Publicitātes foto

Pasaules un arī Latvijas ūdenstilpnēs arvien ir sastopamas milzu zivis, kuras ir katra makšķernieka sapnis, taču aizvien populārāks ir “ķer un atlaid” princips, kas nozīmē to, ka ūdens iemītnieki tiek atgriezti ierastajā vidē, vēsta kanāls “National Geographic”.

Latvijā pieteikumus pieņem un rekordzivis reģistrē Latvijas Makšķerēšanas sporta federācija (LMSF). Kopš 2019.gada darbojas jaunā kārtība: proti, lai apliecinātu Latvijas rekorda pārspēšanu, mēneša laikā pēc zivs noķeršanas LMSF jānosūta iesniegums brīvā formā, tostarp norādot zivs svaru un garumu. Tāpat jāpievieno divu liecinieku parakstīts apliecinājums, zivs fotoattēls un desmit zvīņas.

No Latvijas ūdeņiem līdz šim izvilktas milzu karpas, sami, taimiņi un līdakas.

Milzu karpas Latvijas ūdenskrātuvēs

Pasaules rekords karpu makšķerēšanā sniedzas pāri 50 kilogramiem. Latvijas līdz šim lielākā karpa noķerta 2015.gadā Vecumnieku novada Valles pagastā lauku tūrisma un atpūtas parka “Makšķernieku paradīze” ūdenskrātuvē. Tās svars bija iespaidīgs – 24,71 kilograms.

2017.gada rudenī Rēzeknes novadā kādā 90. gados pamestā Īdeņas zivju dīķī Maksims Boicovs noķēra vairāk nekā 23 kilogramus smagu karpu. Makšķerniekam Mārtiņam Zeltiņam arī gadījās iespaidīgs loms – pērn vasarā viņš bija noķēris un atlaidis 21,6 kilogramus smagu zivi.

Latvijas ūdeņos joprojām sastopamas milzu karpas. Šā gada 9.jūlijā portāls copeslietas.lv ziņoja, ka Jozs Grušs ar pārinieku Salvi Rancānu izvilka 22,6 kilogramus smagu zvīņu karpu. Jāpiebilst, ka ūdenskrātuve, kurā milzu karpa noķerta, netiek atklāta.

Rīgas hidroelektrostacijas “monstrs” un citi milzu sami

Pērn septembrī makšķernieks no Salaspils Vitālijs Vorobjovs vietnē “Facebook” vēstīja, ka pašās sezonas beigās viņam ir izdevies piepildīt sapni par milzu lomu. “Zivs, kuru es medīju no savām pirmajām dienām kā paņēmu rokās makšķeri. Garums – 215 cm. Svars – 63,7 kg. Esmu ar šo apsteidzis savu personīgo un Rīgas HES rekordu,” rakstīja veiksminieks, klāt pieliekot bildes, kurās viņš pozēja ar noķerto samu.

Aizrautīgais makšķernieks šogad laboja savu personīgu rekordu par 1,2 kilogramiem, noķerot 64,9 kilogramus smagu un tikpat (215 centimetrus) garu lomu. Cīņa ar milzeni ilga teju pusotru stundu. Jāatzīmē, ka Vitālijs pēc nelielas foto sesijas zivi palaida atpakaļ ūdenī

Tomēr līdz Latvijas rekordam ar viņa sasniegumiem vēl nepietika. Proti, 2018.gadā 6.jūnijā Klintainē Jānim Ritumam un Gunāram Grozam izdevās no Daugavas izvilkt 100 kilogramus smagu samu. Portāls “Staburags.lv” ziņoja, ka milzīgais loms izvilkts, izmantojot murdu. Zivs bija patiešām iespaidīga – 2,45 metrus gara. Vīriem šī lielā loma izvilkšana no ūdens prasīja teju divas stundas.

Milzu sami Latvijā nav retums. Piemēram, žurnāls “Lielais loms” rakstīja, ka 2010.gadā Latvijā bija noķerts 84,7 kg smags sams. Jāpiebilst, ka 2022.gadā jūlijā kāds Madonas iedzīvotājs bija noķēris 91 kg smagu šīs sugas pārstāvi.

Nepārspētā līdaka un citas zivis

Rekordlielā līdaka, kas svēra 19,56 kilogramus, bija noķerta 1989.gadā Ungura ezerā, un kopš tā laika neviens šim rekordam nav spējis pietuvoties, raksta žurnāls “9vīri”. Raksta autori gan min, ka Latvijā pazīstamais vides žurnālists Māris Olte reiz ziņoja par noķerto teju 26 kilogramus smagu līdaku.

To 2020.gadā Kurzemē, Skrundas pusē, karpu dīķī uz velci ar pretzāļu vizuli noķēris kāds vietējais copmanis. Zivs pat tikusi nosvērta vietējā makšķerēšanas piederumu veikalā un svari rādījuši 25,8 kilogramus. Jāsaka, ka oficiāli šis rekords tā arī netika reģistrēts.

Latvijas rekorda cienīgu taimiņu 2020.gadā maijā bija noķēris Ainis Murāns. Par to viņš pastāstīja portālam copeslietas.lv Loms bija septiņus kilogramus smags un bija izvilkts no Sausās Daugavas. Diemžēl Murāns milzu zivi noturējis par Latvijas lasi un rekorda pieteikumu nav iesniedzis.

2021.gada makšķernieks Konstantīns Koļesņikovs Salacā pēc spraigas cīņas izvilka no upes milzīgu taimiņu. Zivs ir bijusi 89 centimetrus gara un 6,380 kilogramus smaga un tā bija par 200 gramiem smagākā par oficiālu Latvijas rekordu – no Ventas 2020.gadā izviltu taimiņu, kurš svēra 6, 155 gramus. Jāatzīmē, ka pēc nosvēršanas, nomērīšanas un foto sesijas Koļesņikovs milzi atlaida atpakaļ ūdenī.

Izzūdošās Baltijas jūras zivis

Par laimi, karpām, samiem un līdakām izzušana tuvākajā nākotnē nedraud, taču Latvijā ir arī zivju sugas, kuras ir jau izzudušas vai ir uz izzušanas robežas.

Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE REEF projekta koordinatore Gunta Gabrāne stāsta, ka spilgtākais piemērs ir storveidīgās zivis. Proti, no storveidīgajām zivīm Baltijas jūrā līdz 20.gadsimtam bija sastopama store (“Acipenser sturio”). Baltijas jūras baseinā šīs zivis sasniedza 3,5 m garumu, bet maksimālā ķermeņa masa pārsniedza 300 kilogramus.

Pēdējais droši zināmais stores noķeršanas gadījums ir 1963. vai 1964.gadā pie Jūrmalas. Kopš 1995.gada store iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas izzudušo sugu (0.) kategorijā. 20.gadsimta 50. – 70. gados veikti sterletes (“A. Ruthenus”) aklimatizācijas mēģinājumi Baltijas jūras baseina upēs. Savukārt 20.gadsimta 60. gados mēģināts aklimatizēt krievu stori (“A. Güldenstädti”), Sibīrijas stori (“A. Baeri”) un belugu (“Huso huso”), taču neveiksmīgi. Visas minētās sugas pieder storu (“Acipenseridae”) dzimtai.

Lai nenotiktu zivju pārzveja, saskaņā ar Zvejniecības likuma 11.panta ceturto daļu, Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai to trešo valstu ūdeņos, ar kurām ES ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, tiek noteikts ES tiesību aktos.

Valsts vides dienesta (VVD) dati liecina, ka Latvijā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē šogad zvejas licences ir saņēmuši un zvejo 143 komerczvejnieki un 786 pašpatēriņa zvejnieki. Latvijas piekrastē gadā tiek nozvejotas ap 3 000 tonnu zivju, kas ir 4% no Latvijai piešķirtās zvejas kvotas Baltijas jūrā. Salīdzinot kopējo nozveju Latvijas piekrastē, šā gada pirmajā pusē nozveja ir par 16% lielāka jeb 2 374 tonnas, nekā pirmajā pusgadā pērn, kad nozvejoja 2 054 tonnas zivju.

Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE REEF projekta koordinatore arī stāsta, ka regulāri tiek veikti pētījumi, un aizsargājamās jūras teritorijas tiek noteiktas, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem jūras vidē. Šie pētījumi ietver gan biotopu, gan zivju, gan putnu populāciju novērtējumus. Visa pamatā ir īpaši aizsargājamie zemūdens biotopi. Latvijas jūras ūdeņos tādi ir divi – 1 110 smilts sēkļi jūrā un 1 170 akmeņu sēkļi jūrā.

Ar smilts sēkļiem jūrā pamatā mēs saprotam plašus smilšu klajumus 20-30 m zem ūdens. Smilts sēkļus apdzīvo visi zemūdens jūras iemītnieki, kuru dzīves apstākļiem ir nepieciešama mīksta grunts. Tās ir dažādas gliemenes, piemēram Baltijas plakangliemene, lielā smilšu gliemene, mizīdas un garneles. Tāpat smilts sēkļi ir nozīmīga zivju (mencas, plekstes) barošanās vieta, kur atrodama daudzveidīga un viegli pieejama barības bāze.

Lasiet arī: Astroloģe nosauc gadu, kad beigsies karš Ukrainā

Akmeņu sēkļi savukārt ir veidojušies gan no dažāda izmēra laukakmeņiem, gan dolomīta plāksnēm. Pamatā akmeņu sēkļus apdzīvo gliemenes, jūras zīles, mīdijas, sānpeldes un garneles, arī aļģes, kuru audzes ir ļoti nozīmīgas zivju nārsta un barošanās vietas.

Gunta Gabrāne piebilst, ka nav kāda viena konkrēta suga, kuras saglabāšanai tiek veidota aizsargājama jūras teritorija. Viss tiek vērtēts kompleksi. Ja Baltijas jūras piekrastes ūdeņi ir daudz maz pētīti un vērtēti, tad dziļūdens zonas līdz šim nebija pētītas nemaz. Projektā LIFE REEF norisinās dziļūdens biotopu izpētes pasākumi trijās vietās Baltijas jūras atklātajā daļā