Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija/Flickr

“Gadu un divus mēnešu pēc tam, kad 2022.gada maijā tika uzsākta Latvijas publiskās telpas derusificēšanas un latviskošanas kampaņa ar saukļiem un vizuāļiem #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju, nevienā no novadu un valstspilsētu tīmekļvietnēm krievu valoda vairs nav pieejama,” informē dzejniece un kampaņas vadītāja, biedrības “Par latviešu valodu” valdes priekšēdētāja Liāna Langa.

Tas panākts Langas un aktīvistu sociālajos tīklos īstenotās brīvprātīgās kampaņas rezultātā, kā arī daudziem kampaņas atbalstītājiem rakstiski vēršoties pie Latvijas pašvaldībām un komercuzņēmumiem. Tie aicināja atteikties no krievu valodas, sarakstē izskaidrojot gan rusifikācijas vēsturi un tās negatīvo ietekmi uz Latvijas sabiedrību, gan valsts valodas lomu, statusu un nozīmi Latvijā.

Uzrunājot pašvaldības, kampaņas entuziasti ieguldīja lielu komunikācijas darbu. Apzināšanās, ka krievu valoda Latvijā nav vis kura katra svešvaloda, bet gan ilgstoši uzspiests padomju okupācijas varas rusifikācijas instruments, ka mūsdienās krievu valoda iemieso “krievu pasauli” un tās mērķus, tā apdraudot Latvijas valsts drošību, daudziem bija sava veida atklāsme.

“Kampaņas mērkis ir pilnīga Latvijas publiskās telpas derusifikācija jeb atkrieviskošana. Ukrainas publiskajā telpā derusifikācija tika uzsākta jau 2014.gadā, ieviešot speciālus likumus. Tas izdarāms arī Latvijā.” uzskata Liāna Langa. “Kampaņa tiks turpināta, jo 33 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas darba šajā jomā vēl diemžēl ir ļoti daudz. Latvijas derusifikācija bija arī Trešās atmodas mērķis. Viena no pašreizējām milzu problēmām ir latviešu jauniešu un jauno speciālistu diskriminācija darba tirgū krievu valodas zināšanu prasību dēļ. Šī problēma ir novēršama, taču politiskā vide, atbildīgās institūcijas un ministrijas uz to reaģē kūtri un negribīgi.”

Kampaņas #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju gaitā Saeimā arī iesniegts likumprojekts “Par valsts valodas statusa nodrošināšanu”, ko Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada jūnijā nodeva balsojumam Saeimā. Deputāti lēma likumprojektu nodot izskatīšanai un pilnveidošanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Lasiet arī: Arestovičs: Sliktākajā scenārijā vagneriešu mērķis varētu būt Viļņa un Daugavpils

Gan kampaņa, gan biedrība “Par latviešu valodu” turpinās Latvijas publiskās vides latviskošanu ar dažādām aktivitātēm.