Foto: Pexels

Laikā no 28. jūnija līdz 2. jūlijam Latvijas peldvietās  noslīkuši 11 cilvēki, no kuriem šoreiz lielākā daļa jūrā. Aizvadītajās dienās pastiprināta vēja un viļņu rezultātā jūrā un Rīgas jūras līcī veidojās spēcīga zemūdens straume, kas peldētājus strauji ievelk dziļumā.

Šogad no ūdenstilpēm Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izcēlis jau 70 bojāgājušos, 26 no tiem peldsezonā, kas sākās 15. maijā.

Piektdien, 30. jūnijā, Baldonē saņemts izsaukums, kur dīķī devies peldēt cilvēks, bet krastā nav iznācis. Ugunsdzēsēji glābēji ūdenslīdēji pārmeklēja dīķi un atrada cilvēku, kuram mediķi konstatēja nāvi. Savukārt sestdien īsi pirms pulksten diviem saņemts izsaukums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, kur jūrā slīkst cilvēks. Pirms VUGD ierašanās cilvēku no ūdenstilpes izcēla Valsts policijas nodarbinātie, kam mediķi konstatēja nāvi, informē VUGD.

Tāpat sestdien Limbažu novada Ainažos no ūdenstilpes izcelts bojāgājušais, kurš nodots Valsts policijas darbiniekiem.

Sestdien plkst.17.25 ugunsdzēsēji glābēji steidzās uz Ādažu novada Carnikavas pagastu, kur peldēt devušies četri cilvēki, bet saviem spēkiem nespēja tikt krastā. Vienam cilvēkam izdevās izpeldēt krastā, bet trīs cilvēki gāja bojā.

Svētdien, 2.jūlijā, pēc astoņiem no rīta tika saņemts izsaukums uz Preiļu novada Aglonas pagastu, kur ugunsdzēsēji glābēji no ezera izcēla bojāgājušo, kuru nodeva Valsts policijas darbiniekiem.

Biedrība “Peldēt droši”, izvērtējot traģiskos notikumus, aicina atbildīgos dienestus sadarboties un plašāk informēt sabiedrību par bīstamību peldēties. “Nāves iemeslus lai skaidro atbildīgie dienesti, mēs aicinām domāt kā būtu iespējams novērst nelaimes. Katrs gadījums mums ko māca. Ir būtiski apzināties kļūdas, tās atzīt, izglītot pašvaldību darbiniekus un dienestu ikdienas darbībā ieviest jaunas rutīnas. Ja būs izpratne, arī līdzekļi atradīsies. Pašvaldībās diemžēl aktīva rīcība sākas vien tad, kad nelaime jau notikusi. Tā tas bija pērn Siguldā, tagad Ādažos,” rīkoties aicina biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze.

Biedrība “Peldēt droši” aicina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru izstrādāt kritērijus, pie kādiem meteoroloģiskiem apstākļiem izplatīt brīdinājumu par bīstamību vai aizliegumu peldēties jūrā. Līdzīgi kā pie noteikta vēja stipruma iedzīvotājus brīdina par iespējamiem lūstošiem kokiem, brīdināt par lieliem viļņiem.

Lasiet arī: Reaģējot uz Staķa atkāpšanos no amata, Šlesers pauž gatavību pārņemt varu Rīgā

Visus pludmales glābējus, kas ikdienā dežurē pie jūras, b biedrība aicina dalīties ar novērojumiem par iespējamu bīstamību. Primāri par to informējot pašvaldību, kas, izmantojot savus iekšējos informācijas kanālus, brīdinātu iedzīvotājus. Sociālie tīkli ir operatīvs un efektīvs veids, kā paziņot patiesi būtisku informāciju. Peldvietās, kur nav glābēju stacijas, saņemot brīdinājumus no glābējiem, pastiprināt vai ieviest pašvaldības policijas patrulēšanu ar mērķi brīdināt atpūtniekus.

Tāpat tā aicina pašvaldībās apzināt visas iespējas operatīvā transporta piekļūšanai vietām, kur cilvēki peldas, nediskutējot – vai tur vajag vai nevajag peldēties. Novērst visus šķēršļus, konstrukcijas, kas traucētu iespēju piebraukt iespējami tuvu. Pašvaldībās, kur ir liels skaits ūdenstilpju, kurās cilvēki peldas, pastiprināti izglītot iedzīvotājus par drošas uzvedības pie ūdens noteikumiem. Prioritāri ieviest regulāras apmācības skolās un pašvaldību iestādēs. Būtiska ir katra pašvaldības darbinieka izpratne par cilvēkdrošību uz ūdens, tāpēc jāapmāca ne tikai par drošību atbildīgie, bet pilnīgi visi, jo tikai izprotot jautājumu sekos jēgpilna un pamatota darbība.