Edgars Rinkēvičs. Foto: LSE in Pictures/Flickr

“Nomierināšu pilnīgi visus, kurus šis jautājums ļoti satrauc – nav man partnera!” intervijā portālam “Delfi” atklāj Valsts prezidenta amata kandidāts, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

“Mana privātā dzīve, protams, ir absolūti privāta, bet es laikam beigās nomierināšu pilnīgi visus, kurus šis jautājums ļoti satrauc – nav man tāda partnera, nav man tādas situācijas, kur kādam būtu lielas problēmas, ka ir divi kungi vai kas. Attiecību statuss ir “brīvs” un, godīgi sakot, es šo argumentu par dzīvesbiedru gluži par normālu neuzskatu divu iemeslu dēļ. Pirmais – ir ļoti daudz bijuši prezidenti, kaut vai Lietuvā Daļa Grībauskaite bez dzīvesbiedra, kas mierīgi strādāja. Dzīvesbiedrs ir papildus elements valsts vizītēs, nevis galvenais elements,” norāda Rinkēvičs.

Otrkārt, – viņaprāt, tas ir mazliet ironiski, ka Latvijā juridiski nav sakārtoti partnerību jautājumi un visu laiku to nevajadzēja darit, bet tagad pēkšņi visiem radies lielais jautājums, kā tad tagad būs. “Steidzu nomierināt – šobrīd nav nekāda pamata domāt, ka es kaut kur kādā skapī kādu dzīvesbiedru turu vai slēpju,” tā Rinkēvičs.

Kā vēstīts, šobrīd oficiāli ir izvirzītas trīs kandidatūras – Uldis Pīlēns no “Apvienotā saraksta” (AS), kurš bija arī šī politiskā veidojuma dibinātājs un galvenais iniciators, Elīna Pinto tiek virzīta kā opozīcijas partijas “Progresīvi” (P) kandidāte, savukārt premjera partija “Jaunā Vienotība” (JV) nolēmusi šai cīņai pieteikt līdzšinējo Ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

Tieši pēdējais no trim minētajām personām “OlyBet” bukmeikeru skatījumā šobrīd ir izvirzījies kā favorīts šajā sacīkstē. Iespējamībai, ka viņš tiks ievēlēts par valsts pirmo amatpersonu, tiekot novērtētai ar koeficientu 2,10. Uzreiz aiz viņa ir Pīlēns ar koeficentu 2,30. Pinto izredzes tiek vērtētas zemu – koeficients 25,00, taču, ka par prezidentu kļūs pavisam cita persona, iespējamība novērtēta ar 4,00.

Šobrīd debates par šo tēmu publiskai izvērtēšanai ir gana ierobežotas pieejamības. Skaidrs ir viens – nevienam no trīs esošajiem kandidātiem nav nepieciešamais 51 deputāta balsu atbalsts. Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība paredz, ja pirmajā vēlēšanu kārtā Saeimā neviens no izvirzītajiem kandidātiem nav ieguvis 51 balsi, tiek izsludināta otrā kārta, kurā jau var tikt pieteikti jauni kandidāti.

Šādu kārtu var būt neskaitāmi daudz, kamēr prezidents tomēr tiek izvēlēts. Starp citu, tas notiek atklātā balsojumā. Šāda prakse aizgūta vien no 2019.gada. Toreiz par prezidentu kļuva Edgars Levits, kurš sākotnēji bija optimistisks par savu atkārtotu kandidēšanu, taču vēlāk mazliet negaidīti to atsauca.

Šobrīd publiskajā telpā nonākusi informācija, ka “Jaunā Vienotība” neoficiālā gaisotnē tikusies ar opozīcijas partijām “Progresīvie” un “Zaļo un Zemnieku Savienību” (ZZS). Teorijā visiem šiem politiskajiem spēkiem kopsummā ir 52 deputātu balsis, ar ko pietiktu prezidenta ievēlēšanai, kā arī jaunas koalīcijas izveidošanai. Sarunā iesaistītās puses gan noliedz, ka šoreiz konkrēti tiktu runāts par prezidenta ievēlēšanas jautājumu, no otras puses atzīstot, ka arī šim jautājumam esot pieskārušies dialoga gaitā. Vienlaikus tika izteikts kategorisks noraidījums apgalvojumam, ka notiek aizmuguriskas runas par jaunas valdības veidošanu. Tas, savukārt, radījis bažīgu citu koalīcijas partneri “Nacionālo Apvienību” (NA). Tieši NA tiek minēta kā potenciālā “gaisa jaucēja” 31.maija pēcpusdienā un nevarot izslēgt varbūtību, ka partijai jau ir savs kandidāts, kuru tā apzināti tur slepenībā līdz vēlēšanu dienai, lai pēdējā brīdī piedāvātu kā kompromisa figūru.

Daudz tiek arī spekulēts vai 31.maijs nekalpos kā esošās koalicījas beigu sākums un jaunās veidošanas starta punkts. Nezināmo ir daudz un vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, pirms vēlēšanām savilkto “sarkano līniju” dēļ. NA paziņoja, ka noteikti neies valdībā ar “Progresīvajiem” ideoloģisko nesakritību dēļ, bet sadarbībai ar ZZS traucē fakts, ka aizvien apvienības ikdienā liela ietekme ir ASV sankcijām pakļautajam Aivaram Lembergam no partijas “Latvijai un Ventspilij”, kas ir ZZS sastāvdaļa. Šāds arguments figurēja arī no JV puses, kad retorika bija skaidra – “ar viņu mēs nesadarbosimies”. Turklāt šī brīža premjerministrs Krišjānis Kariņš arī pirms vēlēšanu debatēs atteicies piedalīties, ja tajās bija arī Lemberga kungs. Viedokļa maiņa būtu diezgan krasa, ja šī nostāja tiktu pēkšņi piemirsta.

Lasiet arī: VIDEO | «Te ir nevis Eiropa, bet nacisma sala» – Dimiters jaunā dziesmā aizstāv Latvijas krievvalodīgos

Jaunas koalīcijas tapšana nozīmētu, ka kādai no partijām būtu jālauž vēlētājiem dotais solījums pirms vēlēšanām. Kā reāls scenārijs arī šķiet Rinkēviča vai Pīlēna kļūšana par prezidentu, aizkulisēs notiekot kādam vienošanās aktam par ietekmes pārdali. Iespējama arī amatu pārdale koalīcijā. Šobrīd gan līdz izšķirošajam brīdim ir vēl pietiekami daudz laika, lai situācija varētu mainīties, bet iedīgļi ir skaidri.

Kā zināms, pašreizējais prezidents Egils Levits sākotnēji pieteicis, bet vēlāk atsaucis savu kandidatūru uz Valsts prezidenta amata otro termiņu.