Foto: Valsts kanceleja/Flickr

Šobrīd gar Latvijas-Baltkrievijas robežu noris aktīvi būvdarbi  – izbūvēts žogs 63,70 kilometru garumā jeb 75% no plānotā apjoma. Tāpat izbūvēts dzelzceļa šķērsojums – tunelis. Žoga izbūvi pirmajā kārtā plānots pabeigt līdz  rudenim, visas infrastruktūras izveidi – līdz šā gada beigām.

Savukārt otrajā kārtā ir uzsākti būvdarbi divās darbu daļās no septiņām. Ir veikta žoga ass nospraušana dabā, lai paātrinātu žoga izbūves procesu. Tāpat tiek turpināts zemes vienību novērtēšanas, atsavināšanas un atmežošanas process, nostiprinot īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā. Atmežošanas process otrajā kārtā ir pilnībā pabeigts 14,85 km garumā, noris atmežošanas darbu pieņemšana vēl 15,62 km garumā. Prognozētais būvdarbu pabeigšanas termiņš otrās kārtas darbiem ir 2024.gada nogale, savukārt žoga izbūvi plānots nodrošināt iespējami ātri.

Trešajā kārtā posmā gar Daugavu – 16,7 km garumā – noris projektēšanas un inženierizpētes darbi. Sešu sakaru torņu un pievedceļu izbūvi Daugavas posmā plānots finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Tāpat patrulēšanas joslas izbūvei gar Daugavu ir izsludināta cenu aptauja. Līdz šā gada jūlija beigām plānots saņemt piedāvājumus, veikt to izvērtēšanu, kā arī sagatavot finansējuma pārdalei nepieciešamos Ministru kabineta lēmuma projektus. Izbūvei nepieciešamais finansējums plānots valsts budžeta programmā “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem”.

Robežas infrastruktūras izbūves ceturtajā kārtā posmā pie Riču ezera – aptuveni 5 km garumā – tiek izstrādāta tehniskā specifikācija.

Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi atbilstoši Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā noteiktajam, ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras (izņemot tehnoloģisko infrastruktūru) izbūvei VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vada, īsteno un uzrauga visus ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbus, kā arī veic ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus.

Jau ziņots, ka pie Latvijas – Baltkrievijas robežas veiksmīgi noslēgusies 30 metrus gara tuneļa izbūve. Tas atvieglos valsts robežas apsardzību zonā, kur robežu šķērso dzelzceļa līnija. 30 tonnu smagais metāla tunelis ir viena no funkcionālākajām un ilgtspējīgākajām šāda tipa inženiertehniskajām būvēm Latvijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Mūsu mērķis ir modernas, atbildīgo dienestu darbam funkcionāli piemērotas robežapsardzības infrastruktūras izveide. Tas nozīmē arī jaunu inženiertehnisko risinājumu izveidi. Modernais šķērsojums palīdzēs robežsargiem operatīvi reaģēt un pildīt pienākumus arī dzelzceļa līnijas tuvumā,” skaidro Griškevičs.

Gandrīz 30 metrus garā tuneļa platums sasniedz 4,6 metrus, bet augstums – 3,6 metrus. No metāla plāksnēm tapusī inženiertehniskā konstrukcija tika sagatavota iepriekš un uzstādīšanas vietā nogādāta pa dzelzceļu. Tuneļa montēšanai tika izmantots īpašs ceļamkrāns, ko “Latvijas dzelzceļš” izmanto infrastruktūras uzturēšanas darbiem. Savukārt būvgrāvja nostiprināšanai tika izmantotas rievsienas.

Konstrukcijas montāža notika bez pārtraukuma četras diennaktis – gan dienā, gan naktī, lai iespējami ātrāk varētu atjaunot tās laikā apturēto kravas vilcienu satiksmi līnijā Daugavpils – Polocka. Darbos piedalījās astoņi inženieri un vairāk nekā 25 strādnieki, informē būvdarbu veicēja “Citrus Solutions” izpilddirektore Jūlija Zandersone.

Lasiet arī: «Sabruks pa daļām!» – astrologs nosauc laiku, kad gaidāms apvērsums Krievijā