Mārtiņš Staķis un Anatolijs Kucevols. Foto: Rīgas dome/Flickr

Rīgas dome sniegs atbalstu Hersonas reģionam saistībā ar postījumiem, kas radušies pēc okupantu veiktās Kahovkas HES dambja iznīcināšanas. Par to ceturtdien, 8.jūnijā, Rīgas domes vadība vienojusies ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju Kucevolu.

Tāpat plānots piešķirt finansējumu Čerņihivas apgabalam – skolu patvertņu atjaunošanai un jaunu patvertņu uzstādīšanai, kā arī skolēnu autobusu nodrošināšanai. Kopējā palīdzība plānota 300 tūkstošu eiro apmērā, informē Rīgas dome.

“Hersonas apgabals piedzīvo ekoloģisko un humāno katastrofu – ir applūdušas milzīgas teritorijas, arī kanalizācija, atkritumu poligoni. Pašlaik no applūdušajām teritorijām tiek evakuēti cilvēki, un ļoti svarīgs ir atbalsts arī reģioniem, uz kuriem viņus evakuēs – tāpēc Rīga piešķir palīdzību Čerņihivas apgabalam. Ukrainai nepieciešami gan ūdens pumpji, gan autobusi cilvēku transportēšanai, arī ģeneratori un daudz kas cits. Vislabāk par nepieciešamo palīdzību zina paši ukraiņi – tāpēc lēmumus pieņemam sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā. Līdz šim Rīga ziedojusi Ukrainai elektrības ģeneratorus un siltuma pūtējus, “Rīgas satiksmes” autobusus, kā arī atbalstījuši karā ierauto Ukrainu finansiāli. Sadarbībā ar vēstniecību, turpināsim meklēs iespējas palīdzēt Ukrainas tautai līdz pat uzvarai!” saka Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

“Mēs pateicamies Rīgas domei par laicīgo palīdzību Čerņihivas un Hersonas apgabaliem un mūsu tautai šajā sarežģītajā laikā. Ukraiņi cīnās par savu brīvību un savām likumīgajām teritorijām – vienlaikus gan karojot, gan atjaunojot savu infrastruktūru!” uzsver Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols.

Par 300 tūkstošu eiro ziedojumu būs nepieciešams Rīgas domes lēmums.

Arī Ministru kabinets piektdien,  9. jūnijā pieņēma lēmumu par finansējuma piešķiršanu 200 000 eiro apmērā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem palīdzības sniegšanai Ukrainai, lai risinātu ekoloģisko un humāno krīzi. Tā radusies, Krievijai 6. jūnijā sagraujot Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprostu.

Ministru kabineta pieņemtais lēmums paredz, ka Latvija veiks iemaksu Ukrainas valdībai, palīdzot ātrai, koordinētai un mērķtiecīgai aprīkojuma, materiālu un tehnikas sagādei tūlītējo applūduma seku mazināšanai. Ukrainas puses lūgums pēc palīdzības ietver tādas steidzamas vajadzības kā ūdens tankkuģus dzeramā ūdens transportēšanai, glābšanas laivas un transportlīdzekļus, lai pārvietotos pa applūstošajām teritorijām, lieljaudas sūkņus, dzeramo ūdeni, ūdens filtrus, pārtikas pakas u.c. vienības, informē Ārlietu ministrija.

Latvija stingri nosoda Krievijas agresiju Ukrainā. Kahovkas HES aizsprosta iznīcināšana ir kārtējais tīšais Krievijas uzbrukums Ukrainas kritiskai civilajai infrastruktūrai. Aizsprosta sagraušana ir izraisījusi milzīga mēroga ekoloģisko, humāno un lauksaimniecības krīzi Ukrainas dienvidu reģionā, kuras patiesie apmēri vēl tikai tiek apzināti. Bažas raisa arī tālākas ķīmisko vielu noplūšanas riski un krīzes potenciālā ietekme uz  Zaporižjas atomelektrostacijas dzesēšanas procesiem.

Starptautiskajai sabiedrībai ir operatīvi jāsniedz visa veida palīdzība Ukrainai, lai mazinātu katastrofas sekas.

Kahovkas HES atrodas Ukrainas nekontrolētā teritorijā kopš 2022. gada februāra. Krievijas rīcība klasificējama kā kara noziegums atbilstoši 1977. gada 8. jūnija papildu protokola pie 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvencijām, kas attiecas uz starptautiska rakstura bruņotu konfliktu upuru aizsardzību (I protokols) 56. panta pirmajai daļai. Tā nosaka, ka nocietinājumus vai iekārtas, kas satur bīstamus spēkus, proti, dambjus vai aizsprostus un atomelektrostacijas, pat tad, ja šie objekti ir militāri objekti, nedrīkst padarīt par uzbrukuma objektiem, ja šāds uzbrukums varētu izraisīt smagus zaudējumus civiliedzīvotāju vidū.

Kā zināms, naktī uz otrdienu, 6. jūniju, Krievija uzspridzināja Kahovkas hidroelektrostacijas dambi. Kā norāda “Ukrhidroenergo”, okupantu uzspridzināto Kahovkas HES nav iespējams atjaunot agrākajā formā,  jo pilnībā iznīcināts mašīntelpas aprīkojums.

Potenciālo plūdu zonā atrodas gandrīz 80 apdzīvotas vietas, un lielāko daļu no tām šobrīd ir okupējis Krievijas karaspēks. Evakuāciju apgrūtina ceļu erozija.

Jau drīz pēc dambja sagraušanas, Kerčā –okupētajā Krimā – beidzies ūdens. Citās pilsētās no jaucējkrāna tecējuši netīrumi.

Tikmēr Krievijas “ieliktenis” Krimā Sergejs Aksjonovs sacīja, ka pussalā esot pietiekami daudz ūdens rezervju.

Kā ziņots, internetā publiskoti vairāki video, kuros redzams, kā ūdens aizskalo mājas, savukārt  Nova Kahovkas centrā izveidojies dīķis, un pie Kultūras pils peld gulbji. Tiek ziņots, ka ūdens līmenis tur cēlies jau par desmit metriem, vēsta Unian.

Šādi šobrīd izskatās Uzvaras parks un centrālie rajoni Hersonā:

Šādi izskatās stadions Nova Kahovkā:

Tāpat ūdens plūsma nes sev līdzi Krievijas prettanku mīnas, kuras iebrucēji iepriekš bija uzstādījuši gar Dņepras kreiso krastu. Dažas mīnas eksplodē, saduroties ar šķēršļiem ūdenī. Hersonas apgabala iedzīvotājus, kuri atrodas plūdu zonā, aicina uzmanīties no mīnām un turēties pēc iespējas tālāk no ieplūstošā ūdens.

Ukraiņu medijos jau izskan ziņas, ka krievu karaspēks nav domājis, ka dambja pārraušanai būs tik traģiskas sekas, tādēļ sāk krist panikā. Uzspridzinātā dambja rezultātā applūdusi krievu karaspēka raktā aizsardzības līnija Dņepras kreisajā krastā.

Nikolajevas apgabala militārās administrācijas vadītājs Vitālijs Kims uzskata, ka krievu iebrucēji vienkārši gribējuši kaut ko sabojāt Kahovkas hidroelektrostacijas iekārtās, taču viņiem tas izdevies kā vienmēr – kaut kas nogājis greizi.

Pēc viņa teiktā, zināms, ka Krievijas puse bija pilnīgi nesagatavota situācijai, kādā Dņepras kreisajā krastā nokļuva paši iebrucēji. Viņu vidū valda panika: krievu militāristi un viņu rokaspuiši kaut kur aizbrauc, atstājot īpašumus un tamlīdzīgi.

“Viņi bija pilnīgi negatavi šai situācijai, viņi bija panikā, viņi devās prom un viss. Es uzskatu, ka viņi gribēja kaut ko sabojāt Kahovkas HES, bet, kā vienmēr, viņiem kaut kas nogāja greizi. kaut kas neprognozējams gadījās, bet viņi nezina, ko ar to darīt. Sekas tam būs: pirmkārt, ūdens trūkums Krimā, otrkārt, situācija Dņepras kreisajā krastā pasliktināsies,” sacīja Kims.

Arī militārais eksperts Sergejs Grabskis norāda, ka, uzspridzinot Kahovkas hidroelektrostaciju, krievu iebrucēji nodarījuši kaitējumu paši sev. Applūdīs  apgabali Hersonas apgabala kreisā krasta daļā, kuru uz laiku kontrolē okupanti, kanāla “FreeDom” ēterā izteicās Grabskis.

“Krievi iešāva paši sev kājā, jo faktiski viņi applūdināja kreiso krastu, kas ir a priori zemāks, un tur tiks appludinātas lielas teritorijas. Tas ir, teritorijā, kuru faktiski kontrolē krievi,” uzsvēra eksperts.

Plūdos, ko izraisījusi aizprosta pārraušana, cieš arī dzīvnieki:

Pārrautā aizsprosta sekas izjūt pat okupētās Krimas iedzīvotāji.

Spriežot pēc kadriem, kas parādījušies internetā, dambis guvis kritiskus bojājumus un vairs nespēj aizturēt ūdens plūsmu. Kā redzams video, sākusies nekontrolēta ūdens noplūde no Kahovkas ūdenskrātuves, kas ir saistīta ar nopietniem plūdiem lejpus Dņeprai.

Hersonas apgabala valsts pārvaldes priekšsēdētājs Aleksandrs Prokudins  izsludinājis Dņepras labā krasta iedzīvotāju evakuāciju.

Krievijas “ielikteņi” Hersonas apgabalā ziņo, ka sākta evakuācija dambja apkaimē, un ūdens kritisko līmeni sasniegs piecu stundu laikā.

Reaģējot uz dambja pārraušanu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sasaucis Nacionālās drošības un aizsardzības padomes ārkārtas sēdi. Pēc viņa teiktā, šis sprādziens tikai apstiprina, ka krievi teroram izmanto katru Ukrainas zemes metru.

Tikmēr “Energoatom” paziņojis, ka Kahovkas hidroelektrostacijas aizsprosta eksplozijai var būt negatīvas sekas uz Zaporožjes atomelektrostaciju (ZAES), taču situācija tiek kontrolēta.

Kahovkas ūdenskrātuve atrodas piecu kilometru attālumā no okupētās Nova Kahovkas pilsētas Hersonas apgabalā. Te regulēta Dņepras plūsma, lai nodrošinātu noteiktu Ukrainas dienvidu daļu ar elektrību un ūdeni. Kā raksta  Reuters. 30 metrus augstais un 3,2 kilometrus garais dambis tika uzcelts 1956.gadā. Kahovkas dambja veidotajā rezervuārā uzglabātais ūdens daudzums ir līdzvērtīgs ASV Lielā Sālsezera tilpumam (teju 19 kubikkilometri), un rezervuāra ūdens tiek izmantots Krievijas anektētās Krimas ūdensapgādei un arī Krievijas kontrolētās Zaporižjas AES dzesēšanai.

“Kahovkas hidroelektrostacijas graušanu var saukt par terora aktu, kārtējo genocīdu vides katastrofas formā, bet galvenais, ka tā ir baiļu demonstrācija okupantu vidū. Viņi ir tik ļoti nobijušies un baidās, ka Ukrainas aizsardzības spēki forsēs Dņepru, ka izlēma sagraut dambi. No ūdens līmeņa paaugstināšanās cietīs Hersonas apgabala kreisais krasts un tās aizsardzības līnijas, kuras visus šos mēnešus drudžaini raka Krievijas okupācijas karaspēks. Taču tiks nodarīts neatgriezenisks kaitējums dabai, applūdīs piekrastes ciemati, cietīs cilvēki, kuriem Krievijas teroristi atkal atņem jumtu virs galvas. Tikai pilnīga Ukrainas teritoriju atbrīvošana un okupantu padzīšana apturēs šo bezgalīgo teroru,” komentē militārās politikas novērotājs Aleksandrs Kovaļenko.

Tikmēr Krievija norāda, ka esot izjaukusi vairākus preuzbrukuma mēģinājumus, raksta ziņu aģentūra Reuters.

Kahovkas HES pazudusi zem ūdens:

Lasiet arī: Šova veidotāji mēģinājuši atrunāt Agritu Bindri no lēmuma pamest Mailo

Kā ziņo Unian, Krievijas Federācija pastāvīgi biedējusi ukraiņus ar iespējamo Kahovkas ūdenskrātuves dambja pārraušanu, Zaporožjes atomelektrostacijas applūšanu, kodolbīstamības radīšanu un tamlīdzīgi. Okupācijas varas pārstāvji runājuši arī par dambja pārraušanu netālu no Kamenkas Dņeprovskas pilsētas, kas appludinās desmitiem tūkstošu iedzīvotāju.

Saistītās tēmas: dambisHersonaKahovkas HES

youtube icon
Abonēt youtube