Foto: Pexels

Dzeguze ir plaši pazīstams putns, ko katru pavasari gaidām atgriežamies Latvijā. Vidēji dzeguzes Latvijā atgriežas maija pirmajā dekādē, taču šogad pirmā dzeguzes dziesma izskanējusi agrāk nekā ierasts, informē Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Dzeguze ir viens no retajiem putniem, kas neligzdo. Savas olas tā iedēj citu putnu ligzdās, kuri izperē dzeguzes mazuļus un tos izaudzina. Dzeguze bieži sastopama lapu koku mežos, egļu vēros, krūmājos, kapsētās, parkos, dārzos un ūdenstilpju tuvumā. Tā pastāvīgi pārlido no vienas vietas uz citu. Tai ir raksturīga un viegli atpazīstama kūkošana. Kūko tikai tēviņi, to viņi dara gan tupot koka galā, gan lidojot.

Dzeguze ir plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā – no Īrijas līdz pat Kamčatkai, izņemot Sibīrijas ziemeļu daļu. Dienvidos dzeguzes izplatības areāls iestiepjas arī ziemeļrietumu Āfrikā, šķērso Tuvos Austrumus (skarot Izraēlu, Sīriju un Irāku) un tālāk pāri Indijas ziemeļiem iesniedzas Indoķīnas pussalas ziemeļos Taizemē, Laosā un Vjetnamā. Sastopama arī Ķīnā. Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.

Dzeguze kā gājputns tiek pieskaitīta tālajiem un vēlajiem migrantiem. Tālais tāpēc, ka atgriežas no Āfrikas, bet vēlais – jo atlidošanas laiks ir pavasara otrajā pusē. Dzeguze pamatā barojas ar kukaiņiem un kāpuriem, tādēļ tiem jābūt pieejamiem dzeguzes atgriešanās laikā. Fenoloģijā mūsdienās viens no svarīgākajiem jautājumiem ir tā saucamā fenoloģiskā sakritība, respektīvi, vai tad, ja klimata pārmaiņu ietekmē dzeguze atgriežas arvien agrāk, arī kukaiņi parādās agrāk.

Tā kā bieži vien pirmās atlidojušās dzeguzes nedzied, lai iegūtie dati būtu salīdzināmi, fenologi novēro dzeguzes pirmo dziesmu. Interesanti arī, ka Lietuvā maijs nosaukts dzeguzes vārdā.

Ilggadīgie fenoloģiskie novērojumi rāda, ka vidēji dzeguzes Latvijā atgriežas maija pirmajā dekādē. Šajā gadā pirmā dzeguzes dziesma izskanējusi agrāk nekā ierasts. Visagrāk (21.-23. aprīlī) dzeguze atgriezusies valsts austrumu pierobežas rajonos (Šķaunes un Šķilbēnu pagastā) un Atašienes pagastā. Agri (24.-25. aprīlī) dzeguze dzirdēta arī dažviet Vidzemē un Latgalē (Ludzā, Mazsalacā, Alojā, Alūksnē, Naujenes un Suntažu pagastā) un Zemgales rietumos (Dobelē un Ukru pagastā). Dažviet Vidzemes ziemeļos un Zemgales austrumos pirmā dzeguzes dziesma izskanējusi 4.-5. maijā. Vēlu (6.-9. maijā) dzeguze atgriezusies Kurzemes rietumos (Ēdoles, Jūrkalnes, Užavas un Alsungas pagastā, kā arī Ventspilī). Visvēlāk (tikai 10. maijā) dzeguze dziedāt sākusi Mērsragā un Kolkā, informē  Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Fenoloģiskie novērojumi rāda, ka visagrāk dzeguze Latvijas teritorijā novērota aprīļa sākumā. Tā tas bijis 3. aprīlī (2008.) Ēdoles pagastā, 5. aprīlī (2017.) Susāju pagastā un 9. aprīlī (2004.) Skultē. Savukārt 2016. (Salaspilī) un 2022. gadā (Vaiņodē) dzeguze novērota 11. aprīlī.

Lasiet arī: VIDEO | «Paskatieties uz latviešiem!» – Lukašenko slavē Latvijas hokeja izlasi

Netrūkst ar laikapstākļiem saistītu tautas ticējumu, kuros pieminēta dzeguze. Tie teic, ka, ja dzeguzes pavasaros iesāk agri kūkot, tad būšot silta vasara. Skaļa un ilga dzeguzes kūkošana vakaros liecina par to, ka gaidāms labs laiks. Savukārt dzeguzes kūkošana pirms koku lapu saplaukšanas liecinot par sliktu vai bada gadu. Ja dzeguze beidz kūkot pirms Jāņiem, tad esot gaidāma īsa vasara, ja pēc – tad gara. Dzeguzes kūkošana pēc Pēteriem solot siltu rudeni.