Foto: Pixabay

Lai palīdzētu atpazīt, noteikt un savlaicīgi pamanīt dabā pazīmes, kas liecina par īpaši aizsargājamās sugas brūnā lāča (Ursus Arctos) īpatņu klātbūtni, Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Nacionālā dabas muzeja speciālistiem izstrādājusi vadlīnijas, kā identificēt migas vietu un teritoriju, kurā uzturas brūnais lācis, un kā pareizi rīkoties sastapšanās gadījumā.

“Ikgadējie lāču monitoringa dati uzrāda augšupejošu populācijas līkni, sasniedzot teju 80 īpatņu, kas konstatēti Latvijas mežos. Pieaugot lāču skaitam, neizbēgami pieaug arī netīšu un neapzinātu tikšanos skaits ar šiem dzīvniekiem. Lai satiekoties neciestu nedz lāči, nedz cilvēki, būtiski ir jau laikus pamanīt pazīmes, kas signalizē gan par paša lāča, gan viņa migas klātbūtni, jo tas ļautu savlaicīgi izvairīties no nevajadzīga traucējuma lācim,” skaidro pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Tā, piemēram, par lāča klātbūtni liecina lāča pēdas nospiedumi, kas gandrīz nekad nav sajaucami ar citu dzīvnieku pēdu nospiedumiem – priekšķepas nospieduma platums un garums ir gandrīz vienāds un tam labi redzami nagu nospiedumi. Pakaļkājas nospiedums pēc formas nedaudz atgādina kailu cilvēka pēdu, taču, atšķirībā no priekšķepas nospieduma, nagu nospiedumi bieži nav redzami.

Lāča ekskrementu kaudzītes, to forma, krāsa un konsistence var būt ļoti dažāda – atkarībā no apēstās barības. Lāča gremošanas sistēmā nav augēdājiem raksturīgās aklās zarnas piedēkļa, tādēļ augu barība netiek pilnībā pārstrādāta un izkārnījumos bieži saskatāmas augu barības atliekas, teikts vadlīnijās.

Migas ierīkošanai lācis nereti izmanto eglītes vai citus tuvumā esošus kokus, tāpēc vairākas nolauztas eglītes vai citi koki var liecināt par lāča esamību tuvākajā apkārtnē. Nolaužot eglītes, lācis iezīmē teritoriju un signalizē, ka tuvākajā apkārtnē grasās doties ziemas guļā. Visbiežāk lāča skrāpējumi vērojami uz priedes vai, rudens ābolu ražas laikā, arī uz ābeles stumbra.

Ziemošanai lācis izvēlas pēc iespējas nomaļas un netraucētas vietas mežā – jaunaudzes, aizaugošus izcirtumus, purva malas vai grāvmalas. Migu lācis iekārto zem koku sagāzumiem, savukārt, ja vieta ir atklātāka, izrok nelielu iedobi, kuras pamatni izklāj ar egļu zariem un sūnām. Virs tās lācis no aizlauztām eglītēm un citiem tuvējās apkārtnes kokiem izveido jumtu. Atšķirībā no meža cūkas guļvietas, kas ir iegarena, lāča izraktā un iekārtotā iedobe parasti ir apaļāka.

Tēviņi un mātītes bez mazuļiem ziemo no decembra līdz februāra beigām, mātītes ar mazuļiem uzturas migā no decembra līdz aprīlim. Ja ziemošanas laikā lācis tiek iztraucēts, īpaši meža darbu veicējiem vai medību dalībniekiem nekavējoties jāpamet pamanītā lāča miga vai iespējamā migas vieta, nefotografēt un nefilmēt, ja tas saistīts ar uzkavēšanos migas tuvumā vai pietuvošanos migai pēc tam, kad lācis novērots to pametam. Ja lācis tiek iztraucēts no ziemas miega no decembra līdz februārim, tas visbiežāk migu pamet un bēg. Ja, sākot no marta, tiek iztraucēta lācene, kurai ziemas laikā piedzimuši mazuļi, sargājot migu un lācēnus, tā var kļūt agresīva, skaidro eksperti.

Ja esi pamanījis lāci: netuvojies lācim, nemēģini to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus, iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom no tikšanās vietas. Ja lācis tavu klātbūtni nav pamanījis un dodas citā virzienā, uzvedies klusu, kamēr lācis aiziet, lai nepievērstu sev lāča uzmanību. Ja lācis tevi ir pamanījis un izrāda interesi, atkāpies, negriežot lācim muguru un trokšņojot, pamāca speciālisti.

Vadlīnijās ietverti ne vien skaidrojumi, bet arī vizuāli uzskates līdzekļi – dabā uzņemtas fotogrāfijas, ļaujot vieglāk saprast pazīmes. Sagatavotais materiāls pieejams šeit. 

Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lielākais no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kg, bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kg. Brūnā lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu un tam nav dabisko ienaidnieku.

Lāči ir tipiski lielu mežu masīvu apdzīvotāji. Jauktu koku mežu zonā priekšroku dod lielāku un vecāku skuju koku un dažādu jauktu koku mežu biotopiem, kas robežojas ar aizaugušiem izcirtumiem, deguma vietām, purviem un ūdenstilpēm. Ziemas guļas migas lācis iekārto dabiskās slēptuvēs, pēc iespējas sausākās vietās un ūdens tuvumā.

Ziemas guļā, atkarībā no laika apstākļiem un uzbarošanās pakāpes, lāči dodas no oktobra līdz pat decembrim, bet mostas martā un aprīlī. Priekšlaicīgu migas pamešanu var veicināt klimata izmaiņas un laika apstākļi, barības rezervju izsīkums organismā, dažādi traucējumi, piemēram, mežsaimnieciskā darbība vai medības migas tuvumā.

Ikdienā tas nav agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku. Cilvēkam bīstams lācis var kļūt, ja ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas, tas ir ievainots, kā arī lāču mātītes ar mazuļiem.

Lasiet arī: Barbie radījusi lelli, kurai ir Dauna sindroms

Šobrīd pasaulē ir aptuveni 200 000 brūno lāču. Lielākās populācijas sastopamas Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Rumānijā. Daudzās Eiropas un pasaules valstīs brūnie lāči izzuduši, tomēr pakāpeniski tie šajās teritorijās sāk atgriezties.