Foto: Nataļja Vaseva (lasītājas iesūtīts foto)

Maija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 grādi, kas ir 0,1 grādu zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +26,3 grādi tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –6,8 grādi –  6. maijā Zosēnos, kas ir jauns Latvijas 6. maija minimālās gaisa temperatūras rekords.

Maijs iesākās ar aukstuma vilni, kura laikā tika pārspēti 32 minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 6. un 7. maija rekordi. Pēc tam gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, bet mēneša beigās palika vēsāks un tika pārspēti vēl minimālās gaisa temperatūras rekordi, informē Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kopumā maijā tika pārspēti 34 minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 2 dekādes un 1 mēneša rekords un Latvijas 6. un 7. maija rekordi.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 12,2 mm, kas ir 76% zem mēneša normas (50,4 mm). Līdz ar to šis maijs kļuva par sausāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), par 2,2 mm pārspējot līdzšenējo rekordu, kas reģistrēts 1941. gadā. Visvairāk nokrišņu (28,1 mm) bija Rēzeknē, bet vismazāk Rūjienā – 3,7 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Gulbenē, Rēzeknē un Skrīveros – četras diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Skultē, Stendē un Zosēnos – viena diennakts.

Maijam šogad bija raksturīgas stipras salnas, īpaši mēneša sākumā, kad gaiss dažviet atdzisa pat zem -6 grādiem. Salnas, galvenokārt uz augsnes, daudzviet bija vērojamas arī mēneša beigās.

Maija sākumā lielākajā daļā valsts teritorijas ziedēja rapsis, ievas, ķirši un plūmes. Rīgā 9. maijā sāka ziedēt zirgkastaņas, bet jau 10. maijā – ceriņi. Maija otrajā un trešajā dekādē tie ziedēja jau visā valstī, tāpat kā pīlādži un ābeles.

Gan salnas, gan ilgstošais sausums, no kā cieš gan vasarāji, gan ziemāji, rada bažas lauksaimniekiem. Sausuma dēļ ilgstoši mežos, īpaši valsts rietumu un centrālajos rajonos, novērota augsta, daudzviet Zemgalē un Vidzemē – pat ļoti augsta ugunsbīstamība.

Jau maija otrajā dekādē ienākušās arī pirmās vietējās zemenes, tās gan audzētas zem tuneļa tipa seguma. Uz lauka audzētās zemenes nogatavosies jūnija otrajā, trešajā dekādē. Maija trešajā dekādē pļavās zied saulpurenes, veronikas, gundegas, spuļģīši, retēji un panātres. Dažviet ziedus raisījušas pīpenes, bet Zemgales laukos maija mēneša pēdējās dienās ziedēt sākušas arī rudzupuķes un magones.

Lasiet arī: Vāc parakstus par reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām

Maijā vietām (Rīgā, Priekuļos, Skrīveros, Dobelē, Bauskā, Jelgavā, Saldū, Liepājā un Rucavā) sākās meteoroloģiskā vasara.