Foto: Pexels

Eiropā un arī Baltijā arvien biežāk redzam, ka līdz ar daudziem uzstādītajiem saules parkiem dienas vidū elektrības cenas ir būtiski zemākas. Tā sauktā Pīles līkne (Solar Power Duck Curve) Latvijā liecina, ka kopš aprīļa jau 20 dienās elektrības cena dienas vidū bija būtiski mazāka nekā pārējā dienas laikā, norāda AS “Latvenergo” valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Pēc viņa teiktā, “agrāk šādus efektus novērojām tikai tādās valstīs kā Austrālija vai Kalifornija ASV, bet dati liecina, ka arī Baltijā ir pietiekami liela saules intensitāte, lai sekmīgi ražotu elektroenerģiju.”

Pīles līkne ir elektroenerģijas ražošanas diagramma dienas laikā, kas parāda laika nelīdzsvarotību starp maksimālo pieprasījumu un saules enerģijas ražošanu. Šo terminu 2012.gadā izmantoja komunālo pakalpojumu elektroenerģijas ražošanā, un to ieviesa Kalifornijas neatkarīgais sistēmas operators.

“Vēl aizvadītajā ziemā, raugoties uz Kalifornijai un Austrālijai raksturīgo elektroenerģijas patēriņa Pīles līkni, bija grūti noticēt, ka pēc pāris mēnešiem tāda būs arī Latvijā. Kalifornijas saules enerģijas apkopotajos datos redzam, ka elektroenerģija no tīkla aktīvi tiek izmantota no rīta, tad dienas vidū no tīkla elektroenerģija tiek izmantota būtiski mazāk, jo nepieciešamo saražo saules paneļi, bet vakarā cilvēki pievieno tīklam savus elektroauto, un atkal rodas nepieciešamība pēc enerģijas, kas ir sadales tīklā, jo tad saule jau riet, un nākas elektrības patēriņam pieslēgt citus ģenerācijas avotus,” skaidro  Cikmačs.

Viņš turpina: “Ja vēl šogad janvārī uz šo līkni raudzījāmies kā uz tālāku nākotni, tad jau kopš aprīļa Latvijā svētdienās ir vērojama līdzīga aina kā Kalifornijā. Šī iemesla dēļ gandrīz katras svētdienas dienas vidū cena bija nulle vai tuvu tai. Vēlāk maijā līdzīgus efektus novērojām arī vairākās sestdienās un pat darba dienās. Taču enerģētikā nedrīkst vērtēt tikai dažas dienas, jo šis ir ilgtermiņa bizness, un efekti jāvērtē ilgākā laika periodā.”

“Ja aizvadītajā 2022.gadā vasarā dienas laikā piedzīvojām elektroenerģijas biržas cenu griestus, tad šogad pavasarī Eiropā un arī Baltijā vairākas stundas dienas vidū bija vērojamas negatīvas elektroenerģijas cenas, un tas ir jaunums, jo iepriekš šādas situācijas pieredzējām tikai naktīs, kad pūta vējš. Acīmredzot mums šādām situācijām būs jāpielāgojas, jo tādas novērosim arvien biežāk,” norāda  Cikmačs.

Kopš šī gada aprīļa bijušas jau vairāk nekā 20 dienas, kurās izteikti novērojams, ka dienas vidū elektrības cena ir būtiski zemāka, parasti tuvu nullei, un vairākos gadījumos arī negatīva. Piemēram, 16.jūlijā vienu stundu elektrības cena biržā Latvijas zonai bija pat mīnus 56,55 EUR/MWh. Lai arī elektroenerģijas patēriņa līkne rāda, ka Latvijā saulainajās stundās ir elektrības patēriņa samazinājums (tas ir, ražo mazie elektrības ražotāji, kas pieslēgti pie sadales tīklam), tomēr visbiežāk šīs zemās elektrības cenas veidojas no “Nord Pool” biržas aprēķina un rodas Nīderlandē vai citur Rietumeiropā, kur jau tagad brīžiem saules saražotā elektroenerģija pārsniedz valsts patēriņu, daudziem ražotājiem ir dažādi valsts atbalsti, kuru rezultātā viņi spēj pelnīt, pārdodot elektrību pat ar negatīvu elektrības cenu. Baltijā gandrīz katru dienu tiek nodoti ekspluatācijā arvien jauni saules parki, visbiežāk tie ir mazāki, kuru izbūve notiek ātrāk, lielākie saules parki sāks ražot 2024./2025.gadā.

“Šī jaunā situācija dod iespēju lietotājiem pielāgojoties veikt energointensīvus uzdevumus ar ļoti mazām elektrības izmaksām. Piemēram, elektroauto uzlāde privātajās uzlādēs šajā stundās, pat, ieskaitot sadales un pārvades pakalpojumu maksu, ir jau vairākus desmitus reižu lētāka nekā līdzvērtīga enerģijas daudzuma uzpilde izmaksā benzīna vai dīzeļa automašīnās. Ja ar elektroauto uzpildi ir vienkāršāk pielāgot savu patēriņu lētajām stundām, tad, iespējams, grūtāk to ir izdarīt dažādos ražošanas procesos, kuros, iespējams, energointensīvie procesi jāpārnes uz brīvdienām, ko nav tik vienkārši izdarīt,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Lasiet arī: Mediķi: Pēc Covid-19 ierobežojošo pasākumu atcelšanas aktivizējušās infekciju slimības

Parasti karstajās vasaras dienās Latvijā trūkst savu elektroenerģijas ražošanas avotu, jo vasarā Daugavā ir zema ūdens pietece, un mazā siltumenerģijas pieprasījuma dēļ koģenerācijas termoelektrostacijas darbināt ir mazāk efektīvi. Šajās situācijās saules parki sekmēs to, ka saulainajos periodos elektroenerģijas cenas būs būtiski zemākas. Tādēļ nākotnē saules saražotā elektroenerģija kopā ar vēja stacijām lieliski papildinās Latvijas elektrības ražošanas portfeli un tuvinās Latviju energoneatkarībai visa gada garumā, uzsver eksperts.