Ainārs Šlesers. Foto: Reinis Inkēns, Saeima/Flickr

“Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Punkts. Tur nav nekādu diskusiju. Bet tagad parādās jauna terminoloģija kā atkrievošana. It kā izklausās cēli, un noteikti tas uzrunā ļoti daudzus nacionāli noskaņotus cilvēkus, latviešus, bet vienmēr ir jāuzdod jautājums – kas ir konkrētās iniciatīvas autors un kas aiz tā visa stāv?” ceturtdien, 15. jūnijā, Saeimas sēdes debatēs sacījis partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers.

“Un šodien es gribu jums uzdot jautājumu – vai jūs zināt, kas ir Liāna Langa? Jums tā šķiet, ka jūs zināt. Viņa ir dzimusi Padomju Savienības laikā un astoņdesmitajos gados pavadīja kādu laiku no savas dzīves ārpus Latvijas – Krimā. Jautājums – ko viņa tur darīja?” retoriski vaicājis politiķis.

“Kādā valodā viņa tur runāja? Noteikti tā nebija latviešu valoda. Un tagad, laikā, kad mums ir ārkārtīgi svarīgi saliedēt sabiedrību, ir ārkārtīgi svarīgi izrādīt cieņu vienam pret otru, ir ārkārtīgi svarīgi vienkārši būt cilvēkiem, nāk iniciatīvas, kurās mēs mēģinām kļūt vēl latviskāki un vienlaicīgi runājam par atkrievošanu,” izteicies Šlesers.

Pēc viņa domām, ņemot vērā vēsturi, kas ir saistīta ar Liānas Langas atrašanos Padomju Savienībā ārpus Latvijas, tā ir provokācija, lai novērstu uzmanību no tekošajām problēmām.

“Es informēju, ka partija “Latvija pirmajā vietā” griezīsies Drošības dienestā un lūgs izmeklēt Liānas Langas pagātni, ko viņa ir darījusi Krimā Padomju Savienības laikā, un tikai tad mēs varēsim saprast, vai viņas iniciatīvas vispār varam izskatīt,” sacījis Šlesers, aicinot tikt skaidrībā, kas ir Liāna Langa – vai viņa tiešām ir Latvijas patriote vai Krievijas Federālā drošības dienesta aģente.

Jau vēstīts, ka 7.maijā, apritējis gads, kopš sociālajos tīklos “Twitter” un “Facebook” uzsākta sabiedriska kampaņa #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Tāpat nesen līdzdalības platformā ManaBalss.lv savākti 10 370 cilvēku paraksti, paužot atbalstu iniciatīvai par valsts valodas nostiprināšanu Latvijā likuma grozījumiem. Iniciatīva iesniegta Saeimā.

Iniciatīvu “Par valsts valodas statusa nodrošināšanu” iesniedza dzejniece un publiciste Liāna Langa, kura ikdienā vada un īsteno domubiedru kampaņu #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Entuziastu izveidotās kampaņas nolūks ir valsts valodas stiprināšana un Latvijas publiskās vides lingvistiskā derusifikācija, kas bija arī viens no Trešās atmodas mērķiem.

“Lai arī latviešu valodai – vienīgajai valsts valodai Latvijā jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas bija jādominē publiskajā telpā, ilgus gadus vieglprātīgi tika pieļauta divvalodība un iztapīgs servilisms pret krievu valodu. Tas noveda pie tā, ka latvieši, īpaši jaunieši, kuri nezina krievu valodu, bieži vien nevarēja dabūt darbu Latvijā un spiestā kārtā devās prom paši no savas zemes. Diemžēl politiķi un valodas politikas īstenotāji, arī mediji Latvijā gadiem ilgi izlikās, ka šāda problēma nepastāv. Tādējādi piecdesmit okupācijas gadiem klāt jāskaita vēl trīsdesmit atjaunotās Latvijas gadi, kuros notika sabiedrības lingvistiskā krievināšana, atstājot dziļas pēdas sabiedrības domāšanā un valodas lietošanas paradumos,” uzsver Liāna Langa.

Viņa norāda, ka “uzsākt kampaņu mani pamudināja divvalodība de facto visā Latvijā, jo gan sabiedrība, gan valsts institūcijas un komercuzņēmumi ignorēja Satversmes burtu un garu, kā arī 2012.gada Valodas referendumā tautas lemto par vienvalodīgu valsti, kurā latviešu valoda ir visu sabiedrību vienojošā valsts valoda. Valoda ikvienai nācijai nešaubīgi ir varas instruments un ierocis. Latviešiem pašu valstī tā ir latviešu valoda. Līdz šim daudziem Latvijas krieviem pat nebija ienācis prātā, ka Latvijā uzrunāt latvieti krieviski būtībā ir lingvistiskas agresijas akts. Krievi vēlējās dzīvot pa vecam Latvijai padomju okupācijas laikā uzspiestā divvalodīgā vidē, savukārt latvieši vairs nē. Krievu valoda nozīmē “krievu pasaules” klātesamību. Pēc neģēlīgā Krievijas iebrukuma Ukrainā to vairs negrib neviena civilizēta valsts.”

Par krievu valodas pārlieko izplatību Latvijā kā valsts apdraudējumu savā 2022.gada pārskatā norādījis Valsts drošības dienests: “Atzīmējams arī līdz šim plašais krievu valodas lietojums Latvijā, kas Kremlim atviegloja daļas mūsu valsts iedzīvotāju noturēšanu “krievu pasaulē.””

Viena gada darbības laikā kampaņa #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju kļuvusi populāra un izvērtusies par visas tautas kustību – tajā iesaistījušies daudzi simti brīvprātīgo, kas raksta vēstules institūcijām un uzņēmumiem, vēršas pie tiem soctīklos, aicinot izņemt krievu valodu no publiskās saziņas – tīmekļvietnēm, telefonpakalpojumiem (kur klientiem bija jāizvēlas viena no trim valodām) un publiskās ārtelpas. Kampaņa ir ietekmējusi arī sabiedrības lingvistisko uzvedību.

Latviešiem tā ir likusi domāt par latviešu valodas lomu un statusu, apzināties savus valodas lietošanas paradumus, piemēram, apjaust, ka ierastā pakalpība pret padomju okupācijas periodā uzspiesto krievu valodu un pretimnākšana tai nav pieņemama, un ka latviešu valoda konkurencē ar daudz lielāko krievu valodu ir aizsargājama nacionāla vērtība, ir Latvijas valsts identitātes galvenais pamats. Kampaņa ir cēlusi latviešu pašapziņu, atmodinājusi sparu iestāties par savām tiesībām, tostarp darbavietās, kur bieži nepamatoti tiek pieprasītas krievu valodas zināšanas, uzskata dzejniece.

Pērnā gada vasaras sākumā pēc Rūtas Dimantas iniciatīvas vieni no pirmajiem krievu valodu no savas tīmekļvietnes izņēma “ziedot.lv”, bet no telefoniskās saziņas ar klientiem – SIA “Rīgas ūdens”, publiski pateicoties kampaņai par pamudinājumu to darīt. No nacionālas nozīmes muzejiem pirmais krievu valodu savā tīmekļvietnē atspējoja Māras Lāces vadītais Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, pārējie viens pēc otra sekoja šiem iedvesmojošajiem paraugiem.

Kampaņas iespaidā pirmajā pusgadā pilnībā tika atkrieviskotas ministriju, daudzu pašvaldību un to padotības iestāžu tīmekļvietnes. Liela nozīme bija CSDD lēmumam par autobraukšanas eksāmena kārtošanu Latvijas iedzīvotājiem vienīgi valsts valodā, nevis arī krievu, kā līdz šim. Daudzi komercuzņēmumi savā vizuālajā komunikācijā atteicās no īpašā servilisma krievu valodai, turpretim daļa pagaidām nav pārliecināma no tā atteikties.

Būtisks pavērsiens bija krievu valodas versijas izņemšana no Ministru kabineta un Valsts prezidenta mājaslapām.

Jau gadu iepriekš – 2021.gada 26.aprīlī Valsts prezidents Egils Levits bija izsludinājis paziņojumu, kurā definēta latviešu valodas konstitucionālā nozīme, vērtība un mērķis. Diemžēl daudzi, tostarp valsts un pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās, izlikās, ka šāda Valsts prezidenta paziņojuma nemaz nav. Tas neizbrīna, jo Latvijā 30 gadus nemaz nav konkrēta atbildīgā par valsts valodu un valodas politiku, netiek pēc būtības un visaptveroši vērtēts latviešu valodas stāvoklis Latvijā.

Kampaņu #Runālatviski pamanīja un visaugstākajā līmenī atzinīgi novērtēja Valsts prezidents Egils Levits, 2022.gada 8.septembrī uzrunājot 13. Saeimas deputātus: “Bet it sevišķi gribu norādīt uz sabiedrības iesaisti. Piemēram, dzejnieces Liānas Langas un citu aktīvistu norādes uz krievu valodas nepamatoto izplatību ir daudziem likušas apzināties šo koloniālā mantojuma visredzamāko izpausmi. Un ļoti daudzi ir mainījuši savu nostāju. Jo mūsu valstij ir kopēja valsts valoda. Tā ir demokrātiskā saziņas valoda visiem, neatkarīgi no paralēli tai lietotās dzimtās valodas vai tautības.”

Lasiet arī: Rīgas dome Uzvaras parka atjaunošanai aizņemsies sešus miljonus eiro

Gada laikā valodas lietojuma ziņā Latvijas publiskajā telpā ir notikušas labas izmaiņas: Latvija ir kļuvusi latviskāka, krievu valoda publiskajā telpā vairs nav pašsaprotamība. Tomēr ar sasniegto ir par maz, un kampaņa tiks turpināta. Viens no kampaņas virzieniem ir pieredzes stāstu vākšana un apkopošana. Tāpēc tos Latvijas pilsoņus, kuri darbavietā Latvijā ir saskārušies ar diskrimināciju krievu valodas dēļ, kampaņas veidotāji aicina rakstīt uz epastu runalatviski@latvijai.lv. Anonimitāte tiek garantēta.