē LĀB.

Latvija cieš no hroniska cilvēkresursu trūkuma – uz 1 000 iedzīvotājiem ir 3,3 ārsti, Lietuvā – pieci. Tas nav salīdzināms ar ārstu skaitu Rietumeiropā – Francijā – 6,5 ārsti, Itālijā – 8 ārsti. Arī māsu skaits Latvijā ir dramatisks – 4,6 māsas uz 1 000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam Lietuvā – 9,4, Igaunijā – 6,6. Skandināvijas valstīs tās ir 15-17 māsas! Latvijā pašlaik trūkst vismaz 4 000 māsu un māsu palīgu!

Ārsta speciālista minimālās algas mēneša likme Latvijā – 1 555 eiro, vecākā rezidenta – 1 506 eiro. Salīdzinājumam – Igaunijā ārsta minimālā mēneša likme – 2 721 eiro, bet vecākā rezidenta – 2 521 eiro.

Jelgavas poliklīnikas vadītāja Kintija Barloti norāda, ka “valdības deklarācijā par Ministru kabineta iecerētajiem darbiem veselības nozarē izvirzītas 23 apņemšanās, tai skaitā “turpināsim palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei”, “palielināsim primārās veselības aprūpes lomu uz pacientu orientētas veselības aprūpes nodrošināšanā”, “sekmēsim ārstniecības personāla ilgtspējīgu attīstību un piesaisti valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai” u.tml. Deklarācijā arī kā virsmērķis lasāms, ka “valdība apņemas nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmas darbību”. Taču te vērts atgādināt senu patiesību – papīrs pacieš visu, jo medicīnas iestādes šobrīd saskaras ar pavisam citu realitāti, skumji apjaušot, ka 2023.gadā krīze medicīnā var tikai saasināties.”

“Medicīnas nozare Latvijā tiek badināta jau gadiem  – rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem garas, pastāvīgs medicīnas personāla trūkums, ielaistas slimības, novecojušas medicīniskās iekārtas. Hroniska naudas trūkuma sekas var turpināt uzskaitīt vēl un vēl. Turklāt tikai tagad esam sākuši atgūties no vēl viena satricinājuma – Covid-19 pandēmijas. Signāli no valdības mājas par plānoto veselības budžetu šim gadam liek noprast – medicīna arī turpmāk būs pabērna lomā,” uzskata Kintija Barloti.

Februārī noslēdzošajā valdības sēdē veselības ministre Līga Meņģelsone izteica piedāvājumu – naudu, ko gada laikā ministrijām izdotos ietaupīt, varētu novirzīt veselības jomas stiprināšanai. “Manuprāt, šāds solis būtu ļoti apsveicams, jo sistemātiskās problēmas Latvijas veselības aprūpē, par ko runāts jau gadiem, šobrīd sasniegušas kritisku punktu. Paldies zemkopības ministram Didzim Šmitam, kurš atgādināja par valdības deklarācijā rakstīto – “turpināsim palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei, virzoties uz to, lai veselības nozares budžets veidotu vismaz 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, tā mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai.” Diemžēl no publiskajā telpā izskanējušajiem valdības vīru komentāriem noprotams, ka nekādas lielas izmaiņas budžetā nav paredzētas, atsaucoties uz Eiropas Komisijas atzinumu – budžeta izdevumi ir sasnieguši maksimālos griestus,” domā Kintija Barloti.

“Protams, gribas cerēt, ka kādreiz valdībā valdīs vienota izpratne par veselības nozares vajadzībām un sapratne par to, ka tikai veseli cilvēki ir spējīgi veidot veselu un uz ekonomisko izaugsmi vērstu sabiedrību. Uz doto brīdi cilvēki, kuri nosaka Latvijas nākotni, nevēlas mainīt savus uzskatus, jo pati sistēma par sevi mainīties nespēj,” uzsver Jelgavas poliklīnikas vadītāja.

Patlaban 2023.gada valsts budžetā veselībai kopā paredzēti 1,6 miljardi eiro. Pieskaitot Eiropas Savienības fondu veselībai paredzēto finansējumu 166,67 miljonu eiro apmērā, veselības finansējums šī gada budžetā sasniedz 1,8 miljardus eiro.

“Šobrīd skaidri iezīmējas, ka visām veselības iestādēm plānotais budžets 2023.gadā ievērojami samazināts. Piemēram, Jelgavas poliklīnikai viena no izdevumu pozīcijām – valsts apmaksāts speciālistu apmeklējums – nauda sarukusi par 97 000 eiro salīdzinājumā ar 2022.gadu. Lielajām slimnīcām budžeta samazinājums sasniedz 15 miljonus eiro. Diemžēl tas nozīmē to, ka valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība 2023.gadā samazināsies – pie ārstiem tikt būs vēl problemātiskāk. Mēs iegūsim ar dažādām neārstētām kaitēm sirgstošu sabiedrību. Liekas absurdi – valsts izvēlas labāk maksāt naudu slimības lapās, nevis ieguldīt līdzekļus kvalitatīvai un pieejamai veselības aprūpei, dodot iespēju laicīgi novērst veselības likstas un iegūstot darbspējīgus cilvēkus. Slima sabiedrība nav spējīga veicināt ekonomisko izaugsmi, tikai radīt izdevumus,” tā Jelgavas poliklīnikas vadītāja.

Viņasprāt, “viens no operatīvi ieviešamiem risinājumiem būtu palielināt brīvprātīgās veselības apdrošināšanas polises limitu, kas netiek aplikts ar algas nodokļiem. Starp citu, limits nav pārskatīts kopš 2007.gada. Sociāli atbildīgi darba devēji ir gatavi darbiniekiem apmaksāt veselības apdrošināšanu, taču arī valstij vismaz solidāri būtu jāiesaistās, atslogojot darba devējus no papildus izdevumiem, šajā gadījumā – nodokļiem. Šāds risinājums uzlabotu veselības pakalpojumu pieejamību, neradot papildu spiedienu sociālajam budžetam.”

Lasiet arī: «Vienos mēslos!» – aicina noteikt administratīvo atbildību par putnu barošanu

“Sākot ar Covid-19 pandēmijas laiku, medicīnas iestādes sadarbības līguma ar valsti vietā saņem Nacionālā veselības dienesta atsūtītu finanšu paziņojumu. 2023.gadā plānojums tiek balstīts uz pandēmijas laika pacientu apmeklējumu, kad klīnikās ambulatoros pakalpojumu sniegšana bija minimāla. Līgumu ar šādu naudas plūsmas sarukumu daudzas medicīnas iestādes visdrīzāk atteiktos parakstīt, bet, saņemot finanšu paziņojumu, nedz slimnīcu, nedz poliklīniku paraksti nav vajadzīgi. Esam nostādīti fakta priekšā: lūk, nauda, ar šādu summu arī iztieciet,” saka Jelgavas poliklīnikas vadītāja.