Foto: Canadian Army | Armée canadienne/Flickr

NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē aizvadītās nedēļas nogalē Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda (Anita Anand) paziņojusi par “Leopard 2” tanku izvietošanu Latvijā.

Plānots, ka tuvāko mēnešu laikā Kanāda Latvijā izvietos 15 “Leopard 2” tankus kopā ar personālu un aprīkojumu, tā apliecinot Kanādas nodomu un gatavību attīstīt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā līdz brigādes līmenim, informē Aizsardzības ministrija.

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece uzsver: “Latvija un Kanāda cieši sadarbojas, lai īstenotu NATO Madrides samita laikā noslēgto deklarāciju un Latvijā izvietoto kaujas grupu attīstītu līdz kaujas spējīgas brigādes līmenim. Kanādas lēmums pastāvīgi Latvijā izvietot tankus ir spēcīgs signāls Kanādas apņēmībai sasniegt šo mērķi. Latvija atzinīgi novērtē Kanādas kā ietvarnācijas ieguldījumu Latvijas un visa NATO austrumu flanga drošībā un aizsardzības spēju stiprināšanā, kā arī līdz šim panākto progresu kaujas spējīgas brigādes izveidošanā.”

Lai diskutētu par Ukrainai nepieciešamā politiskā un militārā atbalsta sniegšanu, kā arī alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu, gatavojoties NATO samitam Viļņā, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece darba vizītes laikā Briselē, Beļģijā, 15. un 16. jūnijā piedalījās NATO aizsardzības ministru sanāksmē.

NATO aizsardzības ministru sanāksmes laikā notika arī NATO–Ukrainas komisijas sanāksmē, kurā piedalījās arī Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs (Oleksii Reznikov) un Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jomā Žuzeps Borels (Josep Borrell). Sanāksmes dalībnieki apsprieda turpmāko NATO un Eiropas Savienības atbalstu Ukrainā, kā arī Ukrainas ceļu uz iestāšanos NATO.

“Nevienam nav šaubu, ka mums bez kavēšanās ir jāturpina sniegt militāro atbalstu Ukrainai. Tomēr mēs nedrīkstam koncentrēties tikai uz Ukrainas pretuzbrukumu, lai atgūtu savas teritorijas. Mums ir jābūt gataviem sniegt Ukrainai visu nepieciešamo militāro un humanitāro atbalstu ilgtermiņā. Ukraina neapšaubāmi pieder eiroatlantisko valstu saimei. Šīs vasaras NATO samitam Viļņā jākļūst par pagrieziena punktu, lai nodrošinātu gan ilgtermiņa praktisku atbalstu Ukrainai, gan NATO dalībvalstu politisku apņemšanos ar konkrētu ceļa karti Ukrainas pievienošanās NATO, tiklīdz tas būs iespējams,” pauda Mūrniece.

Aizsardzības ministre arī informēja NATO kolēģus par Latvijas valdības pieņemto lēmumu šogad, kā arī 2024. un 2025. gadā, iemaksāt divus miljonus eiro (katru gadu) NATO Visaptverošajā atbalsta pakotnē Ukrainai. Šīs iniciatīvas mērķis ir sniegt Ukrainas bruņoto spēkiem neletālu atbalstu, pielāgojot to aktīvas karadarbības apstākļiem.

Papildus tam aizsardzības ministre piedalījās arī ASV vadītās Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē (Ramšteinas formāts), kas 15. jūnijā notika NATO galvenajā mītnē Briselē. Tās laikā aizsardzības ministri pārrunāja pašreizējo drošības situāciju Ukrainā un Ukrainai nepieciešamo ilgtermiņa militāro atbalstu, lai stiprinātu Ukrainas militārās spējas un sekmētu tās uzvaru karā.  Mūrniece informēja kolēģus, ka Latvija turpina apmācīt Ukrainas karavīrus, tai skaitā, sekmīgi tiek īstenota Latvijas un Kanādas kopīgā Ukrainas virsnieku apmācību programma Latvijā. Aizsardzības ministre arī uzsvēra, ka Latvija ir gatava partnerībā ar citām valsītim šogad vēl palielināt Latvijā apmācīto ukraiņu skaitu.

Savukārt, gatavojoties NATO samitam Viļņā, aizsardzības ministri diskutēja par alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu. Uzrunājot kolēģus, Mūrniece uzsvēra, ka Viļņas samitā aliansei ir jāspēj skaidri un nepārprotami apliecināt NATO spēju pildīt savas apņemšanās. Lai stiprinātu NATO atturēšanas un aizsardzības spējas, būs nepieciešamas lielas dalībvalstu investīcijas aizsardzības jomā. Tāpēc Latvija jau šogad iegulda aptuveni 2,3% no IKP aizsardzībā un plāno sasniegt 3% līdz 2027. gadam.

“Kad diskutējam par ieguldījumiem alianses aizsardzībā, mums ir tieši un skaidri jāsaprot, ka šobrīd ģeopolitiskā un drošības situācija Eiropā nepieļauj šajā jautājumā slēpties aiz interpretācijām vai formulējumiem. Ir jārīkojas un tas jādara pēc iespējas ātrāk,” teica aizsardzības ministre.

Darba vizītes laikā aizsardzības ministre 15. jūnijā tikās arī ar ES Iekšējā tirgus komisāru Tjerī Bretonu (Thierry Breton) un pārrunāja ES atbalstu militārās industrijas attīstībai Latvijā. Lai nodrošinātu piegādes ķēžu drošību Eiropā, Eiropas Savienībai jāveicina ģeogrāfiski līdzsvarota militārās industrijas attīstība, ņemot vērā dažādus apstākļus, tai skaitā apdraudējuma riskus.

Lasiet arī: Nedēļas sākumā saglabāsies karstums

Piektdien, 16. jūnijā, aizsardzības ministre Mūrniece Briselē piedalījās arī NATO kodolpolitikas plānošanas grupas sanāksmē, kurā diskutēja par Alianses īstenoto kodolatturēšanas politiku, kuras mērķis ir agresijas novēršana un miera nodrošināšana.