Foto: Pixabay

Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā Lietuvā un Igaunijā ikdienas tēriņiem paredz summu līdz desmit eiro vai nenosaka vēlamā budžeta rāmjus vispār, savukārt iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā biežāk nekā pie mums ikdienas vajadzībām tērē vairāk par 30 un 40 eiro dienā, liecina bankas “Citadele” maijā veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.

Vislielākās naudas summas ikdienas pirkumiem vidēji tērē Lietuvā, kur ikdienas budžets 30 – 50 eiro robežās aktuāls 14% iedzīvotāju. Igaunijā šāds budžeta apjoms fiksēts 13%, bet Latvijā – tikai 8% aptaujāto. Lietuvā arī biežāk nekā pārējās valstīs iedzīvotāji vienā dienā mēdz iztērēt 51 – 100 eiro (šādā situācijā ir 3% respondentu Lietuvā, 2% Igaunijā un 2% Latvijā). Abās kaimiņvalstīs arī fiksēta iedzīvotāju grupa, proti, 1% Lietuvā un Igaunijā, kas ikdienā tērē 101 – 200 eiro.

Tikmēr Latvijā ikdienas tēriņiem atvēl vidēji mazākas summas. Dienas budžets līdz 10 eiro dienā fiksēts 14% Latvijā, 12% Lietuvā un 10% Igaunijā. Aptaujas dati liecina, ka 11 – 20 eiro robežās tērē katrs piektais jeb 20% Latvijā, 19% Lietuvā un 18% Igaunijā.

Kaimiņvalstīs ir tendence tērēt vairāk, un vienas dienas izdevumu apjoms pieaug, sākot no 21 – 30 eiro sliekšņa. Šādi tēriņu apjomi aktuāli 15% Igaunijā, 13% Lietuvā un 11% Latvijā.

Neskatoties uz augošo inflāciju un dzīves dārdzības pieaugumu, pietiekami plaša sabiedrības daļa savu vēlamo budžetu ikdienas tēriņiem nenosaka vispār – Latvijā bez konkrēta vienas dienas izdevumu sliekšņa ir 28%, Lietuvā – 22%, Igaunijā – 17% aptaujāto. Šī tendence biežāk novērota tiem iedzīvotājiem, kuri mēnesī pelna līdz 1 000 eiro.

“Ja būtiskākos mēneša izdevumus, piemēram, īres un komunālos maksājumus, kā arī dažādu pakalpojumu apmaksu iedzīvotāji plāno, tad salīdzinoši nelielos ikdienas izdevumus bieži vien nepiefiksē. Tomēr tieši pēc šiem tēriņiem var noteikt tērēšanas paradumus – saprast, kur līdzekļi visbiežāk tiek izdoti un kur varētu ietaupīt. Nereti, pārskatot ikdienas tēriņus viena līdz trīs mēnešu garumā, atklājas, kur iztērēts vairāk nekā plānots vai nelietderīgi. Šāda tēriņu uzskaite palīdz gan sakārtot budžetu, gan saprast, kādas ir iespējas naudu ietaupīt vai uzkrāt lielākiem mērķiem,” norāda  bankas “Citadele” Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.

Lasiet arī: Rīgas reģionā atgriežas 1 000. remigrants – latviete, kura ražo saldumus no kukaiņu pulvera

Ierobežot tēriņus nav nepieciešams 5% Latvijā, kā arī 6% aptaujāto respondentu Igaunijā un Lietuvā.