Foto: North Atlantic Treaty Organization/Flickr

Latvijā dzīvojošo ukraiņu biedrību konfederācija “Viche” (ВiЧЕ), kas šeit pārstāv diasporas intereses, izsaka cerību, ka NATO samitā Viļņā tiks noformulēti konkrēti soļi, kas Ukrainai ir jāveic, lai tā tiktu uzņemta aliansē.

“Latvija sniedz neticamu un daudzveidīgu palīdzību Ukrainai. Un tā ir ne tikai materiāla palīdzība. Jūnijs iesākās ar to, ka Latvijas Saeima pieņēma paziņojumu ar aicinājumu uzņemt Ukrainu NATO un ierosināja oficiāli uzaicināt valsti dalībai aliansē. Mēs pateicamies par šo pozīciju un pilnībā to atbalstām,” saka “Viche” valdes priekšsēdētāja Oksana Sičko.

Ukraiņu zaldāts ar segvārdu Instruktors no brigādes, kam “Viche” sniedz atbalstu, atzīmē, ka šodien Ukrainas bruņotajos spēkos (neskaitot klāt Nacionālo gvardi un citu struktūru vienības) dien 700 000 cilvēku ar reālu kaujas pieredzi. “Savu pieredzi esam ieguvuši ļoti smagi. Priekš Ukrainas karš sācies jau pirms vairāk nekā deviņiem gadiem. Sākumā tas bija hibrīdkarš, pēdējo pusotru gadu – pilnmēroga. Mēs karojam ar tiem, ar kuriem NATO nekad nav karojusi. Pašlaik esam vienīgie, kam ir reāla pieredze, karojot ar krieviju. Šī valsts jau iepriekš bija uzbrukusi saviem kaimiņiem, bet tā, kā to darām mēs, vēl neviena valsts nebija ar viņiem cīnījusies. Uzņemot mūs, NATO iegūs tos, kas sadeva pa zobiem armijai, no kā visi bijās un kas tika uzskatīta par otro varenāko pasaulē. Tā katru dienu mums nes sāpes un iznīcību, bet mēs darām visu, lai izbeigtu to uz visiem laikiem – lai sagrautu krievijas bravūru,” teic ukraiņu karavīrs un piebilst, ka Krima pilnīgi noteikti tiks atbrīvota no krievu okupācijas. Un tad NATO varēs tur izvietot savas bāzes – tādējādi atņemot krievijai dominējošo stāvokli Melnajā jūrā.

Politologs Andis Kudors uzskata, ka ir nepieciešams aicināt Ukrainu iestāties NATO un tā ir arī jāuzņem. Viņš ir pārliecināts, ka Ukrainas iestāšanās NATO stiprinās alianses spēju aizsargāties.  “Ukrainas uzņemšana NATO būtiski stiprinās alianses aizsardzības spējas. Ukraiņu kareivji ir pierādījuši sevi kaujas laukā kā drosmīgus cīnītājus, turklāt viņi kara sākumā parādīja arī pašaizliedzību un izcilu radošumu, pielāgojot civilos rīkus (dronus u.c.) militāru uzdevumu veikšanai. Ukraiņi ir iemācījušies rīkoties ar NATO dalībvalstu bruņojumu, kas atvieglos praktisko sadarbību ar partnervalstīm NATO ietvaros. Ukraina kopā ar Poliju un Baltijas valstīm nākotnē būs nozīmīgs NATO smaguma centrs Eiropā. Somijas un Zviedrijas iestāšanās aliansē vēl vairāk nostiprinās NATO austrumu flangu, līdz ar to samazinot Krievijas izredzes nākotnē uzsākt jebkādas jaunas avantūras. Līdzīgi, kā Latvija pirms iestāšanās NATO uzsāka nopietnu cīņu ar korupciju savā valstī, tāpat arī Ukrainai ir jāturpina iesāktais šajā laukā,” norāda Kudors.

Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols norāda, ka krievija ir reāls drauds visai Eiropai un šobrīd Ukraina cīnās par vispārējo Eiropas civilizācijas drošību. “Mēs esam neizmērojami pateicīgi mūsu partneriem par ieroču piegādēm, par humāno un cita veida palīdzību. Ukraina šobrīd cīnās par visu civilizēto pasauli. Barbariskā krievija nespēj virzīties tālāk tikai tāpēc, ka Ukraina to ir apturējusi. Un tā cer turpināt stāvēt drošības sardzē jau kā pilntiesīga NATO dalībniece. Mēs ceram, ka alianses samitā tiks pieņemti konkrēti lēmumi,” saka Kucevols.

No 11. līdz 12. jūlijam NATO samitā Viļņā dalībvalstu līderi diskutēs un pieņems būtiskus lēmumus alianses aizsardzības spēju stiprināšanai.

Otrdien, 11. jūlijā, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece piedalīsies NATO aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē, kā arī trīs Baltijas aizsardzības ministru preses konferencē, kuras laikā tiks parakstīta deklarācija par Baltijas gaisa telpas pieejamības sekmēšanu NATO atturēšanai un apmācībām.

Savukārt trešdien, 12. jūlijā, aizsardzības ministre piedalīsies NATO sieviešu līderu brokastīs. Papildus tam aizsardzības ministrei Viļņas samita laikā trešdien plānotas divpusējās tikšanās ar Polijas un Somijas aizsardzības ministriem, informē Aizsardzības ministrija.

NATO samita Viļņā viens no galvenajiem dienaskārtības jautājumiem būs atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana. Dalībvalstis diskutēs par alianses aizsardzības izdevumu palielināšanu, nosakot nepieciešamību paaugstināt zemāko slieksni NATO valstu minimālajiem nacionālajiem izdevumiem aizsardzībai no iekšzemes kopprodukta.

Vienlaikus kā viena no Viļņas samita prioritātēm ir noteikta NATO ilgtermiņa politisko attiecību ar Ukrainu stiprināšana, kā arī NATO sniegtā praktiskā atbalsta stiprināšana. Samitā valstu un valdību vadītāji pārrunās Ukrainas ceļu uz dalību NATO, kā arī vienosies par ilgtermiņa finansiāla atbalsta nodrošināšanu Ukrainai, sniedzot praktisku atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kā arī veicot ieguldījumu Ukrainas aizsardzības plānošanas procesā.

Lasiet arī: Latvijā aizvadīti sausākie trīs mēneši pēdējos simts gados

Tāpat, lai veicinātu reģiona un visas alianses atturēšanas un aizsardzības spējas, Viļņas samitā tiks apspriesti turpmākie soļi, lai sekmētu Zviedrijas ātrāku pievienošanos NATO.

NATO samitā Viļņā piedalīsies alianses valstu un valdību vadītāji, un to vadīs NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg).