Foto: Pixabay

Jūras produkti, zivju zupa, brieža gaļa un citas delikateses – kļuvis zināms, ko savas vizītes laikā Krievijā Kremlī kopā ar tā saimnieku Vladimiru Putinu ēdis Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins.

Uzkodā abu valstu prezidentiem pasniegti jūras produkti, kam sekoja pankūciņa ar paipalu un sēnēm, liecina ēdienkarte, kas izplatīta vietnē “Telegram”.

Pēc tam Putins un Sji Dzjiņpins mielojušies ar sterletes zupu un rastegaju – pīrādziņu, kas bija ļoti populārs ēdiens cariskajā Krievijā. Zivju zupai sekojis granātābolu šerbets, bet pamatēdienā bijusi iespēja izvēlēties starp Pečoras nelmu ar dārzeņiem un brieža gaļu ķiršu mērcē. Nelma ir zivs, kas uzturas Ziemeļu Ledus okeāna baseinā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Desertā abu valstu līderiem pasniegta Pavlova – bezē deserts ar ogām, kas radīts un nosaukts par godu krievu balerīnai Annai Pavlovai.

Sji Dzjiņpina Krievijas apmeklējums ir viņa pirmā ārvalstu vizīte pēc tam, kad viņš marta sākumā nostiprināja pozīcijas Ķīnas prezidenta amatā uz trešo termiņu. Sji cenšas parādīt Pekinu kā potenciālo miera nesēju Ukrainai, neskatoties uz to, ka tajā pašā laikā stiprina ekonomiskās saites ar Krieviju. Krievijas televīzijas demonstrētajos kadros no abu tikšanās Putins paziņoja, ka ar cieņu izturas pret Pekinas plānu izlīguma panākšanai Ukrainā, savukārt Sji slavēja Putinu un pareģoja, ka Krievijas pilsoņi viņu nākamgad pārvēlēs, vēsta Reuters.

Maskava jau vairākus mēnešus runājusi par Sji vizīti, tomēr pēc tam, kad Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdeva Putina aresta orderi, šis apmeklējums ieguvis citu nokrāsu. Maskava noliedz apsūdzības pretlikumīgā ukraiņu bērnu izvešanā uz Krieviju, un paziņojusi, ka esot gribējusi pasargāt bāreņus. Krievija sākusi krimināllietu pret SKT prokuroriem un tiesnešiem. Tikmēr Pekina uzstāj, ka aresta orderis izgaismojot dubultos standartus.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens (Antony Blinken) sacīja: «Tas, ka prezidents Sji dodas uz Krieviju vien dažas dienas pēc tam, kad izdots aresta orderis Vladimiram Putinam, parāda, ka Ķīna nejūt vajadzību likt Kremlim uzņemties atbildību par Ukrainā pastrādātajām šausmām.

Tā vietā, lai nosodītu, tā labāk sniegs diplomātisko aizsegu, lai Krievija varētu turpināt parstrādāt noziegumus.»

Baltā nama pārstāvis Džons Kirbijs (John Kirby) norādījis, ka Sji vajadzētu izmantot savu ietekmi, lai piespiestu Putinu aiziet no Ukrainas. Tomēr Vašingtona raizējas, ka Pekina drīzāk piedāvās pamieru, kas nozīmētu Krievijas armijas palikšanu Ukrainas teritorijā.

Ķīna ir izstrādājusi ierosinājumu kara situācijas risināšanai, tomēr rietumvalstis to lielākoties kritizē kā plānu, kas ļautu Putinam iegūt laiku un pārgrupēt spēkus. Vašingtona izteikusi bažas, ka Ķīna varētu palīdzēt Putinam ar bruņojumu, bet Pekina to noliedz.

Karš Ukrainā izpostījis pilsētas, licis miljoniem iedzīvotāju doties bēgļu gaitās un tajā bojā gājuši tūkstošiem civiliedzīvotāju. Pirmdien, 20.martā, vairākas Eiropas Savienības valstis vienojušās kopīgi iegādāties un nodot Ukrainai vienu miljonu artilērijas šāviņu. ASV paziņojušas par līdz šim lielāko militārās palīdzības sūtījumu Ukrainai. Tā vērtība ir 350 miljoni dolāru, un sūtījumā iekļauta arī munīcija HIMARS sistēmām un Bradley bruņumašīnas.

Lasiet arī: «Jūtos mīlēta un pasargāta» – Kombuļu Inesei jaunas attiecības

Tikmēr Ukrainā turpinās sīvas kaujas, it īpaši ap Bahmutu. Ukrainas militārais eksperts un bruņoto spēku rezerves pulkvedis Oļegs Ždanovs gan norādījis, ka ap frontes līniju notikuši mazāk uzbrukumu, nekā ierasts. «Tas varētu būt saistīts ar Ķīnas prezidenta vizīti Maskavā. Kāpēc? Tāpēc, ka Putins diez vai vēlas skaidri parādīt agresiju frontē, jo īpaši tādēļ, ka Ķīna runājusi par uguns pārtraukšanu un kara beigām. Tāpēc uzbrukumu droši vien būs mazāk, kamēr turpināsies vizīte.»