Foto: Pixabay

ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena vizīte Kazahstānā raida nepārprotamu signālu par pasaules lielākās ekonomikas komerciālo un arī politisko saikņu tālāku stiprināšanu ar šo Centrālāzijas valsti. Savukārt Kazahstāna tikpat nepārprotami signalizē par nolekšanu no Krievijas politiskās orbītas un arvien ciešāku saišu veidošanu ar pasaules demokrātiskajām valstīm. Arī Latvijai te ir atvēlēta sava loma.

Entonija Blinkena vizīte Kazahstānā – un viņa tikšanās ar Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas pārstāvjiem C5+1 formāta sanāksmē – ir Maskavai kā «trieciens pašā sirdī», norāda “The New York Times”.

Entonija Blinkena paustais par ASV lojalitāti Kazahstānas un reģiona valstu suverenitātei, teritoriālajai integritātei un neatkarībai, kā arī viņa teiktais, ka Savienotās Valstis ir apņēmības pilnas padarīt vēl ciešākas ASV attiecības ar Kazahstānu, šai valstij ļauj attālināties no toksiskās Krievijas jau tādā mērā, ka tās atgriešana Maskavas ietekmes zonā kļūst ļoti apšaubāma. Pārfrāzējot Kazahstānas bijušās lielākās bankas ”Kazkommercbank” padomes locekļa Beibita Apsenbetova teikto – ja tavs kaimiņš ir dzērājs un huligāns, jāiet prom.

Centrālāzijai nepieciešama tirdzniecības dažādošana

Kazahstāna pieder pie iekšzemes valstīm, kurām nav tiešas izejas uz jūru, ja vien par to neskaita krasta līniju ar lielajiem sālsūdens ezeriem – Kaspijas un Arāla jūrām. Šī iemesla dēļ tā preču piegādei ārējiem tirgiem galvenokārt bijusi spiesta paļauties uz sauszemes eksporta maršrutiem caur Krieviju un Ķīnu.

Taču, kā norādījis ASV bāzētās ziņu aģentūras ”Eurasianet” Vidusāzijas redaktors Pīters Leonards, Krievijas iebrukuma Ukrainā radītais šoks ir kalpojis par dzinuli Kazahstānai attīstīt naftas un kravu transportēšanas ceļus pāri Kaspijas jūrai, tā apejot Krieviju. Vienlaikus Pīters Leonards brīdinājis, ka Krievijas līderi, lai arī pašapmierināti un iedomīgi, jūtot, ka Vidusāzija sāk šūpoties un pārvietojas ārpus iepriekš ierastās orbītas, var mēģināt ievilkt šīs valstis atkal atpakaļ. Visas demokrātiskās pasaules uzdevums ir to nepieļaut.

Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka līdztekus biedēšanai ar spēku, kas gan pēc Krievijas nemitīgās izgāšanās Ukrainā vairs nav tik spēcīgs bubulis kā iepriekš, vēl paliek ekonomiskās sviras. Taču arī tās vairs īsti nestrādā.

Entonijs Blinkens kopējā preses konferencē ar Kazahstānas ārlietu ministru Muhtaru Tileuberdi gan atzina, ka sankcijām pret Kazahstānas līdzšinējo lielāko tirdzniecības partneri bijusi «ekonomiski noplicinoša «ietekme». Taču vienlaikus viņš apsolījis Kazahstānai kompensācijas par Krievijai noteikto sankciju radītajiem zaudējumiem.

Arī ASV valsts sekretāra palīgs Donalds Lu vēl pirms vizītes preses brīfingā norādīja, ka Kazahstānai un tās kaimiņiem tirdzniecības dažādošana arvien vairāk kļūst par eksistenciālu jautājumu. «Mērķis ir nekaitēt Centrālāzijas Republiku vai to tautu, vai to ekonomiku interesēm», Donalda Lu teikto atreferē ASV valdības finansētais informācijas portāls “Voice of America”.

Lielākais ASV ekonomiskais partneris Centrālāzijā

Kazahstānas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2021.gadā sasniedza 197,1 miljardu ASV dolāru [patlaban viens dolārs ir 0,93 eiro]. Salīdzinājumam var minēt, ka 1991.gadā, kad Kazahstāna sevi pasludināja par neatkarīgu valsti, tās IKP bija 24,92 miljardi ASV dolāru. Ja 2019.gadā šīs valsts ekonomikas izaugsme bija 4,5%, tad pēc oficiāliem datiem uz 2023.gada janvāri Kazahstānas ekonomikas izaugsmes temps bija 5,6%.

Pēc 2022.gada provizoriskajiem rezultātiem ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 32,1% un bija 134, 4 miljardi ASV dolāri. Eksports palielinājās par 39,9% līdz 84,4 miljardiem ASV dolāru, preču imports sasniedza 50 miljardus, un kopumā pozitīvā tirdzniecības bilance ir 34,4 miljardi ASV dolāru (Kazahstānas Nacionālās ekonomikas ministrijas publicētie dati).

Vēl jāatzīmē, ka Kazahstāna ir lielākā naftas ražotāja Centrālāzijā (2022.gadā naftas pārstrādē sasniegts +11% pieaugums) un otra lielākā OPEC+ naftas ražotāju grupā aiz Krievijas. Turklāt šajā sfērā nozīmīga ir ASV, arī Francijas un Itālijas uzņēmumu ietekme. 50% no Tengizas naftas lauka, kurš saražo trešdaļu no Kazahstānas gada produkcijas, kontrolē ASV uzņēmums Chevron. Kā norāda ”The New York Times”, «tā ir nozare, kurā Amerikas energokompānijas ir dziļi iesaistītas un vēlas paplašināties». Jāatzīmē, ka nesen Kazahstāna sākusi savas naftas eksportēšanu arī uz Vāciju.

Par ASV lielo interesi Kazahstānā liecina arī tas, ka kopējās ārvalstu tiešās investīcijas no ASV jau pārsniegušas 62 miljardus dolāru; divpusējās tirdzniecības apgrozījums 2022.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, audzis par 37,2 procentiem un pārsniedza trīs miljardus dolāru.

Aptuveni 590 Kazahstānā strādājošie uzņēmumi ir ar ASV kapitālu, un pasaules ekonomiskā līdera uzņēmējos aug interese par Kazahstānas tirgu. Ne velti Kazahstānas ārlietu ministrs Muhtars Tileuberdi ASV valsts sekretāra vizītes laikā uzsvēra, ka Kazahstāna ir lielākais Amerikas ekonomiskais partneris Centrālāzijā.

Nozīmīgs sadarbības partneris arī Latvijai

«Kazahstāna ir vērtīgs ekonomikas un tirdzniecības partneris pašā Centrālāzijas sirdī, un mēs novērtējam aktīvo lomu, ko tā spēlē kopīgu mērķu virzīšanā reģionā,» vizītē Astanā pauda Entonijs Blinkens. Savukārt ASV Miera institūts (USIP) uzsvēris, ir būtiski «palīdzēt Vidusāzijai savienoties ar ārpasauli, izmantojot «vairāku vektoru» iesaistīšanos, kas ietver līdzsvarotāku saikni ar pasaules ekonomiku.»

Viens no šiem «vektoriem» ir arī tradicionāli labā Kazahstānas sadarbība ar Latviju un abu valstu ieinteresētība veidot ciešāku ekonomisko dialogu, tai skaitā transportā un loģistikā, kā arī tirdzniecības sakaros.

Latvijas un Kazahstānas uzņēmēji ir vienisprātis, ka Kazahstānas preču eksportam caur Latvijas ostām uz Ziemeļeiropu, Skandināvijas valstīm paveras plašas iespējas. Turklāt ne mazāk būtiski, ka šīs Centrālāzijas valsts dažādu kravu eksporta potenciāls ir papildus iespēja turpināt Latvijas ostu tālāku attīstību. Taču, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, vajadzība pēc jaunu Centrālāzijas un Eiropas transporta savienojumu izveides kļuvusi aktuālāka kā jebkad agrāk.

Labā ziņa ir tā, ka Valsts prezidenta Egila Levita oficiālās vizītes Azerbaidžānā ietvaros, SM Transporta loģistikas un starptautiskās sadarbības koordinācijas departamenta direktora vietnieks Andris Maldups vienojies par sadarbības veicināšanu, attīstot alternatīvu koridoru, kas savienos TRACECA (Transport Corridor Europe-Caucasus-Asia) koridorus ar Baltijas un Skandināvijas valstīm.

[TRACECA izveidota 1993.gadā Briselē, ar mērķi uzlabot bijušo padomju republiku politisko un ekonomisko neatkarību, uzlabojot to piekļuvi Eiropas un pasaules tirgiem, izmantojot autotransportu, dzelzceļu un jūru. Šajā organizācijā apvienojušās 27 valstis, tostarp ES dalībvalstis, kā arī Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Irāna, Moldova, Turcija, Ukraina, Uzbekistāna, Tadžikistāna un Turkmenistāna.]

Ne mazāk būtiski, ka pārrunātas arī iespējas par sadarbības paplašināšanu Transkaspijas koridorā, kā arī jaunu kravu piesaistē un pakalpojumu izveidē. Pirmie pilotpārvadājumi Baltijas un Skandināvijas virzienā gaidāmi jau tuvāko mēnešu laikā. Tas viss liecina, ka gan Latvijai, gan Centrālāzijas valstīm ir nopietna interese ne vien par alternatīva tranzīta koridora izveidi, bet arī par abpusēji izdevīgās ekonomiskās sadarbības turpināšanu.

Lasiet arī: Google Street View automašīnas apceļos vairāk nekā 20 Latvijas pilsētas

Jau tagad ir skaidrs, ka šis projekts ļaus piesaistīt jaunas kravas Rīgas un Ventspils – un nākotnē arī Liepājas – ostām, kā arī Latvijas dzelzceļam. Pat tikai no šī aspekta vien raugoties, var teikt, Latvijas ekonomikai sadarbība ar Kazahstānu ir vitāli nepieciešama. No augstām tribīnēm savulaik izskanējušais, ka Latvijai tranzīts nav vajadzīgs, nozīmē iešaut sev pašiem kājā.