Edgars Bāliņš. Foto: Ekrānšāviņš

“Bez iemesla lietas nenotiek. Visi kopā nonācām līdz lēmumam iet katram savu ceļu,”, tā, vaicāts par grupas un paša attiecībām ar “Singapūras Satīns” bijušo dalībnieku Kristapu Strūbergu, šovā “Žetons par uzdrīkstēšanos” teic  komiķis, mūziķis un portāla “Delfi” sociālo tīklu profilu satura redaktors Edgars Bāliņš.

Savukārt taujāts par grupas interesanto nosaukumu, viņš uzsver: “Man nepatīk tādi nosaukumi, kurus vari internetā ierakstīt un parādīsies daudz kas, piemēram, mēs vai laiks.”

Edgaru Bāliņu var dēvēt par cilvēku-orķestri. Viņš darbojas portālā “Delfi”, veidojot saturu tā sociālo tīklu profiliem, tādējādi atrodot balansu starp nopietnām tēmām un radošo brīvību, tomēr papildus Edgars savu ikdienu papildina ar dalību apvienībās “Comedy Latvia”, “Singapūras Satīns”, “Bize Vaļā” un citos radošos projektos. Izrādās, ka latviešu komiķis jau kopš bērnības ir radījis jokus, iedvesmojoties no radio personību Ufo un Freda ierakstu kasetēm, tādēļ par atbildi jautājumam, kas ir labs joks, Edgaram nav ilgi jādomā: “Labs joks ir tāds, kurš izraisa emocijas.”

Pirmo rūdījumu guvis strādājot kā pārdevējs gan veikalā, gan telemārketingā, pēc tam darbojies lielākajās Latvijas reklāmas aģentūrās, paralēli rakstot “Twitter” ierakstus, kas patikuši cilvēkiem. “Comedy Latvia”, “Singapūras Satīns”, “Bize Vaļā” un darbs portālā “Delfi” ir tikai darba gaitu turpinājums, kurā Edgaram izpausties savā rakstītprasmē. Viņš pats uzskata, ka visās jomās, kurās darbojas, tiek izmantots humors, kas piešķir “pipariņu”, rada kaut ko interesantu, kalpojot kā Edgara enerģijas dzinējspēks.

Edgars norāda, ka humoru ģenerēt ir sarežģīti, atzīstot, ka Latvijā ir grūti ar to, it īpaši, ja cilvēki nesaprot atsauces, kas iestrādātas jokos un norāda uz kādu notikumu, personu vai tendenci. Tomēr aizvien vairāk parādās cilvēki, kas pašironiski vēlas pasmieties par sevi, kā arī internets palīdz, “mēs ejam pareizā virzienā humora pasaulē,” tā komiķis Edgars Bāliņš.

Bāliņš pašironizē, uzsverot, ka reizi gadā ir “Eirovīzijas” eksperts. Viņaprāt, viņš pat pārāk daudz ir pētījis šo dziesmu konkursu, tomēr tas ļauj viegli novērtēt, kas Latvijas māksliniekiem būtu jāuzlabo, piemēram, Markum Rivam būtu jāuzlabo šovs. Bāliņš uzskata, ka latviešu mūziķim svarīgs ir ambīciju līmenis, citādi viss esot vienkārši: “Ir jābūt pamatdarbam, jo pelni tikai ar koncertiem. Donam un “Prāta Vētrai” maybe ir citādāk.”

Domājot par sevi pēc pieciem gadiem, Bāliņš atbild ar nelielu smīnu: “Sevi pēc pieciem gadiem redzu, cerams, dzīvu, šausmīgi neapvēlušos, darot vismaz daļu no lietām, ar ko šobrīd nodarbojos.” Tai skaitā, Bāliņš sevi turpmāk dzīvē nevar iedomāties bez dzīvniekiem – viņam šobrīd jau ir kaķis un suns, tomēr viņš ļoti mīl dzīvniekus. Pats komiķis par sevi iesmej, ka vēl gepardu vai degunradzi nav saticis, tomēr suņi un kaķi viņam ir ļoti mīļi. Sarunas laikā Dāvids ar Bāliņu nonāk arī pie kopīgas atziņas – cilvēkiem, kuriem ir dzīvnieki, ir pilnībā citādāka dzīves uztvere.

Lasiet arī: Arestovičs: Sliktākajā scenārijā vagneriešu mērķis varētu būt Viļņa un Daugavpils